Bartaševičs: Lielākais drauds ir cilvēku aizbraukšana no Latgales

Par to, vai tiešām Latgalē ir nopietni ņemami separātisma draudi un kas līdzīgs kā Ukrainas dienvidaustrumos, par to, kas patiesībā notiek Rēzeknē un Latgalē, Neatkarīgās intervija ar Rēzeknes domes priekšsēdētāju, Latvijas lielo pilsētu asociācijas prezidentu Aleksandru Bartaševiču (Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa).

– Ir manīti atsevišķu indivīdu centieni saorganizēt arī Latgalē ko līdzīgu kā Ukrainas dienvidaustrumos – uzkurināt separātisma noskaņojumu. Tam pat tiek izmantots Latgales karogs. Vai ir pamats bažām, ka šādi centieni var gūt ļaužu atsaucību?

– Nekāda pamata nav. To esmu teicis bieži un atkārtošu arī turpmāk. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka Latgalē būtu populārs separātisma noskaņojums vai vēlme pievienoties Krievijai, vai varētu notikt kas līdzīgs kā Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Šāda doma vairāk tiek importēta no centra – no Rīgas. Šo domu šad tad izmanto, runājot par militarizāciju, par mobilizāciju, par draudiem no Krievijas. Ar tādu pieeju mēs šos draudus mierīgi varam piesaukt un dabūt. Tas būtu jāņem vērā valstsvīriem – tiem, kam vara ir rokās. Viņi runā, bet nav pētījuši, kāda ir situācija, nav pat bijuši Latgalē. Tā ir absolūta nekompetence – runāt, nezinot, kas patiesībā notiek.

– Kas patiesībā notiek Latgalē?

– Nevar noliegt, ka Latgalē ir problēmas. Latgale joprojām ir nabadzīgākais reģions, kas joprojām saņem mazāko atbalstu no valsts – gan uzņēmēji, gan pašvaldības, gan ja runājam par ES struktūrfondu līdzekļiem. Lielākais drauds Latgalei ir cilvēku izbraukšana – emigrācija. Tik daudziem cilvēkiem nav kur likties, viņi redz, ka valsts viņus pamet. Rēzeknē tas ir jūtams mazāk, taču kopumā Latgalē cilvēki brauc projām aiz izmisuma.

– Kādas ir pēdējā laika tendences Rēzeknē – izbrauc vairāk, mazāk?

– 2009. gadā, kad bija tiešām smaga situācija, slēdzās ciet rūpnīcas un samazinājās darba vietas, bija brīdis, kad bezdarba līmenis bija ap 25%. Tajā laikā tik tiešām daudz cilvēku emigrēja.

Tagad, pateicoties lielam pašvaldības darbam, izbraukšana ir samazinājusies. Pašvaldība ir daudz strādājusi, lai radītu darba vietas, atbalstījusi uzņēmējus, aktīvus jaunus cilvēkus.

Skaidrs, ka aizbraukušos vairs neatgriezt. Vai arī, ja atgriezīsim, tad tas būs ļoti dārgs pasākums. Bet noturēt tos, kas potenciāli ir gatavi aizbraukt, mēs varam.

– Vai skaitļu izteiksmē var pateikt, cik cilvēku ir projām? Kāda ir iedzīvotāju zuduma bilance?

– Pašlaik Rēzeknē dzīvo 32 tūkstoši. Pirms pieciem gadiem bija 35 tūkstoši. Tātad piecos gados par trim tūkstošiem mazāk. Varēja būt arī sliktāk.

– Jūs esat Latvijas lielo pilsētu asociācijas priekšsēdētājs. Kādas sekmes lielajām pilsētām sadarbībā ar valdību?

– Mēs, lielo pilsētu vadītāji, konstatējam problēmas, kas visiem kopīgas un kas nav ņemtas vērā. Varbūt mūs ne tik labi dzird. Kaut gan lielajās pilsētās kopā dzīvo 52% no iedzīvotāju kopskaita un mēs ražojam 70% no kopprodukta. Tomēr valdība pašvaldības uzskata par ko tādu, kas it kā ir atrauts no valsts kopuma. Atbilstoši šai greizajai tendencei pašvaldības nesaņem pietiekami daudz līdzekļu, lai attīstītos. Citiem vārdiem izsakoties, pašvaldībām viss labums ir proporcionāli mazāks nekā valstij. Tas ir kā šaha uzdevumā, kur sacīts: «Baltie sāk un uzvar.» Tāpat vienmēr, kad tiek dalīti labumi, valdība sāk un uzvar, un atstāj pašvaldības ar garu degunu.

