Personības

Nupat Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvoja Alvja Hermaņa vienīgais iestudējums šajā sezonā – pēc Mišela Velbeka romāna tapusī izrāde Pakļaušanās.

«Šis ir stāsts par diviem jukušiem vīriešiem, kas savu dzīvi iztērējuši, var teikt, nekam, netveramai lietai – mīlestībai. Dzīvi jau vienmēr kaut kam iztērē – vieni iztērē karam, citi – baudām, trešie – mīlestībai. Nevis dzīvo dzīvi, bet tērē to,» uzskata režisors un dramaturgs Genādijs Ostrovskis. Svētdien, 18. septembrī, Dailes teātrī notiks viņa rakstītās un iestudētās psiholoģiskās drāmas Mīļākais pirmizrāde.

«Es nekad neesmu interesējies par politiku un agrāk biju imūns pret visu, ko sauc par politiķu spēlītēm. Jo uzskatīju, ka māksla stāv pāri visam. Šajā izrādē nav daudz politikas, un māksla, protams, arī stāv pāri visam – ja tu neesi vienaldzīgs un tev ir ko teikt,» uzskata aktieris Andris Bulis. Viņš spēlē galveno – bēgļa – lomu režisores Gaļinas Poļiščukas jaunajā izrādē Dzīvības kvota. Pirmizrāde jau rītvakar Jūrmalas kultūras centrā.

«Katram vecumam ir savs skaistums. Mākslinieka dzīvē pensijas vecums neko nemaina. Par dzīvi nekad neesmu gaudies. Ir jāsamierinās, ka problēmas rodas, bet ar tām ir jātiek galā. Tāpēc labākais vēlējums dzimšanas dienā būtu – lai es nepagurtu, lai neuznāktu pat vēlēšanās domāt par pensijas gadiem,» saka ievērojamais latviešu tekstilmākslinieks un šīsdienas gaviļnieks Egils Rozenbergs (68).

«Patiesību sakot, gleznošanas prieks ir daudz lielāks, nekā tas bija pirms gadiem trīsdesmit vai četrdesmit. Ar katru gadu paliec vecāks, dzīve sašaurinās – vairs nevari tik daudz izdarīt un redzēt, vairs nav tik daudz seksa, vairs nevari tik daudz ieēst, nevari tik daudz baudīt vīnu, lai gan man tas ļoti garšo, tomēr māga to nepanes... Cilvēki, kurus satiec, paliek vecāki, arī satikt viņus ir arvien grūtāk. Traģēdija ir tā, ka ar vecumu dzīve sašaurinās, bet glezniecība paliek, un tā kompensē visu pārējo, un savā veidā tieši glezniecība kļūst arvien svarīgāka. Ja man atņemtu gleznošanu, kas ar mani būtu, kas no manis būtu palicis pāri?» saka latviešu gleznotājs Raimonds Staprāns (1926).

Lai gan sievietes parasti diezgan jūtīgi izturas pret savu gadu skaita palielināšanos, ir arī izņēmumi. Piemēram, dziedātāja Ginta Krievkalna.

«Mums bija trīs varianti – palikt Ķīnā, Japānā vai Latvijā. Izvēlējāmies palikt Latvijā,» saka modes dizainere, stiliste un modes ilustratore Baiba Ladiga-Kobajaši. Sešus gadus viņa bija prom 25 miljonu pilsētā Šanhajā, bet nu jau vairāk nekā gadu ir atpakaļ mājās. Tikai šodien savu dzimšanas dienu Baiba atkal sagaida Ķīnā, kur aizbraukusi uz sešām dienām, lai piedalītos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rī­ kotajās Latvijas dienās Taste Latvia, kas notiek no 4. līdz 17. septembrim.

«Cilvēkiem ar mediju starpniecību iemāca gribēt pašu jaunāko, bet tas ne vienmēr ir pats labākais. Cilvēkam rodas ilūzija, ka viņš visu zina, visu pārzina. Kad es biju jaunāks, jau tāpat ķēru aktuālās galotnītes, bet tagad sen vairs tā nedaru, tagad vairāk piedomāju un meklēju, kur viss aizstiepjas,» saka dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis Knuts Skujenieks. Pirmdien, 5. septembrī, viņam apritēs 80 gadu.

«Ja vieni mākslas pārstāvji, veidojot karjeru, atstāj novārtā savu personīgo dzīvi, tad manā gadījumā ir gluži pretēji – tie divi mazie ķipari, kas ir mājās, man neļauj palikt uz vietas, liek attīstīties un dzīties uz priekšu, lai es viņiem varētu nodrošināt labāku dzīvi,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktieris un Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) tenors Juris Jope (28). Viņam šodien svētki, jo viņš atkal ies skolā.

