Saeimas Zaļo un Zemnieku (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis asociējas ar runci Leopoldu, kurš vairākus parlamenta sasaukumus pēc kārtas, ūsās smaidīdams, aicina visus ķildniekus dzīvot mierā un saticībā. Arī pati zaļzemnieku frakcija (izņemot Zatlera revolūcijas periodu, kad bija spiesta tupēt opozīcijā), ir pildījusi tādu kā samierinātāja misiju, noturot balansu koalīcijā. Vai šoreiz ar tādu lomu ZZS gatava samierināties; cik liela saticība valda apvienības iekšienē un, cik pārliecināti zaļzemnieki jūtas īsi pirms vēlēšanām – sarunā ar Augustu Brigmani.
- Vispirms par to, ko patlaban saka socioloģiskās aptaujas par ZZS potencēm, startējot uz jauno Saeimu.
- Ir divas firmas, kurām uzticamies - Latvijas fakti un SKDS. Esmu redzējis arī reitingus, kurus bija pasūtījusi Vienotība.
- Aha! Interesanti – kā gan?
- Ne velti strādā politiskā spiegošana. Visas šīs aptaujas mums rāda absolūti vienādus ciparus. Robežās starp 9-12%. Skaitļi ir nemainīgi vairāku gadu garumā. Lai statistika mainītos jaunā kvalitātē, ir vajadzīgs spēcīgs piedāvājums, bet, lai to nolaistu uz grunti, jābūt kādai lielai katastrofai.
- Jūs šāds reitings apmierina?
- Esmu strādājis frakcijā, kur pirmajā sasaukumā, 2002. gadā, bija 11 deputāti, starp viņiem - Ingrīda Ūdre, Indulis Emsis, Vilis Krištopāns. Ir bijusi frakcija ar 23 deputātiem. Pēdējā laikā cipari svārstījušies no 13, 15 līdz 18 mandātiem. Protams, katrs jau tiecas pēc lielākas politiskās pārstāvniecības, bet, skatoties no optimāla darba frakcijā, visefektīvākais skaitlis ir robežās no 15 līdz 20. Mans, kā frakcijas vadītāja, pienākums ir strādāt ar katru cilvēku individuāli. ZZS deputāti pārstāv dažādas partijas – Zemnieku savienību (ZS), Zaļo partiju, Ventspils un Liepājas partiju. Ir vēl arī bezpartejiskie. Līdz ar to viedokļu salāgotība nav nemaz tik vienkārša.
- Absolūta stabilitāte, jau vairākus gadus. Tā taču draud ar partijas iekšējo pašapmierinātību, kas parasti noved pie politiskās stagnācijas. Patiesībā jūs taču turaties uz sava tradicionālā elektorāta balsīm, kuram vecuma dēļ ir dabiska tendence sarukt. Nebaida šāda situācija?
- Manuprāt, tā ir līdzsvarotība, nevis stagnācija. Tas nozīmē, ka zināmai cilvēku grupai mēs esam raduši politisko piedāvājumu, kas viņus apmierina. Protams, ir elektorāts kas vienmēr meklē kaut ko jaunu un ir tāda pilsoņu grupa, kura uz vēlēšanāsm neies, dari, ko darīdams.
- Esat pētījuši sava elektorāta vecumu? ZZS tradicionālais vēlētājs it kā nesaistās ar jauniem ļaudīm.
- Es skatos pēc tiem cilvēkiem, kuri stājas ZZS. Viņi nav veci. Pamatā - ļaudis brieduma gados starp 35 un 50 gadiem, kuri ir sapratuši, ko īsti grib. Jāuzsver, ka reti kāds no tiem ir bijis citā partijā.
- Kā ZZS domā noturēt savu tradicionālo elektorātu?
- Ar stabilu politisko piedāvājumu. Nedrīkst pievilt savu vēlētāju, nemitīgi solot kaut ko jaunu. Tas ir risks, iegūt svārstīgu elektorātu, kurš vienreiz būs uzķēries uz aptītelīga piedāvājuma, bet tradicionālais balsotājs būs vīlies. Tāpēc labāk zīle rokā, nekā mednis kokā...
- ZZS ir veikusi savu līderu popularitātes aptaujas? Kādi ir skaitļi? Ko cipari saka, piemēram, par Brigmani?
- Sevi esmu pētījis kopš 2002. gada. Protams, nevaru lepoties, ka esmu bijis ar superpozitīvu reitingu. Toties mani vienmēr ir ļoti vienkārši izvēlēt, jo popularitāte bijusi gandrīz nemainīgi pozitīva Zemgalē un Kurzemē. Tikai jāizdomā, kurā no šiem apgabaliem startēt. Vislielākā problēma parasti bijusi Rīgā un nez kādēļ visā Vidzemē. Ja tur esmu pa nullēm, tad rādītājs jau skaitās labs. Protams, manā tradicionālajā elektorātā pozitīvie cipari svārstās ap 50-60%.