Tāpēc lielo pilsētu mēri veic pacietīgu darbu, cenšoties Rīgas kungus vest pie prāta. Tas veicas ar mainīgām sekmēm – dažreiz izdodas, citreiz neizdodas. Kā pozitīvas sadarbības piemēru varu pieminēt, ka šogad var būt pieņemts lēmums par jaunas ienākumu izlīdzināšanas sistēmas apstiprināšanu. Pie šī jautājuma aktīvi strādā kopēja pašvaldību un Finanšu ministrijas darba grupa.

– Viens no jautājumiem, kas jau sen palicis neatrisināts, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa taisnīgāka pārdale par labu pašvaldībām.

– Šī problēma nav atrisināta, un tas nozīmē, ka tas ir slikti. Arī valstij. Manuprāt, lielākā attīstība notiek nevis valdības, bet pašvaldību lauciņā. Tur parādās jaunas darba vietas, tur mēs ražojam jaunu darbaspēku.

– Jūs savulaik sacījāt, ka ķīnieši un krievi Rēzeknē investēs 100 miljonus latu. Kur ir šīs investīcijas? Vai ķīnieši ir Rēzeknē?

– Ķīnieši ir, taču viņu investīcijas ir nelielas – vairāk pakalpojumu sfērā. Ir viens veikaliņš atvērts, kur gan tikai ķīnieši vien strādā. Ir arī ķīniešu restorāns, kas ir ļoti eksotiska lieta Rēzeknei. Runājot par investīcijām, es biju domājis nevis tik daudz par ķīniešiem, kā par Krievijas tirgu un Krievijas investīcijām. Mēs ļoti aktīvi darbojāmies, lai ieinteresētu Krievijas investorus. Ir arī rezultāti. Mūsu prognozes balstījās uz iepriekšējiem panākumiem, jo bija jau piesaistītas investīcijas 60 miljonu latu apmērā. Bet tagad varam konstatēt, ka investoru interese ir samazinājusies, turklāt ļoti strauji. Tieši pēdējā pusgada laikā. Mums bija vesela plūsma ar ieinteresētajiem, ar pieteikumiem uz darbību mūsu speciālajā ekonomiskajā zonā. Bija divi pieteikumi nedēļā, bet tagad ir gandrīz nulle.

– Vai var domāt, ka tas tāpēc, ka ģeopolitiskā situācija ir pasliktinājusies, ka ir karš Ukrainā, Krievijas rubļa kursa kritums?

– Jā. Tie ir galvenie iemesli. Mūsu darba rezultātā tomēr ir parādījušies daži investori, kas jau reāli veic savus projektus pilsētā. Mēs redzam, ka diezgan veiksmīgi varam izmantot Eiropas struktūrfondu naudu. Tur redzam iespēju dabūt investīcijas no jau esošajiem investoriem un piesaistīt arī jaunus. Bet tāda liela, nopietna uzlabošanās investoru piesaistes jomā notiks tikai tad, ja būs globāla situācijas uzlabošanās.

– Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona darbojas jau ilgu laiku. Tās ir nodokļu atlaides, atvieglojumi uzņēmumiem. Kā jūs vērtējat šo ideju – izveidot šādu zonu? Vai tā ir nesusi augļus?

– Man grūti iedomāties, kas būtu pilsētā, ja nebūtu šīs speciālās ekonomiskās zonas. Tad mēs būtu panīcis ciematiņš, spoku pilsēta bez cilvēkiem. Sākumā bija grūti šo zonu iedarbināt, nekādi nevarējām dabūt jaunus investorus. Vecās ražotnes gan turpināja strādāt. Tagad ir 17 jauni uzņēmumi – divarpus reizes vairāk, nekā bija pirms pieciem gadiem. Tas ir labs rezultāts, mēs redzam reālu ieguvumu pilsētai. Lielākā daļa investīciju nāk uz Rēzekni, pateicoties speciālajai ekonomiskajai zonai. Tas tāpēc, ka ir pretimnākšana no pilsētas puses, nodokļu atlaides. Jaunie investori plāno attīstīt savu darbību tieši teritorijās, kas pieder pilsētai.

– Rēzeknē ir tāda pati problēma, kā gandrīz visā valstī – ir skolas, kurās ir maz skolēnu, tās jāslēdz, jāapvieno. Kā jūs ar to tiekat galā?

– Mēs cenšamies pēc iespējas saudzīgāk rīkoties ar vidējās izglītības iestādēm. Apvienojām skolas, kur tas bija nepieciešams, izglābām Rēzeknes Valsts ģimnāziju.

