Lai izplatītu Latvijas valsts vērtspapīrus starptautiskajā tirgū, Finanšu ministrija (FM) kā konsultantus piesaistījusi juridiskos birojus, kuri vairākos investīciju strīdos pārstāvējuši un joprojām pārstāv Latvijas valsts juridiskos pretiniekus.
Pat finanšu ministrs Andris Vilks atzīst, ka šajā situācijā piesaistīto konsultantu darbībā varētu saskatīt interešu konfliktu vai vismaz tā risku. Tomēr viņš noliedz, ka FM būtu zinājusi par FM nolīgto juridisko biroju darbību Latvijas valsts juridisko pretinieku interesēs.
Zelta lietus
Saeimas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka, izplatot valsts parādzīmes starptautiskajos finanšu tirgos, FM kā konsultantus piesaistījusi starptautiskos juridiskos birojus White&Case un Allen&Overy. Par šo pakalpojumu FM pakļautības iestāde Valsts kase samaksājusi visai ievērojamas summas: White&Case – 312 000 eiro, bet Allen&Overy – gandrīz 400 000 latu. Cita starpā šī Saeimas mājaslapā atrodamā informācija nesakrīt ar publisko iepirkumu datu bāzē atrodamo, kur redzams, ka, piemēram, Allen&Overy pielīgti pat vairāk nekā 700 000 latu.
Ņem no abiem
Neatkarīgā noskaidroja, ka White&Case pārstāvēja TeliaSonera daudzmiljonu strīdā ar Latvijas valsti par Lattelekom monopolstāvokļa izbeigšanu. Šo faktu Neatkarīgajai apstiprināja arī Privatizācijas aģentūra. Jāatgādina, ka strīds starp TeliaSonera un Latvijas valsti ilga vairākus gadus (prasība Parīzes Starptautiskās arbitrāžas tiesā tika iesniegta 2000. gada augustā). Latvijas valsts tajā iztērēja 16 miljonus latu, un strīds beidzās ar 2004. gada martā noslēgtu mierizlīgumu, kuru Saeima nosodīja kā Latvijas valsts interesēm neatbilstošu un tādu, kurā «saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes».
Savukārt Allen&Overy pašlaik cīnās pret Latvijas valsti beļģu kompānijas Dredging International N.V. interesēs strīdā par Liepājas ostas padziļināšanas darbiem. Beļģu kompānija prasa no Liepājas SEZ zaudējumu atlīdzināšanu 8,2 miljonu latu apmērā. Kā zināms, Liepājas SEZ valdē darbojās arī FM pārstāvis (šobrīd – FM valsts sekretāre Sanita Bajāre), līdz ar to FM vadībai ir jābūt detalizēti informētai par dažādiem valsts interešu apdraudējumiem šajā jomā.
Ir interešu konflikts
Neatkarīgā finanšu ministram Andrim Vilkam vaicāja, kāpēc Valsts kases darbinieki valsts neatkarības laikā nav uzkrājuši pietiekamu kompetenci, lai paši varētu pārdot valsts parādzīmes. Tika saņemta atbilde, ka starptautiskie juridiskie biroji šajā procesā jāiesaista tāpēc, ka vērtspapīru izplatīšanai starptautiskajos tirgos ir izveidojusies noteikta prakse, kas turklāt balstās Anglijas tiesību sistēmā. Juridiskos konsultantus šādā procesā iesaistot arī citas valstis (pilnu atbildi skat. www.nra.lv).
Uz Neatkarīgās jautājumu, kādos strīdos White&Case un Allen&Overy ir pārstāvējuši Latvijas valsts procesuālos pretiniekus, ministrs atbildēja: «Valsts kases rīcībā nav informācijas, ka kāds no White&Case vai Allen&Overy pārstāvjiem, pārstāvot citus klientus, būtu vērsies pret Latvijas valsti saistībā ar Valsts kases kompetencē esošiem jautājumiem vai tās veiktajām darbībām starptautiskajos finanšu tirgos, vai jebkādiem citiem jautājumiem.» Cerams, ka pēc šīs Neatkarīgās publikācijas finanšu ministrs, Valsts kases vadība un citas atbildīgās amatpersonas pajautās FM valsts sekretārei un Privatizācijas aģentūrai, kādus Latvijas valsts pretiniekus pārstāv White&Case un Allen&Overy.
