Visā pasaulē kā izsmalcinātu gardēžu delikatese un īsts afrodiziaks tiek uzskatīti gliemežu ikri, gliemežu pastēte, no gliemežiem gatavo šašliku, desas, omletes, tos vāra zupās, pasniedz kopā ar garšaugiem. Šodien daudzu Eiropas valstu nacionālās virtuves vairs nav iedomājamas bez daudzveidīgiem ēdieniem, kas gatavoti no ēdamajiem gliemežiem. Kaut lēni, tomēr gliemeži ienāk arī latviešu ēdienkartē.
Kāpēc ēst gliemežus?
• Vīngliemežu gaļai ir ļoti augsta bioloģiskā vērtība – olbaltvielu saturs tajā ir augstāks nekā vistu olās, turklāt tā nesatur holesterīnu. Vīngliemeži ir neaizstājams aminoskābju avots.
• Sešu gliemežu gaļa uzturvērtības ziņā ir līdzvērtīga pusotram kilogramam liellopu gaļas.
• Vīngliemežus plaši izmanto farmācijas rūpniecībā – no tiem iegūst izejvielas preparātu ražošanā, kas ārstē diabētu vai bronhītu.
• Uztura speciālisti uzskata, ka vīngliemežu gaļa ir viegli sagremojama, tā nodrošina spēku un izturību.
• Vīngliemežu gaļa ir spēcīgs afrodiziaks, kas vairakkārt spēj palielināt dzimumtieksmi – ne velti daudzās valstīs vīngliemeži tiek uzskatīti par tipisku vīriešu ēdienu.
• Vīngliemežu gaļai nav izteiktas garšas, taču delikateses noslēpums ir spēja bagātināt garšvielu un ēdiena piedevu kopējo garšas buķeti.
Kas ir kas?
Tie, kas dzīvo mūsu dārzos un ēd visu, kas trāpās ceļā, ir kailgliemeži – tie delikatešu iegūšanai neder. Vecos parkos vai augļu dārzos, upju vai dīķu tuvumā savvaļā sastopamais Burgundijas parka vīngliemezis (Helix pomatia) ir Latvijas faunas sastāvdaļa, to uzturā lietot var droši. Dienvidamerikas lielais dārza gliemezis (Helix aspersa) ir izteikts Vidusjūras apgabalu iemītnieks, Latvijā savvaļā nav sastopams. Lai sāktu veidot saimi un vīngliemežus audzēt, ir jāiepērk sēkla, un tas izdarāms pie lietuviešu gliemežu audzētājiem. No oliņu iedēšanas zemē līdz pieauguša gliemeža kārtas sasniegšanai un ceļošanai uz virtuvi paiet apmēram pieci mēneši.
Uz iesma apcepti marinēti gliemeži
SASTĀVDAĻAS: vīngliemeži
olīveļļa
sīpols
salvija
kukurūzas milti
garšaugu sviests
sāls
pipari
PAGATAVOŠANA:
Sīpolu sagriež ripās, noblanšē, iemarinē olīveļļā.
Garšvielu sviestā apcep gliemežus.
Pamīšus ar salvijas lapiņām un sīpola gabaliņiem apceptos gliemežus kārto uz iesma, rotā un pasniedz.
Gliemeži čaulas mājiņās
SASTĀVDAĻAS: vīngliemeži
vīngliemežu čaulas
garšaugu sviests
PAGATVOŠANA:
1. Vīngliemežus izņem no čaulām un apcep garšaugu sviestā.
2. Ievieto katru savā čaulas mājiņā.
3. Čaulu līdz galam aizpilda ar garšaugu sviestu un kārto traukā.
4. Pasniedz ar maizi.
Gliemežu ravioli
SASTĀVDAĻAS: vīngliemeži
garšaugi
mīkla
garšaugu sviests
vistas buljons
sāls
pipari
PAGATAVOŠANA:
1. Garšaugus un gliemežus sakapā, pievieno sāli, piparus, nedaudz – arī garšaugu sviestu.
2. Mīklu izveltnē plānā kārtiņā, vidū liek gliemežu un garšaugu pildījumu un veido ravioli.
3. Ravioli liek vārošā ūdenī un vāra apmēram divas minūtes.
4. Uz šķīvja kārto ar zaļumiem, pasniedz ar vistas buljonu.
Gliemežu fritata jeb omlete
SASTĀVDAĻAS: olas
vīngliemeži
Garganzola vai kāds cits no zilajiem sieriem
spināti
šalotes sīpols
garšaugu sviests
sāls
pipari
timiāns
PAGATAVOŠANA:
1. Uz karstas pannas kausētā sviestā liek sīpolus, pievieno vīngliemežus, tad – sieru. Viegli maisot apcep. Pēdējos pievieno kapātus spinātus.
2. Visu pārlej ar sakultu olu. Omleti apcep no abām pusēm.
3. Kārto uz šķīvja, pasniedz ar svaigu timiānu.