Pirms diviem gadiem piešķirti 6,6 miljoni latu skolas rekonstrukcijai, jau izstrādāts projekts, noslēdzies būvniecības konkurss. 2014. gadā strauja valdības attieksmes maiņa, projekta apturēšana, naudas pārdale par labu citiem objektiem, skolas vadības publiska nomelnošana – tāda īsumā ir notikumu hronoloģija Murjāņu sporta ģimnāzijas (MSĢ) direktora Ēvalda Gobas skatījumā. Viņš pieļauj, ka visi šie notikumi vērsti uz to, lai agrāk vai vēlāk panāktu skolas likvidāciju.
– Pēdējo mēnešu laikā jūsu vārds ik pa brīdim pavīd plašsaziņas līdzekļos – pret Gobu ierosināti vairāki procesi gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), gan policijā, ģimnāzija jau šobrīd praktiski esot bez direktora utt. Cik daudz taisnības ir šajos apgalvojumos?
– Mani neviens no ģimnāzijas direktora amata nav atcēlis – tie ir pirmie meli un dezinformācija. Mans līgums ir spēkā līdz brīdim, kamēr nav paziņots uzvarētājs jaunā izsludinātā konkursā. [Pašlaik konkurss ir oficiāli izsludināts.] Otrkārt, ne KNAB, ne Valsts policijā pret mani kā skolas direktoru nav ierosināta nekāda lieta vai process – tie ir nākamie meli, kurus cītīgi producē un izplata atsevišķi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi.
– Vai tiešām jūsu līdzšinējā darbībā neviena institūcija nav konstatējusi nekādus pārkāpums?
– Vienīgā institūcija, kas ir atklājusi kaut kādus pārkāpumus, ir Valsts kontrole (VK), kurai bija pretenzijas pret atsevišķu ceļazīmju noformēšanu. Es pieļauju, ka biju formāli kļūdījies šo dokumentu noformēšanā, tomēr nekādu savtīgu interešu, kā tas tiek pasniegts publiski, man nebija, – visi šie sestdienās vai svētdienās notikušie it kā personiskie braucieni ar skolas dienesta automašīnu notika, man kā direktoram dodoties uz skolas audzēkņu sacensībām dažādās Latvijas vietās. Tā ka runāt par kaut kādu kriminālu pārkāpumu nav nopietni. Ļaunākajā gadījumā man var pārmest neprecīzu ceļazīmju nofomēšanu. Sarp citu, to atzinusi arī Valsts policija, kas pēc VK iesnieguma ierosināja kriminālprocesu par faktu, – tieši pret mani nekādas pretenzijas izvirzītas netiek, man nav noteikts ne aizdomās turamās personas, ne kāds cits statuss.
– Un ko tad izmeklē KNAB?
– KNAB skata jautājumu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, kas pieļauti, man apvienojot MSĢ direktora un skolas struktūrvienības Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skola direktora vietnieka sporta darbā amatus. Atļauju tam deva neviens cits kā IZM Sporta departaments, saskaņojumu parakstījusi tā direktore Agra Brūne. Tātad, ja kāds ir pieļāvis likuma pārkāpumus, tad tas ir IZM Sporta departaments, nevis es. Diemžēl medijiem tiek noplūdināta cita informācija – KNAB uzsācis pārbaudes lietu pret Gobu un tamlīdzīgi. Tie ir vēl vieni klajie meli, ar kuriem IZM ierēdņi cenšas noslēpt paši savu nekompetenci un neprasmi.
– Kāpēc tad jūs pēkšņi esat kļuvis tik nevēlams, ka, pēc jūsu teiktā, ministrija tik ļoti cenšas no jums atbrīvoties?