Neatkarīgā uzdeva arī teorētisku jautājumu – ja minētie juridiskie biroji būtu pārstāvējuši Latvijas valsts procesuālos pretiniekus, vai šādā situācijā nebūtu saskatāms interešu konflikts «šo ārvalstu juridisko biroju darbībā, uzņemoties aizstāvēt Latvijas valsts intereses»?
Ministrs atbildēja: «Ja kādreiz iestātos tāda situācija, kurā abas procesuālās puses ir saistītas ar White&Case vai attiecīgi Allen&Overy pārstāvju sniegtajiem pakalpojumiem Latvijai, tad... šāda situācija tiktu uzskatīta par interešu konfliktu.»
«Saskaņā ar Advokātu darbības noteikumiem advokāti nekad nevar darboties, ja ir konflikts vai ievērojams risks konfliktam starp advokātu un advokāta klientu,» uzsvēra finanšu ministrs.
Finanšu ministram Andrim Vilka k- gam!
Jautājumi par Jums padotās Valsts kases slēgtajiem līgumiem ar „White&Case” (312 000 eiro) un „Allen&Overy” (381 416 lati) par juridisko palīdzību sakarā ar starptautiskajiem aizņēmumiem.
Kāpēc Valsts kases darbinieki valsts neatkarības laikā nav uzkrājuši pietiekošu kompetenci, lai paši nokārtotu ar aizdevumu Latvijas valstij saistītās juridiskās formalitātes? Kādas specifiskas zināšanas tam ir vajadzīgas, ka jāmaksā tik liela nauda ārvalstu juristiem?
Atbilde:
Latvija vērtspapīru emisijas starptautiskajos finanšu tirgos organizē, ņemot vērā finanšu tirgū pastāvošo praksi, kas ir veidojusies vairāku desmitu gadu garumā.
Līdzīgi kā citas valstis, Latvija vērtspapīru emisijas starptautiskajos tirgos organizē, pamatojoties uz Anglijas tiesībām, kas ir viena no dominējošajām tiesību sistēmām finanšu tirgos (otra dominējošā ir Ņujorkas tiesību sistēma), nodrošinot, ka ārvalstu investoriem ir pazīstami vērtspapīru standarta nosacījumi (Anglijas tiesību normas) un viņi var operatīvi izlemt par ieguldījumu apjomu un solāmo likmi.
Juridisko konsultantu piesaiste starptautisko vērtspapīru emisijās nav tikai Latvijas specifika, bet arī citu valstu prakse. Vērtspapīru emisijas dokumentācijas sagatavošanai juridiskos konsultantus piesaista ne tikai emitents, bet arī emisijas vadošās bankas – (a) juristus, kas orientējas attiecīgās valsts (Anglijas) normatīvajos aktos un (b) juristus, kuri pārzina emitenta vietējos (Latvijas) normatīvos aktus.
Starptautisko vērtspapīru emisiju galvenā atšķirība no iekšējiem vērtspapīriem ir to apjomā un investoru skaitā. Saskaņā ar tirgus praksi, starptautiskās vērtspapīru emisijas tiek organizētas sākot no 500 milj., līdz 1 milrd, vai lielākā apjomā attiecīgajā valūtā (saukts. etalona apjoms). Šā iemesla dēļ jo īpaša nozīme tiek piešķirta ne tikai darījuma finansiālajai pusei, bet juridiski korekti noformētai un sagatavotai vērtspapīru emisijas dokumentācijai.
