Rasnačs: pašlaik ir pārejas periods uz daudz kardinālāku reformu īstenošanu
Par sarežģīto, bet valstiski nozīmīgo maksātnespējas procesu jomas regulējumu, par likumiem, kas palīdzētu cīnīties pret blēdībām ar sarunātiem sporta spēļu rezultātiem, par paveikto un darāmo, lai Latvija mazāk zaudētu Eiropas Cilvēktiesību tiesas prāvās, un citām aktualitātēm šī Neatkarīgās intervija ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK).
– Oktobrī izcēlās futbola spēļu rezultātu ietekmēšanas skandāls – tika aizturētas astoņas Daugavpils Daugavas komandas vadības personas, no kurām viena tika arestēta. Kurš vainīgs un vai ir vainīgs – to lems tiesa, taču šajā sakarā ir viena problēma. Blēžus var apsūdzēt vienīgi par krāpšanu, naudas atmazgāšanu, nodokļu nemaksāšanu vai citiem Krimināllikumā paredzētiem pantiem, bet ne par blēdībām, manipulējot ar sporta spēļu rezultātiem, jo šādu pantu nav. Saeimas komisijā ir radīti priekšlikumi attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā, taču tie ir iestrēguši Tieslietu ministrijā. Vai piekrītat jūsu ministrijas ierēdņiem, ka grozījumi nav vajadzīgi, ka tie nav aktuāli?
– Diemžēl problēmas ir ne tikai futbolā. Futbols ir tikai redzamākā daļa.
– Futbolā dažs labs ir pieķerts...
– Jā, ar Daugavu problēma ir aktualizēta. Jautājums ir, vai Krimināllikumā nepieciešama speciāla norma par krāpšanu sporta spēlēs? Tieslietu ministrija atbalsta viedokli, ka šāda norma ir nepieciešama, bet tādā gadījumā Sporta likumā vispirms ir nepieciešams precīzi pateikt, kas ir aizliegts un kas ir sodāms. Ja Izglītības un zinātnes ministrija, kas ir atbildīgā par sporta nozari, šādu definīciju dos, tas atvieglos jaunas normas ieviešanu Krimināllikumā. Tas pirmām kārtām būs prevencijas līdzeklis pret šādām krāpšanām sportā. Un, ja šādi pārkāpumi būs, tas draudēs ne tikai ar diskvalifikācijām un mūža diskvalifikācijām, bet draudēs arī ar kriminālsodiem, īpaši jau tiem, kuri to visu organizē. Es domāju, tas ir tuvākā laika jautājums – jaunus pantus Krimināllikumā varēs ieviest pavisam drīz.
– Izglītības un zinātnes ministrija gan nav bijusi pārāk steidzīga un darbīga – tajā ir iestrēgusi pievienošanās starptautiskai konvencijai par cīņu pret manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem.
– Tas, ka trūkst pievienošanās konvencijām, netraucē mums pieņemt normas savos nacionālajos likumos. Tas ir arī Latvijas starptautiskā prestiža, goda jautājums. Ja pie mums notiek šādas sarunātas spēles, tad tas ir liels negods. Ja Latvija starptautiskajā sporta telpā redzama kā valsts, kurā var sarunāt sporta spēļu rezultātus, tad nekavējoties ir jādara viss, lai to novērstu.
– Oktobrī tika izsludināti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz maksātnespējas administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām. Tas savukārt nozīmē, ka iespēja nodarboties ar maksātnespējas administrēšanu tiek apgrūtināta zvērinātiem advokātiem, kuri nedrīkst būt vienlaikus arī valsts amatpersonas. Šogad pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā esot tikai sākums – reforma turpināšoties. Kā tā turpināsies?
– Uzskatu, ka ir atbalstāmi pašreizējie pasākumi, kas ir vairāku iepriekšējo ministru un Saeimas deputātu virzīti. Pašlaik ir pārejas periods uz daudz kardinālāku reformu īstenošanu maksātnespējas administrēšanas sistēmā. Kardinālākais pasākums būs tāds, ka mēs maksātnespējas administratorus pakāpeniski virzīsim no izpildvaras uz tiesu varu. Viena līdz divu gadu laikā maksātnespējas administratori tiks iekļauti tiesu varai piederīgo lokā, līdz ar to viņu darbā izpildvarai, tajā skaitā – politiķiem, nebūs nekādas ietekmes – tie būs zvērināti maksātnespējas administratori. Šī iecerētā reforma būs līdzīga tai, kāda bija tiesu izpildītāju reforma tālajā 1998. gadā. Tas tika darīts pēc tā saucamā Francijas modeļa. Nekāds divritenis te nebija jāizgudro. Pieredze ir.
Zvērinātu maksātnespējas administratoru pašpārvaldei būs plašas pilnvaras gādāt un rūpēties par administratoru regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu un tās eksamināciju, kā arī par savu rindu tīrību. Neliela saikne ar izpildvaru būs, līdzīgi kā zvērinātiem notāriem vai zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
Maksātnespējas administratoru valsts amatpersonas statusa iegūšana un noteikšana ir jautājums, kas atrisināms līdz nākamā gada 1. jūlijam. Liela nozīme būs Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumam – vai padome ļaus advokātiem savienot administratora statusu ar advokāta statusu. Bet pašlaik ir tikai pārejas periods.