- Kā vēlētāju acīs kotējas jūsu saraksta spilgtākās personības – Uldis Augulis, Raimonds Vējonis, Dana Reizniece, Jānis Dūklavs...?
- Reitingi liecina, ka kopumā viņi tiek vērtēti pozitīvi, jo nav mīnusos. Tāpēc arī tika izvēlēti par saraksta līderiem. Problēmas gan ir, vērtējot atpazīstamību. Lai cik dīvaini nebūtu, ļaudis neatpazīst Danu Reiznieci. Nu, nepazīst to Danu, kaut sit vai nost... Diezgan daudzi nezina arī Dūklavu, Auguli un Vējoni. Tas nenozīmē, ka viņi nerādītos publiskajā telpā – drīzāk aptaujātajiem politika vienkārši neinteresē. Tikko piemin Lembergu, ļaudis viņu momentā atpazīst pat tad, ja par politiku vispār neinteresējas.
- Vai ir vēl kādi cilvēki sarakstā, kurus jūs gribētu īpaši pieminēt viņu intelektuālā pienesuma dēļ? Es uzsveru – intelektuālā pienesuma dēļ, jo diemžēl visu partiju nelaime ir intelektuālā anēmija.
- Kā vienu no intelektuālākajiem ZZS politiķiem gribētu pieminēt Jāni Vucānu, bijušo Ventspils augstskolas rektoru (Ventspils partija). Man tiešām žēl, ka viņš nepiekrita uzņemties atbildīgus amatus izglītības jomā. Tieši viņu ļoti daudzi nozares cilvēki gribēja redzēt kā izglītības ministru vai kā Saeimas atbildīgās komisijas vadītāju. Nevar nepieminēt arī ļoti cienījamo Aiju Barču (Liepājas partija), kura ir absolūts korifejs, pārzinot sociālo jomu. Pat esot opozīcijā, t.s. tiesiskā koalīcija aicināja Barču par Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju. Tad vēl jānosauca arī Zaļo partijas pārstāvi Ingmāru Līdaku un mūsu pašu Bērnu fonda prezidentu Andri Bērziņu.
- Tad, kad ZZS bija opozīcijā, jūs bijāt vairāk pamanāmi nekā patlaban, strādājot valdībā.
- Katrai situācijai ir savi spēles noteikumi. Ir jādomā, ko tu dari – vai, strādādams koalīcijā, būsi iekšējā opozīcijā valdībai, kritizējot premjeru par ikvienu lēmumu, mēģinot par katru cenu ieknābt saviem partneriem, vai arī strādāsi komandā. Mēs esam komandas cilvēki. Ne jau par velti ZZS aicināja koalīcijā, zinot, ka būsim tās stabilizējošais faktors. Ja esi opozīcijā, tā ir cita lieta. Šādā gadījumā ir noņemts pienākumu slogs, kas liek būt par vienotas komandas spēlētāju. Tā ir pavisam cita taktika.
- Sakiet, vai šobrīd, pēc ilgas tupēšanas opozīcijā un pēc visām oligarhu apkarošanas kampaņām zaļzemnieki vairs nejūtas kā no miskastes savākti? Ir pilnvērtīgas varas partijas apziņa?
- Ja kāds jūtas kā mazohists mazā brāļa statusā, ņerkstot, cik ļoti tas no ļaunās Vienotības apdalīts, tad šādu tēlu sabiedrība arī ierauga. Ja jūties kā nopietns politiskais spēks, tad ir jāsaprot, ka šobrīd strādajam komandā, kur vienam no partneriem varas resursi ir lielāki, jo tas vada valdību. Protams, varas partijai vienmēr ir vēlme ik pa brīdim mūs apspēlēt... Taču tai pat laikā vienmēr apzināmies, ka jebkurā mirklī varam pateikt koalīcijai: sveiki! - un tā visa māja sabrūk.
- Tuvojas vēlēšanas un katra partija paziņo par saviem premjera kandidātiem. Cik to ir ZZS?
- Jautājums par Ministru prezidenta kandidātu patlaban ir aktualizēts vairāk kā jebkad. Jau tas vien, ka jūs man to jautājat, kārtējo reizi apliecina, ka esam pareizi darījuši, vēl nenosaucot savu premjera kandidātu. Visus tas saasināti interesē. Kā jums šķiet, vai Nacionālajai Apvienībai (NA) Roberts Zīle būs reāls premjers? Vai Nils Ušakovs piekritīs būt par Saskaņas centra (SC) premjeru?
