Personības

Neatceros, kur un kas, bet reiz kāds mākslas eksperts nodēvēja Bruno Vasiļevski (1939–1990) par absolūto mākslinieku. Var debatēt, ko tas nozīmē, tomēr ārpus zinātāju loka, visticamāk, daudzi drīzāk pajautās – kas ir Bruno Vasiļevskis?

«Es esmu optimists un gribu tāds būt. Protams, arī man kādreiz uznāk reizītes, kad gribas domāt citādāk un citādāk skatīties uz lietām, jo liekas: nu, kāpēc tā, pasaulē tomēr nav taisnības... Bet tad ir vērtīgi pajautāt sev, ko pats esmu darījis, lai vismaz sajūtu līmenī pašam kaut kas būtu citādāk. Jā, ir jāsāk ar sevi,» sapratis Dailes teātra aktieris Gints Grāvelis.

«Vēl pirms trim četriem gadiem man likās, ka visu zinu un par visu varu izteikties, tikai ļaujiet, bet tagad esmu drusciņ nomierinājies. No vienas puses – es vairāk apzinos savu vērtību, bet no otras – esmu kļuvis piezemētāks,» atzīst Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks.

Rakstnieces Janas Vagneres (1973) pirmais romāns Vongezers (2011) viņas dzimtenē Krievijā kļuva par dižpārdokli, ieguva vairākas nominācijas literārām prēmijām un balvas arī Francijā, ir tulkots 11 valodās, arī latviešu, un tiek gatavots izdošanai arābu valodā; tiek veidots astoņu sēriju seriāls pēc šā darba motīviem. Romāns Vongezers vēsta par grupiņu cilvēku, kas, glābjoties no vīrusa Maskavā, kurš jau izvērsies pandēmijā, dodas uz Karēliju, kur cer patverties drošībā. Apokaliptiskā romāna Vongezers turpinājums, romāns Dzīvi cilvēki, nāca klajā 2013. gadā, bet pērnā gada nogalē tika izdots rakstnieces jaunākais darbs – romāns Kurš nepaslēpās, pēc kura motīviem, jau zināms, tiks veidota filma.

«Tā ir liela lieta – izdarīt dzīvē pareizās izvēles. Un, ja man jāsaka pavisam godīgi, tā ļoti pret sirdi es tomēr savā dzīvē neesmu gājusi,» atklāj Dailes teātra aktrise Vita Vārpiņa. Viņai svētdien pirmizrāde teātra Mazajā zālē – Megas loma režisora Rolanda Atkočūna jauniestudējumā amerikāņu dramaturģes Betas Henlijas lugā Sirds noziegumi, kas Latvijā iestudēta pirmo reizi.

Mūžībā aizgājis kinorežisors un rakstnieks Aivars Freimanis, apstiprina Nacionālā kino centra vecākā referente Kristīne Matīsa.

Latvijas apaļās jubilejas gadskārtā savu sešdesmitgadi atzīmēs arī populārais muzikants Gunārs Meijers. Tikko no Lietuvas atsūtītā jaunā diska Saki man ar dzejnieka Leona Brieža un paša gaviļnieka divu dziesmu vārdiem un, protams, mūziku prezentācija notiks 21. martā Ogres kultūras centrā.

Šodien, 18. janvārī, savu 50 gadu jubileju atzīmē Jānis Bukums.

«Tulkojumā no latīņu valodas vārds «turbidus» nozīmē «satraukts, uzbudināts». Šis darbs rakstīts kontekstā ar Latvijas valsts simtgadi, un tajā es pats sev uzdodu jautājumu, vai mēs šai valstij svinēsim arī nākamo simtgadi, un manas sajūtas ir diezgan satraucošas,» saka jaunais komponists Jēkabs Jančevskis. Sestdien, 20. janvārī, Lielajā ģildē notiks Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, un tajā pirmatskaņojums Jēkaba Jančevska skaņdarbam Turbidus.

Šodien kinoteātros un LMT straume visā Latvijā pirmizrāde ilgi tapušajai spēlfilmai Nameja gredzens. Divus ar pusi miljonus izmaksājušais, bet pēc filmas producenta Andreja Ēķa uzskata – vairāk vērtais, jo filmēšanas procesā daudz tika piesaistīts brīvprātīgo un nefinansiālu ziedotāju, kinoprojekts vēsta par Zemgales ķēniņu Nameju un viņa vadītajām zemgaļu brīvības cīņām pret krustnešiem. Filmas režisors Aigars Grauba uzsver: «Leģenda par Nameja gredzenu pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa.»

«Cik tad man īsti gadu? Astoņdesmit divi vai trīs? Man vienmēr jārēķina tas skaitlis,» spriež Raimonds Pauls. Vienojamies tomēr par astoņdesmit diviem. Maestro apskaužamā enerģija neliecina par tik lielu gadu skaitu. Runājam – kā vienmēr – par visu aktuālo. Bet, aplūkojot laika lokus un tajos ierakstīto, tomēr apstājamies pie šodien svarīgākā: lai priecīga dzimšanas diena, Maestro!

