"Ikreiz, kad festivāls beidzies, esmu sacījusi: spēka vairs nav, viss, pietiek! Nekad vairs! Un ikreiz jau pēc nedēļas esmu sākusi domāt: līdz nākamajam festivālam ir vien 12 mēneši, ir taču jāsāk strādāt! Un sākas viss no gala..." smaida aktrise un režisore Dzintra Klētniece.
Jau 10 gadu auklējot, lolojot un vedot uz Latviju monoizrādes no tuvām un tālām pasaules malām, šogad viņas organizētais starptautiskais monoizrāžu festivāls Zvaigzne ir paplašinājies un sevi piesaka kā Starptautiskais Teātra Mazo formu festivāls Zvaigzne. Un tas nozīmē, ka bez monoizrādēm festivāla programmā ieplūst arī izrādes ar diviem un trim aktieriem. Festivāls, kurā piedalīsies mākslinieki no Latvijas, Krievijas, Ukrainas un Izraēlas, notiks no 8. līdz 12. oktobrim kultūras pilī Ziemeļblāzma.
Ienes daudz gaismas
«Festivālu ieskandinās aktieris Vitālijs Bondarevs no Ukrainas, kurš ar Aleksandra Kaņevska traģikomisko stāstu Teza no mūsu pagalma jau 7. oktobrī viesosies Jēkabpils Tautas namā. Lielā atklāšana gaidāma 8. oktobrī Ziemeļblāzmā – ar Jaunogres vidusskolas teātra studijas Inspiration muzikālu izrādi Garāmgājēj, apstājies!, kas veltīta izcilajai krievu dzejniecei Marinai Cvetajevai, kurai tieši 8. oktobrī ir dzimšanas diena,» stāsta festivāla Zvaigzne idejas autore un organizētāja. Viņa piebilst, ka jaunieši ar savu izrādi festivāla konkursā nepiedalās, bet, tā kā viņi ir sagatavojuši brīnišķīgu darbu, kas ienes daudz gaismas un papildu informāciju par brīnumaino krievu dzejnieci, kuras darbi allaž raisa lielas pārdomas, kāpēc viņiem nepavērt ceļu un nedot vēl vienu iespēju uzstāties.
Festivāla atklāšanas turpinājumā turpat tiks atklāta foto mākslinieces Eiženijas Freimanes foto izstāde, un tai sekos Daugavpils teātra izrāde latgaliešu valodā – Dabaseibys pūddarneica jeb Viņa debešķības Laimesciema podniekdarbnīca, ko pēc dramaturga Laura Gundara darba iestudējis režisors Juris Jonelis. Tā ir izrāde par mālu, podniekiem un jūtām, un galvenos varoņus izspēlē aktieri Kristīne Veinšteina, Māris Korsiets un Egils Viļumovs.
Ukraina un Krievija
«Festivālā būs ļoti dažādas izrādes – izcilas un ļoti izcilas,» uzskata aktrise un režisore Dzintra Klētniece. «Viena no interesantākajām un blīvākajām dienām būs 10. oktobris, kad Ziemeļblāzmā notiks divas izrādes – viena no Ukrainas (Aleksandra Birnšteina Jūs likāt man pasmaidīt Vitālija Bondareva izpildījumā) un viena no Krievijas (Sašas Čornaja koncerts klavierēm ar aktieri Alekseja Devotčenko izpildījumā), un pēc tam mēs nāksim kopā ar skatītājiem un diskutēsim par mums svarīgiem jautājumiem. Uz festivālu ieradīsies arī Ukrainas izrādes autors – dramaturgs Aleksandrs Birnšteins, kuru varētu salīdzināt ar mūsu Aleksandru Čaku: ja mēs Čaku saucam par Rīgas lakstīgalu, tad Birnšteins ir Odesas lakstīgala,» stāsta Dzintra Klētniece. Sašas Čornaja koncertu klavierēm ar aktieri režisore redzēja šogad maijā Kauņā. «Tā ir izcila! Izrāde vēl nebija beigusies, vēl spēlēja klavieres, kad es kā hiēna metos klāt Aleksejam Devotčenko un aicināju viņu uz Rīgu. Viņš piekrita nedomājot. Izrādās, visu mūžu esot sapņojis reiz nokļūt Rīgā.»
Festivāla organizatore stāsta: viss gads paiet, braukājot uz festivāliem un atlasot izrādes. Visas viņa, protams, nav redzējusi, jo ne visur var izbraukāt, tāpēc, izvēloties izrādes Zvaigznei, Dzintra Klētniece ieklausās arī atsauksmēs, uzklausa profesionāļu ieteikumus un rekomendācijas. «Tāda braukāšana un tādi kontakti mani ārkārtīgi priecē, jo, lai kā mums arī neiet pa to pasauli, bet, kad es redzu, ka cilvēkiem tā radošā bulta ir iekšā un tā grib šauties ārā, ir milzīgs gandarījums.»
Runā tuvplānā
«Tie ļaudis, kas neesam aktīvā teātra repertuārā, nekur no teātra jau neesam aizgājuši,» saka aktrise un režisore, kura skatuves dēļiem atdevusi 35 savas dzīves gadus. Viņa atklāj, kāpēc tik ļoti ir pieķērusies mazās formas izrādēm. «Jo man ir sajūta, ka saruna un diskusija ar skatītāju visaktīvāk, visenerģiskāk, visprecīzāk un visasāk notiek tieši mazo formu saskarsmē. Man liekas, ka visvairāk aizkustināts, ietekmēts un labā nozīmē uzspridzināts skatītājs ir tad, kad talantīgais aktieris, kuram caur dramaturģisko materiālu ir ko teikt saviem laikabiedriem, ar viņu runā tuvplānā. Tāpēc es plosos un nenolieku šo projektu malā – jo man tas šķiet ārkārtīgi nozīmīgi. Un es par to runāju no savas pieredzes – es redzu, kā skatītājs šādās izrādēs tiek uzlādēts.»
Taujāta, kāpēc viņa pati vairs nerežisē, Dzintra Klētniece atteic, ka abas lietas – veidot izrādes un organizēt festivālu – nav iespējamas. Ir jāizvēlas vai viens, vai otrs. «Trīsdesmit piecus gadus esmu nokalpojusi skatuvei, es šo pīrāgu esmu ēdusi, un es zinu tā ierobežotību – izvēles nekādas! Tagad man ir izvēle: es varu tādu festivālu taisīt un varu arī netaisīt. Es pati varu izvēlēties telpas. Nē, es neesmu pavēlniece, bet es esmu drusku neatkarīga, un tas man patīk. Es gūstu no tā gandarījumu. Un, ja vēl kāds skatītājs gavilē par manis izvēlēto izrādi, tad es vispār esmu napoleons...».