"2016. gads mums atņēmis arī Jāni Reini, kura lomu varoņi nu dzīvos mūsu atmiņās! Vieglas smiltis! Paldies, Jāni!" twitter ziņo Juris Millers.

«Man ārkārtīgi patīk mūsu Latvija, es to vienkārši dievinu. Es uzskatu, ka mēs visi, kas šeit esam piedzimuši un šeit dzīvojam, esam ārkārtīgi laimīgi. Un es tā varu teikt, jo daudz kur esmu bijis, daudz pasaulē esmu redzējis,» saka jauniešu kora Balsis mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis. Viņa vadītais koris savu 30. jubilejas sezonu atklās šodien – ar koncertsēriju Daugavas Balsis.

«Jebkuru dzīves posmu es pieņemu ar mīlestību un pateicību. Ja es būtu ar veselām kājām, noteikti piedalītos pasākumos, kas nupat bija saistībā ar 21. augustu, bet tas nav iespējams. Tāpēc jau es neiešu sūdzēties un lādēt likteni. Es varu dzīvot ar gaišām atmiņām,» saka rakstniece un publiciste, aktīva atmodas laika sabiedriskā darbiniece un šodienas gaviļniece Marina Kosteņecka (71).

«Kad simfoniskais orķestris man piedāvāja rakstīt mūziku bērnu izrādei, es biju stāvā sajūsmā, pēc tam – pārbijies. Šobrīd esmu apmierināts ar ieguldījumu un esmu izdarījis tik, cik šobrīd varu,» atzīst komponists Edgars Mākens. Līdz šim viņš vairāk pazīstams kā teātra izrāžu komponists, arī alternatīvās grupas Gaujarts līderis, bet šīs nedēļas nogalē būs pirmizrāde viņa pirmajam darbam simfoniskajam orķestrim.

Rudens tuvojas, un teātri cits pēc cita izziņo savus plānus jaunajā sezonā.

«Runā, ka bērni paši izvēlas, kur piedzimt. Es izvēlējos piedzimt ļoti muzikālā ģimenē,» saka čellists Valters Pūce.

«Jaundarba pirmatskaņojums vienmēr ir īpašs brīdis komponistam, atskaņotājmāksliniekiem un arī skatītājiem. Man šķiet, ka tieši tāpēc mūsu organizētie koncerti ir emocionāli, silti un mīļi, turklāt Mazajā Mežotnes pilī ir ļoti maza zāle, bez distances un barjeras, tāpēc šo pasākumu enerģija ir īpaša,» saka Regīna Deičmane, Pētera Vaska fonda priekšsēdētāja. Sestdien, 20. augustā, Mazajā Mežotnes pilī ar koncertu Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne tiks svinēta Pētera Vaska fonda piecu gadu jubileja.

Šogad Dailes teātra mākslinieciskajam vadītājam Dž. Dž. Džilindžeram apritēja 50 gadu, rit 20. gads, kopš viņš ir Dailes teātra režisors, un jau sešus gadus viņa pārziņā ir tā mākslinieciskā vadība. Iepriekšējā mūsu intervija bija pirms diviem gadiem. Šoreiz gadu skaitļi un cipari būs kā pieturvietas, kurās apstājoties pārlūkot pieredzes karti, lai saskatītu ceļa aprises.

Dailes teātra aktrisei Lidijai Pupurei šis ir īpašs gads. Ne tikai daudz lomu mīļajā Dailē, bet viņas klasesbiedrene Ingrīda Stroda uzrakstījusi grāmatu Lida. Citādā.

Latvijas Nacionālā teātra aktrise Baiba Indriksone (84) šogad uzsāk savu 65. teātra sezonu. Katras sezonas sākums latviešu kulta filmas «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» Olitas lomas atveidotājai ir lieli svētki. Tautā iemīļotā aktrise pašlaik ir vecākā aktrise Nacionālajā teātrī, taču tajā pašā laikā spēj darboties kopumā trīs teātros un veltīt laiku savai ģimenei.

«Šonedēļ vēl esmu atvaļinājumā, tas nozīmē – neviens īsti nezina, kur es šobrīd atrodos, tāpēc šo dienu pavadīšu kopā ar vistuvākajiem cilvēkiem. Līdz ar to man atkrīt nevajadzīgi izdevumi,» smejot saka šodienas gaviļnieks Māris Skuja (67). «Ja nodzīvošu vēl trīs gadus, tad būs iemesls ballītei.»

Matīss Čudars ir viens no spilgtākajiem latviešu jaunās paaudzes ģitāristiem, izteikts sava ceļa gājējs mūzikā.

Desmit gadus ārpus Latvijas dzīvojošais pianists Reinis Zariņš šo vasaru pavada Latvijā, jo tā sakrituši darbi.