Valsts iestādes tērē miljonus telpu nomai

Naudas summa, ko ministrijas un aģentūras tērē telpu īrei, to remontam, uzturēšanai, biroja tehnikas apkopei un tamlīdzīgām vajadzībām, sniedzas pāri 13 miljoniem gadā. Bez telpām neiztikt – tas ir skaidrs, ja vien jautājumus neraisītu atsevišķu iestāžu atrašanās vietas izvēle vai tirgus situācijai neatbilstoši augstā īre.

Uz kopējā fona telpu dārdzības ziņā īpaši izceļas Kultūras ministrija un tās aģentūras. Turklāt milzīgs sadārdzinājums radies pēdējo divu gadu laikā – jau krīzes priekšvakarā.

Ministrijas telpu nomas izmaksas kopš 2007. gada pieaugušas aptuveni četras reizes – no 24 000 gadā līdz vairāk nekā 90 000 gadā. Bet, piemēram, Muzeju valsts pārvaldei nomas izdevumi auguši vēl straujāk – no 2700 latiem 2007. gadā līdz 17 700 latiem šogad.

Cenu starpība saistīta ar pārvākšanos no vairākām telpām uz namu Antonijas ielā 9, kur tās tiek īrētas no tāda paša nosaukuma SIA. Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dace Vizule skaidroja, ka iepriekš īrētās telpas neesot bijušas piemērotas. Bet attiecīgais SIA piedāvājis gan nepieciešamo kvadratūru, kas atbilda nosacījumiem, gan arī nomas maksa esot bijusi pieņemama tā brīža tirgus situācijai.

Tagad KM pārstāvji gan solījušies panākt īres maksas samazināšanu. Tomēr pagaidām šāda vienošanās neesot rasta, jo iznomātājs atsakās to darīt, Neatkarīgajai atzina D. Vizule. Ja vienošanās nebūšot, ministrija esot gatava lauzt telpu nomas līgumu, jo atzīst, ka nomas maksa telpām Antonijas ielā 9 šā brīža tirgus apstākļiem nav atbilstoša. Tiesa, augstākā īres maksa gan jāmaksā Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajai Civilās aviācijas aģentūrai (CAA), kuras telpas 223 kvadrātmetru platībā ir Rīgas lidostā – 14,88 lati kvadrātmetrā. Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Valpētere skaidroja, ka šīs aģentūras darbība tiekot finansēta vienīgi no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem un citiem aģentūras ieņēmumiem, nevis no valsts budžeta. Tādējādi ministrijas skatījumā to nevarot vērtēt kā valsts naudas pārtērēšanu. Turklāt aģentūras darbības specifikas dēļ Rīgas lidosta ir vienīgā vieta, kur CAA varot atrasties.

Vairākas valsts iestādes, saprotot, ka jostas jāsavelk, gan pārvākušās. Piemēram, Tūrisma attīstības valsts aģentūra, kura pirmo pusgadu vairāk nekā 3000 latu mēnesī maksāja par telpām Pils laukumā 4 jeb teju 76 000 latu gadā, kopš jūlija pārvākusies uz savas [Ekonomikas] ministrijas telpām Brīvības ielā 55, kur par īri vairs nav jāmaksā. No jūlija neizdevīgu līgumu par telpu īri Brīvības ielā 9 no SIA Brīvības House lauzusi arī Tieslietu ministrija. Maksa par kvadrātmetru bijusi 15,41 lats. Ar citiem telpu iznomātājiem panākta vienošanās par īres samazināšanu, atzina ministrijas pārstāve Jana Saulīte.

Tāpat vienošanos par telpu īres maksas samazināšanu panākusi Satiksmes ministrijas pakļautībā esošā Autotransporta inspekcija, kurai reorganizācijas rezultātā turklāt likvidētas divas no astoņām reģionālajām nodaļām. Tuvākajā laikā jurģi gaidāmi vairākām Veselības ministrijas iestādēm. Veselības inspekcija, kuras telpu noma šobrīd gadā izmaksā vairāk nekā 11 000 latu, tuvākajā laikā pārvāksies uz likvidētās Sabiedrības veselības aģentūras telpām, kas ir ministrijas īpašums un kur īre nebūs jāmaksā. Līdzīgi arī Zāļu cenu valsts aģentūra pārvāksies uz Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras telpām Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas teritorijā, tās tiek patapinātas Veselības ministrijai bez īres maksas. Savukārt pati ministrija esot panākusi vienošanos par īres maksas samazināšanu savai ēkai no 9,58 latiem par kvadrātmetru līdz 8,50 latiem, kurā iekļautas arī apsardzes un uzkopšanas izmaksas. Tomēr, kas notiks ar Veselības apdrošināšanas aģentūras telpām pēc reorganizācijas, kas tiek īrētas no privātīpašnieka, šim mērķim atvēlot vairāk nekā 300 000 no veselības budžeta, šobrīd nav zināms.

To, ka situācija nav adekvāta un valsts pārvaldes vajadzībām īrētu telpu izmaksas ir augstas, atzinuši arī paši valdības pārstāvji, un tiek plānota jaunas sistēmas ieviešana, kas ierobežotu valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrību vēlmi īrēt vai izmantot biroja telpas dārgās vietās ar liekām telpām, greznu interjeru un tamlīdzīgi. Tomēr drīzs risinājums solīts netiek – tam esot nepieciešams gads, izriet no 25. jūnijā Ministru kabinetā pieņemtā pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai. Turklāt šis gads ir vajadzīgs tikai plāna uzlikšanai uz papīra, bet nav skaidrs, cik ilgs laiks būs nepieciešams tā realizācijai. Proti, valdībā lemtais paredz, ka priekšlikumi valsts pārvaldes iestāžu finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos Ministru kabinetā jāiesniedz līdz nākamā gada 1. jūlijam.