APRITĒ. Pianists Andrejs Osokins. Iespēja vienam otru nepazaudēt

HIPNOTIZĒJOŠA PIEVILCĪBA. Londonas laikraksta The Independent kritiķu vērtējumā pianistam Andrejam Osokinam piemīt «hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta» © Publicitātes foto, Jānis ROMANOVSKIS

«Tā kā mēs trijatā muzicējam diezgan reti, lai klausītājiem būtu interesanti sekot mūsu daiļradei, mēs katrreiz atskaņojam kaut ko jaunu, īpaši konkrētajam koncertam rakstītus vai aranžētus skaņdarbus. Tāpēc tas, ko spēlēsim rītvakar, būs tikai rītvakar, un nākamgad jau atkal gatavosim ko citu,» saka pianists Andrejs Osokins.

Rītvakar, 25. jūlijā, pulksten 20 Jūrmalas festivāla ietvaros notiks viens no šā gada gaidītākajiem klaviermūzikas koncertiem - Trīs Osokinu dinastijas koncerts Dzintaru koncertzālē.

Sergejs Osokins (58) un viņa dēli - Andrejs (34) un Georgijs (24) Osokini - ir trīs izcili pianisti no vienas dinastijas, kuri pasaules mūzikas arēnā ienākuši ar savu unikālo klavieru skanējumu. Izcila vēriena virtuozi, klavierspēles pētnieki un mākslinieki, kuru radītās koncertprogrammas klaviermūzikas mīļotājiem vienmēr ir svētki un īpašs notikums. Arī rītvakar gaidāmā iespaidīgā skaņdarbu izlase nebūs izņēmums. Koncertā kopā ar Osokinu dinastijas pianistiem muzicēs arī orķestris Sinfonietta Rīga diriģenta Gunta Kuzmas vadībā.

Koncerta pirmajā daļā - solo ar orķestri - skanēs gan poētiski majestātiskais Ferenca Lista Pirmais klavierkoncerts Andreja Osokina izpildījumā, gan gaismas spēka apliecinošais Pētera Čaikovska Pirmais klavierkoncerts, ko izpildīs Georgijs Osokins, gan Volfganga Amadeja Mocarta kristālskaidrais 21. klavierkoncerts Sergeja Osokina sniegumā. «Tie būs īsti klaviermūzikas svētki,» saviem klausītājiem apsola Andrejs Osokins.

SVĒTKI. Sergejs Osokins un viņa dēli - Andrejs un Georgijs Osokini - ir trīs izcili pianisti no vienas dinastijas, kuri pasaules mūzikas arēnā ienākuši ar savu unikālo klavieru skanējumu. Izcila vēriena virtuozi, klavierspēles pētnieki un mākslinieki, kuru radītās koncertprogrammas klaviermūzikas mīļotājiem vienmēr ir svētki un īpašs notikums / Publicitātes foto

Savukārt koncerta otrajā daļā visi trīs pianisti uzstāsies gan solo, gan duetos, atskaņojot Ferenca Lista skaņdarbus par mīlestību, Friderika Šopēna nostalģiskās atmiņas par Nikolo Paganini personību, vienu no ģeniālākajām 19. gadsimta mūzikas lappusēm - Riharda Vāgnera Izoldes nāvi, Kamila Sensānsa Nāves deju, kā arī izcilā amerikāņa Džordža Geršvina mūziku. Bet visu vainagos Fantāzija trīs klavierēm un orķestrim par slavenajām Johana Štrausa valšu melodijām, kas ļaus klausītājiem uz brīdi sajusties kā visslavenākajā - Vīnes Jaungada - ballē. To īpaši šim koncertam uzrakstījis komponists Raimonds Petrauskis.

Trešais no pieciem

Ir pagājis gandrīz gads, kopš Neatkarīgā tikās ar Andreju Osokinu pirms Trīs Osokinu iepriekšējā koncerta Dzintaru koncertzālē. «Pa šo laiku ir bijuši ļoti daudzi skaisti koncertdzīves notikumi, un mēs atkal ar prieku atgriežamies Jūrmalas festivālā, kur uzstāties mums visiem trim ir liels gods,» saka izcilais pianists, uzsverot, ka programma, par kuru domāts teju gada garumā, ir diezgan sarežģīta, bet tajā būs daudz romantiskas un virtuozas mūzikas.

