Banku lobijam vaļu nedošot
Vēl septembrī apbrīnojamā vienprātībā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā, kas cita starpā paredzēja arī tā dēvēto nolikto atslēgu principu un kuriem vajadzēja stāties spēkā jau 1. janvārī, iestrēguši varas gaiteņos. Ja paveiksies, tagad tie spēkā stāsies nākamā gada 1. martā. Tā otrdien lēmusi valdība. Ieinteresētās puses sola, ka šo principu neļaus banku lobijam izņemt no likuma.
Likumprojektā iestrādātā norma paredz, ka vienīgā mājokļa īpašnieki, kas nonākuši finanšu grūtībās, varēs pārdot savu īpašumu, iegūto naudu atdot kreditoram un līdz ar to atbrīvoties no jelkādām tālākām saistībām ar banku. Šis juridiskais instruments būtu izmantojams tikai tad, ja šīm darbībām atbalstu dotu tiesa.
Lai jaunā norma stātos spēkā, bija nepieciešams veikt grozījumus arī Civilprocesa likumā, taču aizvadītās nedēļas Saeimas sēdē Nacionālās apvienības piedāvātos likuma grozījumus Saeimas vairākums noraidīja, paziņojot, ka tie ir pārāk sasteigti un nepārdomāti.
Rezultātā likums spēkā nestāsies, bet līdz 1. martam deputāti mēģinās pielāgot nolikto atslēgu principu komercbanku lobija vēlmēm. Bankas paziņojušas, ka līdz ar šā principa spēkā stāšanos hipotekārā kreditēšana apstāsies pilnībā, jo kreditori būs spiesti līdz pat 40% paaugstināt pirmo iemaksu, kas vairākumam iedzīvotāju būs nesasniedzamas summas.
Saskaņu pārstāvošais Ivars Zariņš, kas arī bija starp tiem deputātiem, kuri septembrī atbalstīja likumu, bet pagājušonedēļ grozījumus Civilprocesa likumā neatbalstīja, sola – šāda rīcība nenozīmē, ka Saskaņa vairs nevēlas Maksātnespējas likumā redzēt nolikto atslēgu principu. Viņa pārstāvētā partija turpināšot cīnīties par to.
I. Zariņš sola, ka sadarbībā ar Nacionālo apvienību centīšoties nepieļaut, ka banku lobija ietekmes dēļ tiek ieviests izvēles mehānisms – ņemt hipotekāro kredītu ar jau ierastajiem noteikumiem vai, maksājot lielāku pirmo iemaksu, iegūt tiesības no kredītsaistībām atbrīvoties ar nolikto atslēgu principa palīdzību.
«Viņi tagad māna ar to izvēles iespēju. Viņi taisa to piedāvājumu tādu, lai cilvēks būtu ieinteresēts ņemt kredītu ierastajā kārtībā un atkal līst kredītu verdzībā. [..] Šis princips ir fundamentāli svarīgs ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai, jo nepieļaus, ka bankas atkal veicinās nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanos,» saka I. Zariņš.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš teic, ka nav gatavs atteikties ne tikai no nolikto atslēgu principa, bet arī citiem jaunievedumiem Maksātnespējas likumā, piemēram, ģimenes maksātnespējas procesa.
Viņš ir pārliecināts, ka bankas joprojām nav gatavas sākt konstruktīvu dialogu par likuma normu niansēm un šobrīd, draudot pārtraukt kreditēšanu, cenšas parlamentu un visu sabiedrību šantažēt.
Tikmēr Kredītņēmēju konsultācijas centra pārstāvis un viens no Maksātnespējas likuma grozījumu līdzautoriem Jānis Āboltiņš saka – kredītņēmēji būtu ar mieru pat piekāpties un vismaz uz laiku atteikties no nolikto atslēgu principa. Kredītņēmējiem daudz svarīgāk ir, lai jau 1. janvārī spēkā stātos likuma grozījumi, kas paredz ģimenes maksātnespēju un no septiņiem līdz pieciem tūkstošiem eiro samazinātu parādu slieksni, no kura fiziskās personas var pieteikt maksātnespēju. Ne mazāk svarīga nianse ir arī maksātnespējas procesa termiņa samazināšana, kas parādniekiem no saistībām ar bankām ļautu atbrīvoties ātrāk nekā līdz šim.
Viņš gan uzskata, ka labi iecerētais likums banku lobija ietekmes Vienotībā un šīs partijas konflikta ar nacionāliem dēļ varētu iestrēgt vēl uz neparedzamu laiku.