Vienlaikus, virzot maksātnespējas administratorus tiesu varas virzienā, liela nozīme būs Maksātnespējas konsultatīvajai padomei, kurā ir ļoti plašs sociālo partneru un nevalstisko organizāciju loks. Šai padomei būs pirmais un izšķirošais vārds. Ja tas būs pozitīvs, tad tālāk virzīsimies uz Tieslietu padomi un tālāk aizstāvēsim koncepciju Saeimā. Ir izveidota ekspertu darba grupa, kas sagatavos un piedāvās konsultatīvajai padomei savu redzējumu, kā reformējama šī neefektīvā sistēma. Tās darbam vajadzētu būt gatavam decembra vidū.
– Vai ar šo modeli piestrādāja jeb ielobēja bankas vai kāda ārvalstu investoru padome?
– Pie šā modeļa nepiestrādāja bankas. Pat nezinu, vai viņi šo modeli atbalstīs. Latvijas Jurista šā gada 42. numurā iespējams izlasīt visu svarīgāko par maksātnespējas administrēšanas problēmām – viss numurs veltīts šai tēmai. Tur ir plaša intervija arī ar Maksātnespējas administratoru asociācijas (lūdzu nejaukt ar Maksātnespējas administrāciju) priekšsēdētāju Olavu Ceru. Viņa viedoklim lielākoties piekrītu. Izrādās, ka diskusijas par iekļaušanos tiesu varā jau ir ilgušas daudzus gadus, tikai nav bijusi politiskā griba šādu reformu īstenot.
– Dažiem jūsu partijas biedriem ir bijušas problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam – pielaides trūkuma dēļ viņi nevar ieņemt ministra amatu. Cilvēki jau bija sākuši strādāt par ministriem, bet tad izrādījās, ka Satversmes aizsardzības birojs viņiem nedod pielaidi. Vai pielaides došanas sistēma nav mazliet absurda?
– Daudz kas man nav zināms un droši vien nebūs zināms. Varu vien paust savu viedokli. Es redzu, ka galvenā pielaides piešķiršanas laika problēma ir tā, ka personai, kas pirmo reizi kļūst par amatpersonu augstā amatā, jāveic milzīgs informācijas apkopošanas darbs par sevi pagātnē un tagadnē. Personai, kura atkārtoti pretendē uz pielaidi, ir nedaudz vienkāršāk, jo tā jau ir vairākkārt pārbaudīta un tās lojalitāte un riski ir izvērtēti vairākkārt. Līdz ar to personai, kas pirmo reizi pretendē, ir ievērojami lielāks pārbaudāmās informācijas apjoms. Risku izvērtēšana tomēr būtu jādiferencē – Nacionālās drošības padomes (NDP) locekļiem – visaugstākais un visstingrākais risku vērtēšanas līmenis, deputātiem atbildīgos amatos un ministriem, kuri nav NDP – nākamais līmenis. Piebilstams, ka tieslietu ministrs nekad nav bijis NDP sastāvā, kā daudzi domā. Risku vērtēšana ir profesionāļu darbs. Pielaižu piešķiršanas kārtība būtu jāpārveido tādējādi, ka tā tiek piešķirta nekavējoties, stājoties amatā, un ik pēc noteikta termiņa tā būtu jāpagarina. Ja drošības iestādei ir motivēts iemesls to nepagarināt, tad tā par to informē ministru prezidentu (par ministru) un Saeimas priekšsēdētāju (par Saeimas deputātu). Gan vienai, gan otrai augstajai amatpersonai ir jādod tiesības motivēti atcelt drošības iestādes lēmumu par pielaides termiņa nepagarināšanu. Tāds ir mans piedāvājums šīs problēmas risināšanai.
– Vai jums pašam nav problēmu ar pielaidi?
– Esmu šai procedūrai gājis cauri jau piecas reizes – sākot ar Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu 8. Saeimas laikā. Pēc tam 9., 10. un 11. Saeimas laikā biju amatos, kur vajadzēja augstākā līmeņa pielaidi. Divpadsmit gadu laikā šī jau ir sestā reize, kad jāiet cauri filtriem, jāpilda visas prasības, kas uzstādītas. Kas jādara, tas jādara.
– Kas tiks darīts, lai neatkārtotos kas līdzīgs Zolitūdes traģēdijai?
– Spriežot pēc tās informācijas, kas ir izskanējusi no procesa virzītājiem (policija, prokuratūra), izskatās, ka Zolitūdes lietā būs nepieciešama liela tiesas zāle.
Ja runājam par kādām nepieciešamām izmaiņām likumos, lai novērstu traģēdijas atkārtošanos, mēs – Tieslietu ministrija – noteikti piedalīsimies. Vienlaikus jāuzsver tas, ka Saeimas izmeklēšanas komisijai būtu jāatbalsta procesa virzītāji un kā galvenais uzdevums sev jānosaka pasākumu kopums, kas varētu novērst līdzīgas traģēdijas atkārtošanos nākotnē. Līdzko sāksies deputātu politiskās cīņas, tā šim mērķim būs pārvilkta trekna svītra.