Starp citu, Andrejam Osokinam rītvakar gaidāmais koncerts būs šosezon Dzintaru koncertzālē jau trešais no kopumā pieciem. Pirmais, kā viņš pats saka, bija ļoti īpašs un atmiņā paliekošs - tas bija 2. jūnijā ciklā Dzimuši Latvijā, kurā viņš pirmoreiz uz skatuves satikās ar pasaulē atzīto latviešu operdziedātāju Marinu Rebeku, piedāvājot klausītājiem Rahmaņinova sarežģītās klavieru partijas un poētiskās romances. «Viņai ir apbrīnojami skaista balss, viņas vokāls ir ļoti daudzveidīgs - gan lirisks, gan dramatisks. Katra dziesma viņas izpildījumā ir kā krāšņa aina no operas. Es spēlēju un baudīju,» atzīst Andrejs Osokins, atklājot, ka abi plāno sadarbību turpināt un ierakstīt arī kopīgu albumu. Nākamais koncerts bija 4. jūlijā, kad Andrejs Osokins muzicēja kopā ar Maskavas virtuozu solistiem. Vēl viņš uz Dzintaru koncertzāles skatuves šovasar kāps gan operdziedātājas Ineses Galantes festivāla Summertime noslēguma koncertā Gala Galante 11. augustā, gan Kremerata Baltica festivāla atklāšanā Gidons Krēmers un pianisti Osokini 6. septembrī, kur muzicēs divatā ar tēvu. «Tā būs mūsdienīga mūzika - komponista Dinu Lipatti (1917-1950) Sinfonia concertante stīgu orķestrim ar diviem pianistiem. Viņš ir pasaulē pazīstams pianists, kurš gan pāragri devās mūžībā - 33 gadu vecumā. Kremerata Baltica mēģina atdzīvināt viņa mūziku - līdzīgi, kā viņi to jau darījuši ar poļu komponista Mečislava Veinberga un argentīnieša Astora Pjacollas mūziku, kuru tagad spēlē nopietnākajos mūzikas festivālos visā pasaulē.»

Mūsdienu mūzikas piedzīvojums

Andrejs Osokins atklāj, ka komponists Juris Karlsons šobrīd raksta ļoti vērienīgu darbu - jaundarbu klavierēm un orķestrim, kura pirmatskaņojums kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (diriģents - Andris Vecumnieks) gaidāms 25. oktobrī Lielajā ģildē. «Man šajā pirmatskaņojumā uzticēta galvenā - pianista - loma,» viņš priecīgi stāsta, uzsverot, ka ir ārkārtīgi interesanti spēlēt mūsdienu mūziku un redzēt, kā no sajūtām un idejām, ko nevar izteikt vārdos, rodas melodija un nošu teksts.

«Man jau reiz bija tāds īpašs piedzīvojums - 2014. gadā es atskaņoju Artura Maskata īpaši man komponētu gandrīz 20 minūšu ilgu jaundarbu Kazbegi: Tsminda Sameba [festivāla Artissimo kamermūzikas vakarā Ceļojumu gadi Jūrmalas pilsētas muzejā]. Man bija ārkārtīgi interesanti ar komponistu tikties un darba procesā par to runāt. Iespējams, citiem tas nav saprotams, bet man kā pianistam satikties ar komponistu - vai tas ir Arturs Maskats, vai Juris Karlsons, vai Pēteris Vasks - vienmēr ir svētki. Jo viņi ir ģēniji, kuri mums, atskaņotājmāksliniekiem, raksta vārdus, un mēs šajā valodā runājam. Viņi, mūsu laikabiedri, raksta par mūsu laiku, caur savu mākslu izsakot novēlējumu mūsu sabiedrībai, un tas ir ļoti vērtīgi,» uzskata pianists.

Viņš ir dzirdējis sakām, ka 19. gadsimtā gan bija skaistas melodijas, tagad tādu vairs nav. «Bet tagad arī dzīve ir citādāka - ātra un kontrastaina, ir tik daudz traģisku un sliktu ziņu. Un komponists, protams, uz to reaģē, mēģinot to visu pierakstīt un ar to kaut ko mums pateikt. Es domāju, ka tas ir ļoti svētīgi - klausīties un spēlēt mūsdienu mūziku,» uzsver Andrejs Osokins.

Katru reizi arvien labāk

«Mana koncertdzīve šobrīd diezgan aktīvi attīstās ārpus Latvijas. Septembrī būs koncerts Berlīnes filharmonijā, kur atgriezīšos jau otrreiz - tur jau esmu spēlējis Čaikovska 1. klavierkoncertu un Bēthovena 5. klavierkoncertu, bet rudenī tur atskaņošu Sergeja Rahmaņinova 2. klavierkoncertu. Pēc tam būs brauciens uz Ķīnu, bet nākamā gada aprīlī jau ieplānota koncertturneja Izraēlā. Vēl šogad ieplānoti koncerti Itālijā un Vācijā. Ir plānā projekti jau arī nākamā gada beigām, arī divus trīs gadus uz priekšu. Diezgan traka dzīve,» pianists smaidot secina, sakot, ka viņa repertuārs ir diezgan plašs, tāpēc praktiski katrā koncertā tiek spēlēta cita programma. «No dažiem piedāvājumiem jau diemžēl nākas atteikties, jo - es esmu viens, man ir desmit pirkstu, viena galva un viena sirds. Es nevaru būt visur, bet katrā vietā, kur esmu un kur spēlēju, es ar katru reizi mēģinu spēlēt arvien labāk nekā iepriekš. Ja ne labāk, tad citādāk. Lai katrs koncerts skatītājiem zālē ir kā piedzīvojums, kā brauciens ar lielu kuģi uz pasakaini skaistām salām. Es esmu šā kuģa kapteinis, un es rādu ceļu, kurp doties - vai ar Lista, vai Mocarta, vai Rahmaņinova, vai Vaska mūziku. Un, lai šis ceļojums būtu nevainojams, tam tehniski jābūt ideāli izpildītam. Tikai tad iespējams nokļūt mūzikas maģijas pasaulē,» uzskata izcilais pianists.