- August, nu, kādas muļķības jūs tagad man jautājat... Protams, ka nepiekritīs!
- Tā arī ierakstiet!
- Tā arī ierakstīšu.
- Neviens no šiem cilvēkiem taču neatstās savus amatu ne Briselē, ne Rīgas domē, lai kļūtu par Ministru prezidentu! Jūs ticat, ka Šlesers un Repše būs Ministru prezidents?
- Nē. Jo viņus neievēlēs.
- Nu, kas tad vēl mums atliek - Laimdota Straujuma no Vienotības...
- Jūs ticat, ka nākamajā Saeimā viņa būs Ministru prezidente?
- Liels jautājums... Es, protams, Straujumai novēlu, lai viņai veicas.
- Bet es jums tomēr pirms brīža prasīju pavisam ko citu – par ZZS... Ziniet, arī žurnālistiem ir sava politiskās spiegošanas sistēma. Tā vēstī, ka notiek ķīvēšanās par Vējoni, Auguli un Dūklavu. Vairāku kandidātu izvirzīšanās neliecina par saskaņu ZZS. Cik premjera kandidātu tad īsti šobrīd apspriež ZZS?
- Saglabāsim intrigu... Ja mēs patiesi būtu viena partija – kādas problēmas! Sanāk kopā valde, nolemj un priekšnieks pasaka: tu būsi Ministru prezidenta kandidāts! Mēs demokrātiski apvienojam suverēnas partijas un loģiski, ka ikviena no tām cīnās par savu ietekmi. Jā, bija apspriestas jūsu pieminētās kandidatūras. Viens no viņiem neapšaubāmi būs. Vienošanās iekšēji jau panākta, tagad jautājums ir par taktiku, kad to pateikt. Žurnālisti šo prieka vēsti - ZZS premjera kandidāta vārdu - uzzinās divu nedēļu laikā.
- Nav noslēpums, ka ZZS ir bijušas domstarpības ar zaļajiem. Pieminēšu kaut vai demonstratīvo aktu, startējot atsevišķā sarakstā pašvaldību vēlēšanās Rīgā.
- Zaļie apvienībā dzīvo kā vienā ģimenē ar pārējām partijām. Protams, ik pa brīdim jau kādam gribas kādu sānsoli uztaisīt... Pamēģināt, cik viņš ir spēcīgs viens pats. Bijuši dažādi argumenti un iegansti, lai to darītu. Taču es uzskatu, ka apvienība ir spēcīga tikai kopumā. Katrs atsevišķi mēs neesam nekas. Tas vispār ir unikāls gadījums, ka vienā komandā apvienojušies zaļie un zemnieki.
- Tā ir absolūta pretruna! Kā var būt vienota ideoloģija tiem, kas cenšas par katru cenu saglābt ikvienu ausaino bambālīti vai retu sīkpuķīti - sīkpirdīti pret zemnieka vareno traktora arklu, kas uzvanda pļavu velēnām gaisā!
- Es jau arī esmu zemnieks... Mēs izvirzām kopīgu mērķi, paceļoties pār katras partijas interesēm daudz augstāk. Lai arī kā ikviens no mums cīnītos par ausainajiem bambālīšiem vai uzartām pļavām, kopīgais mērķis ir valsts labklājība, drošība un izglītība. Ja nebūs Latvijas, nebūs ne vabolīšu, ne tīrumu. Šī doma mūs vieno.
- Jūs šonedēļ esat parakstījuši sadarbības līgumu ar saviem partneriem. Kāda ir tā būtība?
- Būtība ir tāda, ka tiek deleģēti un nostiprināti cilvēki apvienības sarakstos. Esam fiksējuši, ka kopīgi saskaņojam un paužam viedokļus par darbu koalīcijā un valdībā; kopīgi ik pirmdienu noturam valdes sēdes. Vienojāmies, ka respektējam katras partijas viedokli. Apvienībā nerakstīts likums ir lēmumus pieņemt konsensā, arī par premjera kandidātu un iespējamiem amatiem Saeimā - lai paritāte skartu ikvienu.
- Klau, ja jau apvienībā valda tāda saskaņa, kas tad ir galvenais pretrunu iemesls starp zaļajiem un zemniekiem? Ir bijusi skaļa saķeršanās starp Vējoni un Lembergu; arī Viestura Silenieka vārds ir pavīdējis šajā sakarā. Kas ir tas saucamais piedauzības akmens, pret kuru klūp ambīcijas?