Emisijas dokumentāciju veido vairāku dokumentu un līgumu kopums, un emitenta juridiskā konsultanta galvenie uzdevumi ietver šādus galvenos pienākumus:
visas vērtspapīru emisiju pamatojošās dokumentācijas izskatīšana, t.sk. konsultāciju un priekšlikumu nodrošināšana emitentam par emisijas dokumentācijas projektiem; dokumentācijas sagatavošanas procesa uzraudzīšana un banku nolīgto juristu ierosināto labojumu un papildinājumu emisijas dokumentācijā izskatīšana un viedokļa par tiem paušana;
vērtspapīru emisijas prospekta precizēšana, sadarbībā ar emitentu un emisijas vadošo banku un tās juridiskajiem konsultantiem;
emitenta prezentācijas investoriem precizēšana, lai nodrošinātu, ka tā nesatur informāciju, apliecinājums, kas varētu radīt riskus emitentam;
nepieciešamības gadījumā aizstāvēt emitenta pozīciju un viedokli diskusijās ar vadošās bankas (-u) juridiskajiem konsultantiem;
sagatavot nepieciešamos juridiskos atzinumus atkarībā no likumdošanas (Anglijas vai ASV, vai citas attiecīgajā valstī pastāvošās likumdošanas).
kopā ar emisijas vadošo banku juristiem pirms emisijas organizēšanas īstenot pilnu emitenta Due Diligence (padziļinātas izpētes vizīti), lai nodrošinātu, ka investori saņem pilnu, patiesu un ticamu informāciju emisijas prospektā pirms lēmumu pieņemšanas par investīciju veikšanu Latvijas vērtspapīros.
Kādos strīdos „White&Case” un „Allen&Overy” ir pārstāvējuši procesuālos pretiniekus, kas vērsušies ar prasībām pret Latvijas valsti?
Atbilde:
Valsts kases rīcībā nav informācijas, ka kāds no „White&Case” vai „Allen&Overy” pārstāvjiem, pārstāvot citus klientus, būtu vērsies pret Latvijas valsti saistībā ar Valsts kases kompetencē esošiem jautājumiem vai tās veiktajām darbībās starptautiskajos finanšu tirgos, vai jebkādiem citiem jautājumiem.
Ja ir šādi gadījumi, vai Jūs nesaskatāt interešu konfliktu šo ārvalstu juridisko biroju darbībā, uzņemoties aizstāvēt Latvijas valsts intereses? Vai nesaskatāt šajā situāciju risku Latvijas ekonomiskajām interesēm un drošībai?
Atbilde:
Ja kādreiz iestātos tāda situācija, kurā abas procesuālās puses ir saistītas ar „White&Case” vai attiecīgi „Allen&Overy” pārstāvju sniegtajiem pakalpojumiem Latvijai, tad saskaņā ar Anglijas tiesību aktiem, kā arī Advokātu uzraudzības iestādes (Solicitors regulation authority) Advokātu darbības noteikumiem (Code of Conduct) šāda situācija tiktu uzskatīta par interešu konfliktu.
Advokātu uzraudzības iestāde ir neatkarīga regulatīvā iestāde. Tā regulē kā advokātus, tā iestādes, kas sniedz juridiskos pakalpojumus. Gan advokāti, gan iestādes tiek licencētas saskaņā ar Juridisko pakalpojumu likumu (Legal Services Act). Advokātu uzraudzības iestāde nodrošina uzraudzību sabiedrības interesēs.
Saskaņā ar Advokātu darbības noteikumiem, advokāti nekad nevar darboties, ja ir konflikts, vai ievērojams risks konfliktam starp advokātu un advokāta klientu. Ja advokātam ir konflikts, vai būtisks konflikta risks starp diviem vai vairākiem klientiem, advokāts nedrīkst rīkoties ne abu, ne arī tikai viena klienta interesēs, izņemot, ja, piemēram, abi klienti ir devuši piekrišanu, jautājuma izlemšana ir abu klientu interesēs.