Leģendārais un tautā mīlētais komponists Raimonds Pauls 12. janvārī svinēs 82. dzimšanas dienu. Savā jubilejā Maestro nevis sēdēs dīki mājās pie svētku galda un uzņems ciemiņus, bet ar dziedātāju Dināru Rudāni un Latvijas Radio bigbendu iepriecinās klausītājus ar koncertu Dzintaru koncertzālē.

Par to, ka pazīstamā māksliniece Ilze Bindemane jau vairāk nekā desmit gadu neatlaidīgi cīnās ar vēzi, plašāka sabiedrība uzzināja pērnā gada rudenī, kad viņas brālis multimākslinieks Kaspars Bindemanis sociālajā vietnē Facebook uzrunāja savus draugus, aicinot uz labdarības koncertu Mazās Bindžas lielā cīņa. Saziedotie līdzekļi ļauj ar jaunu sparu stāties pretī slimībai un dod cerību, ka Mazā Bindža, kā viņu mīļi dēvē draugi, jau drīz izveseļošanās virzienā ies arvien platākiem soļiem.

«Tas ir prātam neaptverams, kam latviešu tauta ir gājusi cauri. To nekad nedrīkst aizmirst, un par to ir jārunā. Mēs nedrīkstam nogriezt savas saknes, mums ir jāapzinās: ja mūsu tēvi, vectēvi un vecmāmiņas nebūtu tā cīnījušies, mēs jau arī šeit nemaz nevarētu būt,» saka Valmieras teātra aktrise Māra Mennika.

«Vārdu «apsolu» es cenšos lietot ļoti reti. Un pat tad, kad to lietoju, manī ir mazliet trauksmes sajūta – par to, vai patiesi, patiesi varēšu turēt doto vārdu. Jo apstākļi dzīvē mēdz iegrozīties dažādi,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktrise un režisore Daiga Kažociņa. Viņa iestudējusi trilleri – jaunā autora Andra Ūdra lugu Apsolu, kas Nacionālā teātra simtgades lugu konkursā ieguva trešo vietu. Pirmizrāde – piektdien.

Valsts prezidenta kanceleja informēja, ka Raimonds Vējonis atvaļinājuma laikā ir devies 10 dienu privātā braucienā uz Šrilanku.

«Nekad neesmu slēpusi savus gadus, nekad neesmu kaunējusies. Man ir 76 gadi. Es uzskatu, ka pēdējā desmitgade nav jāatzīmē, jo dzimšanas diena vairs nav nekāda prieka diena. Drīzāk skumīga, kad viens gadiņš nāk klāt,» atzīst Nacionālā teātra aktrise Rasma Garne.

«Šis gads man paliks atmiņā kā ļoti, ļoti radošs – ar jaunām lomām, ar daudzām izrādēm, tostarp ar atjaunoto dziesmuspēli Tobāgo!, ar ko vasarā izbraucām pa visu Latviju. Ir bijuši daudzi skaisti mirkļi, ļoti daudz darba, bet – ar patiesu gandarījumu,» atskatoties uz aizejošo 2017. gadu, secina Dailes teātra aktrise Indra Briķe. Rīt viņai apaļa dzīves jubileja.

Rudenī nosvinējusi savu 92. dzimšanas dienu, māksliniece Džemma Skulme, uzrunāta intervijai, atzīst, ka pēdējā laikā viņai ir īpaši ražīgs darba periods, bet sarunai laiku tomēr atrod. «Runāt man liek pienākuma sajūta – šobrīd par mākslu, tās nozīmību un vērtību ir jārunā visos iespējamos veidos un visās iespējamās vietās. Nav vienkārši šobrīd mākslai, jo atbalsts tai ir tik niecīgs,» uzskata gleznotāja Džemma Skulme. Mūsu saruna notiek dzimtas mājās Mežaparkā.

«Jau no bērnības esmu pieradusi, ka nevienos svētkos neesmu mājās. Dziedāju korī, folkloras kopā, grupā un svētkos vienmēr uzstājos – vai kultūras namā, vai mūzikas skolas zālē. Atceros, ka vecāki vienubrīd bija riktīgi dusmīgi, ka bērni svētkos nekad nav mājās,» stāsta populārā dziedātāja Elza Rozentāle.

«Visas grāmatas esmu rakstījusi, tās domājot gan tiem, kas pirmo reizi sāk interesēties par šīm tēmām, gan tiem, kas šajās sfērās jau «iesvaidīti». Jo tajās ir gan nopietnas lietas, gan sīkumi, gan praktiski padomi,» saka Iveta Galēja. Vairāk nekā 20 gadu strādājusi Radio SWH ziņu dienestā, bijusi tā vadītāja, bet pirms pieciem gadiem saņēmusies kardinālam solim, aizgājusi no stabila darba, pievērsusies grāmatu rakstīšanai, tulkošanai un kulinārijas meistarklašu vadīšanai.

Pēc iepriekšējiem Dziesmu svētkiem Latvijas Nacionālais kultūras centrs izveidoja lapu internetā katramsavutautasterpu.lv, kurā stāsta par latviešu tautastērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām. Kad līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem un valsts simtgades svinībām atlicis mazāk nekā gads, Neatkarīgā aicināja uz sarunu Tautas lietišķās mākslas eksperti Lindu Rubenu, lai uzzinātu, kādas sekmes ir šim projektam.