– Kā jūs raksturotu pašreizējo stāvokli Latvijā cilvēktiesību jomā? Kādus uzlabojumus šajā jomā veiksit?
– Gadu gaitā ļoti daudz kas ir mainījies uz labo pusi. Decembrī būs 18 gadu jubileja, kopš izveidota Satversmes tiesa. Man 1996. gadā bija tas gods sasaukt Satversmes tiesas pirmo sēdi. Ir izveidots Tiesībsarga birojs, kas, manuprāt, labi strādā, Latvijā jau 10 gadus strādā administratīvās tiesas. Tas un daudz kas cits ir ievērojami uzlabojis cilvēktiesību situāciju Latvijā. Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ir procesi, kuros valsts zaudē, ir procesi, kuros uzvar. Mēs nebūt neesam ne tuvu Eiropas līderiem konstatēto cilvēktiesību pārkāpumu jomā. ECT spriedumi ir vērtīga pieredze, kas palīdz mums novērst un labot kļūdas, kā arī uzvarētajos procesos konstatēt, ka šajā jautājumā valsts rīkojusies pareizi (piemēram, Ždanokas lietā). Gan izpildvara, gan tiesu vara, gan likumdevējs pēc ECT spriedumiem pārskata pieņemtos lēmumus, izvērtē tos un veic atbilstošas izmaiņas. Piemēram, nupat skatījām jautājumu par tā saucamajiem būriem tiesas zālēs, kur sēž apsūdzētie. Tas ir cilvēku pazemojošs pasākums. Lai nevajadzētu lietot šos «būrus», ir iespējami citi risinājumi – videokonferences, citāds zāles iekārtojums, lai garantētu cietušo un liecinieku drošību, lai apsūdzētie neaizbēg, lai nevarētu apdraudēt tiesu, apsūdzētājus un aizstāvjus. No «būriem» būs jāatsakās.
– Klasiskais stāsts, kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), ir saprātīgu termiņu neievērošana lietu izskatīšanā.
– Vecais Kriminālprocess bija smagnējs, tāpēc jau labu laiku esam pārgājuši uz jaunām Kriminālprocesa normām, kas regulāri tiek pilnveidotas. Ja salīdzinām situāciju, kāda bija pirms 10–15 gadiem un kāda ir šodien, tad redzam, ka ievērojami samazinājies lietu izskatīšanas laiks. Protams, ir vēl kurp tiekties. Nākotnē, līdz 2020. gadam, tiks īstenots ļoti nopietns krimināllietu un administratīvo pārkāpumu lietu digitalizācijas projekts.
– Tas ir, lai tiesu instancēs nevajadzētu blāķus ar papīriem?
– Civilprocesā zināmi digitalizācijas elementi jau ir ieviesti. Vēl tas pats tiks darīts arī kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu procesā – ar datu uzglabāšanu, apmaiņu, lielāku materiālu pieejamību, protams, ievērojot personu datu aizsardzības prasības. Samazināsies policijas, prokuratūras un tiesu administratīvais slogs. Tam gan vajadzēs ievērojamus līdzekļus. Ja valdība šo projektu akceptēs, Latvijai nelabvēlīgu ECT spriedumu skaits ievērojami samazināsies. Tas būs jauns laikmets policijas, prokuratūras un tiesu darbā.
– Savulaik iestājāties par grozījumu nepieciešamību Imigrācijas likumā. Kāpēc un kas bija jāgroza imigrācijas jomā?
– Par jauno grozījumu izskatīšanu 12. Saeima jau ir nobalsojusi. Grozījumi ir vērsti uz valsts iespējamo apdraudējumu novēršanu. Grozījumi ir vērsti uz to, lai Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļauju iegāde caur nekustamo īpašumu iegādi, ieguldījumiem komercbankās un komercdarbību varētu tikt apturēta pilnībā vai ļoti ierobežota.
– Sen zināms, ka Nacionālajai apvienībai viena no prioritātēm ir cīņa pret termiņuzturēšanās atļaujām. Kā jūs domājat termiņuzturēšanās atļaujas iznīdēt?
– Termiņuzturēšanās atļaujas, kas tiek dotas saistībā ar sportu, kultūru, zinātni, izglītību un medicīnu, ir atbalstāmas. Termiņuzturēšanās atļaujas, kas tiek dotas, lai piesaistītu augstas kvalifikācijas speciālistus, arī ir atbalstāmas. Esmu pret tādām termiņuzturēšanās atļaujām, kas veicina Latvijas apdraudējumu. Krievija ir demonstrējusi savu agresiju Gruzijā un Ukrainā, tāpēc ir jārēķinās, ka Krievijas pilsoņi, kas atrodas Latvijā, Krievijas ārpolitikas (Russkij mir – Krievu pasaule) ietvaros var tikt izmantoti kā iegansts agresijai pret Latviju.