Darbu pārtraukušā uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) atlaistie darbinieki vēl cer, ka viņus sauks atpakaļ pie metāla kausēšanas krāsnīm.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) saskaitījusi, ka no pusotra tūkstoša atlaisto darbinieku līdz bezdarbnieka statusa iegūšanai ticis 1181 cilvēks. Starpību veido cilvēki, kas atraduši sev vai nu nākamo darba devēju, vai apgādnieku Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) personā, ja bija iespējams kļūt par vecuma pensijas vai kāda cita sociālās apdrošināšanas maksājuma saņēmēju.
NVA piedāvā bezdarbniekiem darba un mācību iespējas. Pagaidām ar 363 cilvēkiem dominē mācības. Ar NVA starpniecību darbu atraduši desmitreiz mazāk cilvēku. Starp apmācības priekšmetiem savukārt izceļas valsts valodas apguve, kas piesaistījusi 191 cilvēku. Viņi varbūt tikai tagad pamanījuši, ka jau pārdesmit gadus nav strādājuši Sarkanajā metalurgā, kā tas bija tad, kad valsts valoda faktiski bija krievu valoda. Tiktāl atklājums no valsts viedokļa pat derīgs, tomēr valsts, Liepājas pašvaldība un LM darbinieki par šo atklājumu maksā ļoti augstu cenu.
Liepājas tiesa atzina LM par maksātnespējīgu pagājušā gada 12. novembrī. Kopš tā laika tiesas ieceltais LM maksātnespējas administrators skaita un nevar beigt saskaitīt kreditoru pretenzijas pret uzņēmumu. Pērnā gada pēdējās dienās pretenziju summa bija tuvu 100 miljoniem toreiz vēl apritē bijušo latu. Administrators sola drīz vien atklāt, vai prasību summa tagad tikusi pāri 150 miljonu eiro robežlīnijai.
Kreditoru rindas galā vēl tikai gatavojas stāties Maksātnespējas administrācija, kas uzņēmuma īpašnieku vietā izmaksās LM atlaistajiem darbiniekiem atlaišanas pabalstus, kompensācijas par neizmantotajiem atvaļinājumiem, slimības pabalstus u.tml. Ar šādām prasībām Maksātnespējas administrācijā vērsušies pat 1832 cilvēki no LM, kas izrādījies pat divtik daudz, cik administrācija līdz šim apkalpojusi vidēji gada laikā. Savlaicīgi apstrādāt šos pieprasījumus administrācija nav spējusi, par ko saņēmusi brāzienu no Ministru prezidenta Valda Dombrovska, kuram pasūdzējies Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Administrācija sola izgrozīties tādējādi, ka atlaišanas pabalstus visiem izmaksāšot janvāra beigās, bet pēc tam piemaksāšot tik, cik katram darbiniekam vēl pienākas, ņemot vērā viņa individuālās prasības un izziņas, ar kādām viņš pierādīs šo prasību pamatotību.
VSAA kopš šā gada sākuma maksā bezdarbnieka pabalstus tiem, kuri NVA dabūjuši attiecīgo statusu. Pēc VSAA aprēķiniem, pērnā gada beigās aprēķināto pabalstu vidējais apmērs bija 267 lati, kas atbilst tagadējiem 380 eiro. Jāuzsver gan, ka aprēķināto pabalstu valsts izmaksā tikai pirmos trīs bezdarbnieka statusa mēnešus. Pēc tam maksā tikai 75% un vēl pēc trim mēnešiem – pusi no aprēķinātās summas.
Lai jau kopš pagājušā gada vidus un jo sevišķi kopš rudens faktiski nenodarbinātie un tātad arī mazatalgotie vai vispār neatalgotie cilvēki izdzīvotu līdz bezdarbnieku pabalstiem, Liepājas pašvaldība pagājušā gada beigās ar vienreizējiem pabalstiem palīdzēja apmēram 400 cilvēkiem. Maznodrošināto statuss, t.i., palīdzība veikt komunālos maksājumus, apmaksāt bērnu ēdināšanu skolā u.tml., tiek piešķirts vairāk nekā 40 ģimenēm, kurās iztikas līdzekļus LM zaudējuši divi pelnītāji. «Tagad šī situācija ir normalizējusies, jo sākusies pirmā bezdarbnieku pabalsta izmaksa. Tas, protams, nekompensē šiem cilvēkiem līdzšinējos ienākumus, taču vismaz ļauj pārlaist ziemu,» rezumē U. Sesks.
Galvenais jautājums ir tāds, kas notiks pēc deviņiem mēnešiem vai pat agrāk, kad bezdarbnieku pabalsts caurmērā noslīdēs zem iztikas minimuma un būs iztērēta arī ar Maksātnespējas aģentūras starpniecību saņemtā nauda.