– Te jāatgriežas nesenā pagātnē. Pirms trim gadiem, kad piekritu uzsākt darbu MSĢ, pirmais, ko paveicu, bija neatkarīga audita veikšana skolā. Rezultāti bija šokējoši, jo bez visa tā, ka valstij piederošā skola faktiski bija novesta līdz kliņķim, izrādījās, ka vairāku gadu garumā ne IZM iekšējais audits, ne arī VK nebija pamanījuši, ka bilancē esošā vairāk nekā 120 000 latu vērtā sporta būve velotreks dabā nemaz neeksistē. To nevarēja nepamanīt! Neatkarīgajā auditā atklājās vēl pāris nesmukumu, kurus ministrija steidzamā kārtā, iespējams, pat ne ar līdz galam likumīgām metodēm, savā bilancē pietušēja. Ja to visu tagad papētītu sīkāk, pieļauju, ka tur atrastos ne viens vien krimināla rakstura pārkāpums pašas IZM darbībā. Tieši tad es laikam kļuvu par ne pārāk ieredzētu personu ministrijas namā Smilšu ielā, jo pēc tam sekoja regulāri mēģinājumi manā darbībā atrast jebkādus pārkāpumus. VK uz skolu sāka nākt pat 3–4 reizes gadā.
Drīz pēc manas stāšanās amatā toreizējā premjera Valda Dombrovska vadītā valdība panāca iestrādes budžetā, paredzot ēku renovācijai un jaunas manēžas celtniecībai gandrīz 7 miljonus latu. Izstrādājot projektu, no IZM tika saņemti konkrēti uzdevumi – dokuments Valsts intereses MSĢ, kurā paredzēta vieglatlētikas manēžas būve «ar Eiropas standartiem atbilstošu sporta zāli» un 1000 skatītāju vietām – volejbolam utt. Redzot, kā palielinās būvniecības apjoms, kopā ar projektētājiem sapratām, ka ar iedalītajiem līdzekļiem nepietiek, tāpēc pieņēmām lēmumu visus iecerētos rekonstrukcijas darbus sadalīt vairākās kārtās. Šo plānu par labu atzina gan toreizējā ministrijas vadība, gan Iepirkumu uzraudzības birojs. Līdz šī gada aprīlim mēs bijām jau tikuši līdz līguma slēgšanai ar būvniekiem, kad pēkšņi situācija mainījās. Mūsu iecere par projekta sadalīšanu kārtās pēkšņi tika pasludināta par nepareizu un neizdevīgu, IZM Sporta departamenta direktora vietnieks Edgars Severs vienas dienas laikā aizmirsa, ka pats piedalījies šā projekta izstrādē no pašiem pirmsākumiem, sākās pilnīgi nepamatotas runas par projekta sadārdzināšanu, izplatītas baumas, ka skola pieprasīšot papildu līdzekļus. Rezultātā ar IZM valsts sekretāres rīkojumu līguma slēgšana tika apturēta, arī piešķirtie naudas līdzekļi tika iesaldēti. [2014. gadā bija paredzēts izlietot apmēram 4,4 miljonus eiro no visas kopējās summas.] Protams, es aktīvi un publiski iebildu pret projekta nobremzēšanu, kā arī neklusēju par dezinformāciju savas darbības dēļ. Nebija ilgi jāgaida, kad pret mani sākās mērķtiecīga nomelnošanas kampaņa.
– Kas ir šādas attieksmes maiņas pamatā? Galu galā līdzekļu piešķiršanu skolai panāca Vienotības vadītā Valda Dombrovska valdība, un arī pašlaik šis politiskais spēks Laimdotas Straujumas personā vada Ministru kabinetu...
– Es arī šo pretrunu tā īsti nevaru izskaidrot. Tās, protams, ir tikai mana versija un pieņēmumi, tomēr domāju, ka liela loma ir tajā, ka Vienotība savā iekšienē kā politisks spēks patiesībā ir viens no visnevienotākajiem un ik pa brīdim rodas problēmas tajā esošo dažādo grupējumu interešu saskaņošanā.