Ir mazliet skumji

Andrejs Osokins stāsta, ka biežāk sanāk muzicēt divatā - vai ar brāli, vai tēti. Tāpēc satikšanās visiem trim uz vienas skatuves allaž ir svētki. Līdzīgi kā īpašās jubilejas reizes, Ziemassvētki un citi ģimenei svarīgi dzīves notikumi, kad visi cenšas būt kopā.

«Jo tagad ir tā, ka ne es zinu, kurā pilsētā Georgijs būs pēc nedēļas, ne viņš zina, kurp došos pēc Trīs Osokinu koncerta. Vairs nespējam viens otra gaitām simtprocentīgi izsekot, kā tas bija, kad kopā mācījāmies un viens par otru visu zinājām. Bet tā jau tas notiek, ka bērni izaug un aiziet savā dzīvē, par ko vecākiem, no vienas puses, ir prieks, bet, no otras puses, iespējams, arī mazliet skumji, ka vairs nav iespējas dzīvot visiem vienā tempā. Arī man ir mazliet skumji, tāpēc es ļoti priecājos par šiem koncertiem, kad divas nedēļas jūlijā atkal esam visi kopā. Šis laiks mūs ļoti vieno. Varbūt pat vairāk, nekā vienkārši satiekoties, runājoties un, piemēram, trīs stundas kopā dzerot aliņu. Jo pieaugušiem cilvēkiem darbs ir ļoti svarīga dzīves daļa, un, satiekoties mūzikā - vai uz vienas skatuves vai otra koncertā -, mēs caur šo darbu viens par otru saņemam daudz vairāk emocionālas informācijas. Protams, arī satikties un parunāties ir svarīgi,» saka Andrejs Osokins, piebilstot, ka viņiem gan ir tāda privilēģija, vai varbūt tas ir krusts, kas jānes visu dzīvi, jo mēģinājumiem pie klavierēm ir jāvelta šausmīgi daudzas stundas, ka viņiem ir dota iespēja caur mūziku vienam otru nepazaudēt.

ANDREJS OSOKINS

- Pianists

- Dzimis 1984. gada 19. decembrī Rīgā

- Plūcis laurus pasaules nozīmīgākajos pianisma konkursos, tostarp Artura Rubinšteina Starptautiskajā pianistu konkursā Telavivā, Longas-Tibo starptautiskajā konkursā Parīzē, Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes starptautiskajā pianistu konkursā Briselē

- Koncertējis ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonijas orķestri, Mančestras Hallé un Dublinas Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads u.c.

- Muzicējis Berlīnes Filharmonijā, Konzerthaus Berlin, Frankfurtes Alte Oper koncertzālē, Milānas La Verdi zālē, Dublinas Nacionālajā koncertzālē Īrijā, Vigmora zālē, St Martin in the Fields un Kings Place koncertzālēs Londonā, Gasteig koncertzālē Minhenē, La Monnaie koncertzālē Briselē, Opera Comique zālē Parīzē, Birmingemas Simfoniskajā zālē un citviet

- Ar vērienīgiem panākumiem muzicē arī duetā ar vijolnieci Kristīni Balanas, čellisti Margaritu Balanas, Maskavas virtuozu solistiem, operdziedātāju Inesi Galanti, Kremerata Baltica stīgu kvartetu Quattro Baltica, operdziedātāju Marinu Rebeku, kā arī ar dziedātāju un pianisti Katrīnu Gupalo

- 2015. gadā izveidojis projektu Trīs Osokini, kurā kopā ar savu tēvu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Sergeju Osokinu un brāli Georgiju Osokinu regulāri uzstājas Dzintaru koncertzālē un Latvijas Nacionālajā operā, Polijā, Vācijā un citviet pasaulē

- 2018. gada sākumā pianisti izdevuši pirmo Trīs Osokinu studijas albumu Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā

- Regulāri sniedz meistarklases Latvijā un ārvalstīs

- Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2008

- Ierakstīti un izdoti divi solo albumi

- 2018. gada maijā piešķirts Asociētā biedra statuss (ARAM) Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā

Kultūra

Viņa ir kā skaista salapojusi, ziedoša liepa vasaras plaukumā, savā sievišķīgajā trauslumā un spēkā vienlaicīgi. Pārcietusi milzīgus pārbaudījumus dzīvē, Dārta Daneviča atzīta par 2023. gada labāko aktrisi par darbu monoizrādē “Zēni nav meitenes”, kas būs redzama Dailes teātra repertuārā arī jaunajā teātra sezonā. Par savu gatavošanās rutīnu katrai izrādei, par uzlabojamo savā teātrī, par darbu kopā ar Holivudas zvaigzni Džonu Malkoviču ekskluzīvā intervijā “nra.lv” stāsta Dārta Daneviča.

Svarīgākais