- Mums ir bijusi ZP un ZS kopvaldes sēde. Tajā vienojāmies, ka apvienības vārdā jādara viss, lai atkāptos no savām ambīcijām un iekšējām pretrunām, jo Ventspils un Liepājas partija ir tikai sadarbības partneres. Viss ir izdarīts, lai tā arī būtu.
- Atļaujiet citēt sociologu Aigaru Freimani Neatkarīgās intervijā. Viņš saka: “No 2006. gada ir brutāli čakarēts vēlētājs – vienubrīd Lembergs sola būt premjera kandidāts, tad atkal nē... Tagad ir kārtējā situācija, kad jāizdara izvēle. Skaidrs, ka pašā ZZS vārītavā, ko veido zaļie, zemnieki, Ventspils partija un Liepājas partija, ne visi ir laimīgi ar esošo lietu kārtību.” Ziniet, bet sieklīgākais, ka Lembergs ik katrā priekšvēlēšanu periodā parādās kā tāds fantoms, operas spoks… Un šo mītu par Lembergu - Ministru prezidentu - uztur arī vēlētāji. Sakiet, vai Lembergs ir apvienības pluss jeb mīnuss?
- Aptaujas rāda, ka Aivars Lembergs būtu absolūti populārākais ZZS premjera amata kandidāts. Absolūti. Bez konkurences. Taču Lembergs nebūs ZZS premjera kandidāts. Arī viņš pats to ir skaidri un nepārprotami pateicis, jo ar milzīgu balsu pārsvaru ir ievēlēts par Ventspils domes vadītāju. Tādejādi nebūtu pareizi viņam pievilt savus vēlētājus.
- Līdz šim ZZS ir pildījusi tikai stabilizatora funkciju, bet vai jums ir arī lielāki plāni pēc vēlēšanām?
- Domāju, ka ir ļoti reāla iespēja, ka šajā spēku salikumā ZZS varētu vadīt nākamo valdību.
- August, jūs esat ļoti ambiciozs.
- Bet tā tas varētu būt! Tāpēc jau ir tik smaga izšķiršanās par nākamo premjera kandidātu - vai tas būs Vējonis, kurš lieliski pārzina valsts drošības un aizsardzības jomu un ieguvis starptautisku atpazīstamību; jeb Dūklavs, kuram ir tautsaimnieka ķēriens, kas noderētu tad, ja Latviju skartu starptautisko sankciju pretsitiens no Krievijas. Varbūt tas būs Augulis, kuram ir pieredze gan pašvaldību, gan sociālajā jomā...
- Kāpēc gan, lai vēlētājs, kad ies pie urnām, paņemtu tieši ZZS listi? Ko jūs varat piedāvāt tādu, lai tieši par zaļzemniekiem gribētos nobalsot?
- Ziniet, man, kā jau zemniekam, līdz šim šķita, ka prioritāte ir lauksaimniecība. Taču tad es padomāju: nebūs ne lauksaimniecības, ne vides, ne arī tautsaimniecības, ja nebūs valsts. Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēki paliek Latvijā un nebrauc prom. Lai tā notiktu, ir noteikti jārada darbavietas reģionos - vai tās ir zemnieku saimniecības, mikrouzņēmumi jeb ražotnes, - galvenais, ka cilvēkiem tiek piedāvāts darbs. Mūsu apvienības uzdevums ir dot šādu iespēju. Otra svarīgākā prioritāte ir valsts drošība un ārpolitika. Tāpēc ir jāiegulda nopietni līdzekļi aizsardzības budžetā.
- Ar ZZS mērķprogrammu vēlētājs droši vien iepazīsies pats, bet man nedod mieru tā jūsu izteiktā versija, ka zaļzemnieki varētu veidot valdību... Atgriezīsimies vēlreiz pie šīs ambiciozās prognozes.
- Labi, tagad padomāsim, kas varētu reāli iekļūt Saeimā - SC, Vienotība, ZZS, NA... Vai būs Sudrabas partija, redzēsim. Jautājums, vai Sudrabai būs kopā ar SC 51 balss? Tā būtu jauna situācija.
- Jums - veca. Atkal tupēsit opozīcijā. Bet varbūt pievienosities SC un Sudrabai? Zaļzemnieki būtu gatavi veidot valdību ar SC?
- Tas nav mūsu uzstādījums. Mēs orientējamies uz labēji centriskām partijām. Tātad kas paliek? Vienotība, NA un ZZS. Protams, nav mūsu pašmērķis neļaut Laimdotai Straujumai vadīt nākamo valdību. Pagaidām vēl pāragri par to konkrēti runāt, bet paskatīsimies, ar ko tas beigsies, kad partijas veidos jaunu valdību...