– Šobrīd kļuvis zināms, ka daļa no MSĢ domātajiem līdzekļiem tiks novirzīti Daugavas stadiona rekonstrukcijai. Varbūt IZM ar valdības atbalstu vienkārši cenšas noteikt jaunas prioritātes, jo šī būve ir svarīga ne tikai sporta, bet arī gaidāmo dziesmu svētku norises kontekstā?
– Es uzskatu, ka šāda pieeja ir demagoģiska un greiza. Nedrīkst risināt būtiskas problēmas uz citu ne mazāk būtisku jautājumu rēķina. Vai kāds šodien var uzņemties atbildību, kas tad ir svarīgāk, – nekavējoties uzsākt vienas būves rekonstrukciju vai attīstīt jauniešu fiziskās sagatavotības bāzi? Es nekādā gadījumā neapgalvoju, ka Daugavas stadiona rekonstrukcija nebūtu prioritārs un svarīgs jautājums, – tā nenoliedzmi ir. Bet tajā pašā laikā valsts katru gadu apmēram 6 miljonus atvēl pašvaldībām piederošo olimpisko centru kredītu atmaksai. Daļa no tiem tiek noslogoti visai minimāli. Atņemot naudu valstij piedrošajai MSĢ, tā pati dāsni piešķir 5,4 miljonus eiro valstij nepiedrošajam Vidzemes Olimpiskajam centram un 3,7 miljonus Liepājas Olimpiskajam centram. Par šodien uzbūvētajiem olimpiskajiem centriem, no kuriem valstij nepieder neviens, dažādos maksājumos līdz 2028. gadam valsts kopumā būs iztērējusi apmēram 83 miljonus eiro. Mums ir valdība, it kā profesionāliem ierēdņiem pilna ministrija, kuri ar vieglu roku tikai pārdala līdzekļus par labu tam vai citam projektam, vadoties tikai pēc mirkļa konjunktūras un draugu būšanas, nevēloties vai nespējot strādāt konstruktīvi.
– Kāda ir Latvijas sporta federāciju un sporta jomas profesionāļu attieksme pret Murjāņos notiekošo?
– Lielākā daļa atbalsta uzsākto ceļu uz skolas atdzimšanu jaunā kvalitātē. Protams, ir arī tādi, galvenokārt sporta funkcionāri, kuriem ir cits redzējums. Pastāv viedoklis, ka MSĢ funkcijas varētu uzņemties jau pieminētie daudzie olimpiskie centri dažādās Latvijas vietās, arī atsevišķu federāciju vadītāji, kuri jau sen ir pietuvināti pašreizējai politiskajai elitei, labprāt redzētu Murjāņiem domāto naudu ieplūstam citos kontos. Starp citu, neoficiālās kuluāru sarunās esmu dzirdējis versiju, ka daļa tieši no Murjāņiem atņemtajiem līdzekļiem varētu nonākt kāda Vidzemes novada sporta kompleksa rīcībā kā neliela pateicība par šā novada vadības piesliešanos Vienotībai. Bet vēlreiz uzsveru – tā ir tikai neoficiāla informācija.
– Vai visi šie notikumi galu galā nevar novest pie MSĢ likvidācijas?
– Jā, domāju, ka kaut kur varas gaiteņos pamazām dzimst arī šāda ideja. Galu galā projektu un sporta būvju ir samērā daudz, interešu arī, bet naudas vairāk nepaliek. Iespējams, ir jau nolemts, ka tāds relikts kā sporta internāts vairs nav vajadzīgs. Lai gan tieši Murjāņi ir izaudzinājuši vairāk nekā 100 Latvijas olimpiešus, nemaz nerunājot par mūsu olimpiskajiem medaļniekiem brāļiem Šiciem, Elīnu Tīrumu, Jāni Šmēdiņu, Oskaru Melbārdi, Mārtiņu Rubeni, Aināru Kovalu un daudziem citiem. Pieļauju, ka jau ir noskatīts jauns skolas vadītājs, kurš patiesībā ar laiku varētu pārtapt par šīs jauniešu – nākamo olimpiešu sporta bāzes faktisku likvidatoru.