Drošības policija (DP) ir noskaidrojusi, no kuras iestādes nopludināts dokuments, kas saistīts ar aviokompānijas "airBaltic" ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti.
Kriminālprocesā, kas sākts par neizpaužamu ziņu izpaušanu, procesa virzītajam ir versijas par iespējamiem vainīgajiem, taču starp šīm versijām nefigurē neviens no valdības ministriem.
Izmeklēšanas gaitā ir identificēta iestāde, kuras dokumenta kopija prettiesiski nodota citām personām. Patlaban kriminālprocesā nevienai personai nav piemērots procesuālais statuss, taču izmeklēšana turpinās, vācot nepieciešamos pierādījumus aizdomās turētā statusa piemērošanai, norādīja DP.
Pagājušā gada 23.septembrī Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" ziņoja, - Valsts kanceleja (VK) secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu (21,34-22,77 miljonu eiro) kompensācijas maksāšanu Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā. "Panorāmas" rīcībā bija nonācis VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.
Fliks pērn jūnijā iesniedzis premjeram investīciju pretenziju, pamatojot to ar Latvijas un Vācijas investīciju aizsardzības līgumu. Pēc prasības iesniegšanas Flikam jānogaida pusgads, lai varētu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā. Toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzdevis šo jautājumu risināt Satiksmes ministrijai (SM), kura lūgusi viedokli arī VK.
VK direktores palīgs starptautiskajos jautājumos Ivars Mēkons dokumentā norādījis, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi investīciju aizsardzības jomā, ir pamatotas bažas, ka Flika prasība Starptautiskajā šķīrējtiesā varētu tikt atzīta par pamatotu. Saskaņā ar "Panorāmas" rīcībā esošo informāciju šajā gadījumā, kā norādījis VK eksperts, valstij būtu jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju Flikam.
Pērn 24.septembrī VK paziņoja, ka tās atzinumus saistībā ar starptautiskās šķīrējtiesas procesiem cenšas ietekmēt kāds ekonomisks grupējums. Mēkons žurnālistiem iepriekš pavēstīja, ka medijos nopludinātā informācija ir bijis iekšējais iestādes sarakstes dokuments un tas nopludināts, lai mēģinātu mainīt VK viedokli.
Izmeklējot, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca VK sagatavotais dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība saistībā ar Flika prasību pret valsti, DP ir pratinājusi arī vairākus Tieslietu ministrijas (TM) darbiniekus, tostarp TM valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski. "Panorāma" arī vēstīja, ka kriminālprocesā kratīšanas veiktas Mēkona darbavietā un mājās.
Saistībā ar šo kriminālprocesu DP bija veikusi dažādas izmeklēšanas darbības arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienestā.
Latvijas Radio noskaidrojis, ka policiju neinteresēja tikai noplūdušais atzinums par iespējamo kompensāciju Flikam. Kratīšanas pie Mēkona notikušas saistībā ar citu investīciju strīdu.
Latvijas Televīzijas žurnāliste Madara Līcīte Latvijas Radio stāstīja, ka viņu aicināja uz sarunu DP izmeklētājs, un tad viņu "nostādīja fakta priekšā, izvilka divus dokumentus" - vienu par konfrontāciju sākšanu, šķiet, ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), otru - par dokumentu izņemšanu dzīvesvietā vai darba vietā.
DP gan apgalvo, ka šajā procesā nevienam žurnālistam ar kratīšanu nav draudēts, taču žurnāliste izmeklētāja teikto uztvērusi tieši šādi. Līcīte sapratusi, ka, neatdodot prasīto dokumentu, nepārprotami būs kratīšana mājās un darbā. Žurnāliste bija pārliecināta, ka no šī dokumenta viņas avotus uzzināt nav iespējams.