– Agrāk Rēzeknē bija pašvaldības policija, taču tagad tā likvidēta. Kāpēc?

– Pašvaldības policijas priekšnieka atlaišana, policijas likvidēšana ir daļa no procesa. Sākotnēji pašvaldība mēģināja sakārtot pašvaldības policijas darbu, taču tas neizdevās – darbs neuzlabojās. Tāpēc policija tika aizstāta ar administratīvo inspekciju, kas kontrolē pilsētas saistošo noteikumu izpildi. Agrāk policijā strādāja 30 cilvēki, tagad inspekcijā – četri, kas ar saviem uzdevumiem tiek galā. Redzam, ka lēmums ir bijis pareizs – ietaupām 300 tūkstošus eiro gadā. Redzam, ka vairs nedublējas funkcijas ar Valsts policiju. Statistika liecina, ka kriminālā situācija pilsētā nepasliktinās, pat uzlabojas.

– Bet no Rēzeknes ir nākušas asinis stindzinošas kriminālziņas par to, ka policijas darbinieka dēls nogalinājis sievieti, ka nosists kāds uzņēmējs...

– Bet tie ir noziegumi, kuri šā vai tā nebūtu pašvaldības policijas jomā, un pašvaldības policija tur neko nevarētu ietekmēt. Šie smagie noziegumi ir Valsts policijas atbildība, un mēs neesam tiesīgi tur jaukties iekšā.

– Bet ir arī ģimenes strīdi, kaimiņu strīdi...

– Arī šajos strīdos pašvaldības policija, kad izbrauc uz tiem, nevar veikt kādus operatīvus pasākumus – jāizsauc Valsts policija. Pašvaldības policija nevar aizturēt, un vienalga tas cilvēks jānodod Valsts policijai. Tagad tas notiek bez starpniekiem – ir izsaukums, Valsts policija uz to izbrauc un, ja nepieciešams, veic aizturēšanu. Galvenais, kas mums ir svarīgi – lai policija tiek galā, lai nav tā, ka nav kam izbraukt uz izsaukumu. Pašvaldības doma, likvidējot pašvaldības policiju, bija ietaupīt naudu un šo naudu ieguldīt drošībā ar labāku atdevi. To mēs arī darām.

– Savulaik bija runas, ka notiks dramatiskas pārmaiņas Latgales veselības aizsardzības iestādēs – Rēzeknes slimnīcu apvienošot ar Ludzas slimnīcu un tādā garā. Kas no šādām iecerēm ir sanācis?

– Bija tādas runas pirms četriem gadiem, kad tika likvidētas dažas mazas slimnīcas un bija ieceres veikt lielu reorganizāciju. Bet tagad šis posms jau ir aiz muguras. Rēzeknes slimnīca pastāv kā reģionālas nozīmes slimnīca, mazāks statuss ir Ludzas un Preiļu slimnīcām.

– Bet kas tik dramatisks kā Rīgas Austrumu slimnīcai jums nedraud? Austrumu slimnīca ir teju vai bankrota priekšvakarā.

– Nē, nekas tāds mums nav. Mums bija problēmas Rēzeknes slimnīcā – bija lieli zaudējumi. 2014. gadā ir izdevies tos samazināt līdz nullei. Mums situācija uzlabojas, pateicoties slimnīcas jaunajai valdei un vadībai.

– Rēzeknē ir virkne lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu – Rēzeknes piens, Rēzeknes gaļas kombināts. Kā šie uzņēmumi dzīvo pēc Krievijas embargo Eiropas Savienības pārtikas precēm? Vai veicas ar jaunu tirgu atrašanu?

– Zinu, ka piena ražotājiem ir ļoti lielas problēmas, jo ir pazaudēts vecais tirgus, bet jauns vēl nav atrasts. Ar gaļas ražotājiem ir labāk, bet ne spoži. Viņi daudz produkcijas piedāvā Latvijas tirgum un arī Eiropas valstu tirgum. Tagad viņi meklē citus tirgus arī ārpus Eiropas Savienības. Protams, ka Krievijas tirgus viņiem ir zaudēts. Tāpēc viņiem ir nācies atlaist cilvēkus. Skatoties uz statistiku, var konstatēt, ka pusgada laikā bezdarba līmenis ir palielinājies par vienu procentu. Tas acīmredzot ir tieši pārtikas pārstrādes jomas problēmu dēļ.

– Vai Rēzeknē jebkurā vietā – domē vai veikalā – darbinieki atbildēs latviski?

– Jā, protams. Varbūt Daugavpilī var atrast vietu, kur neatbildēs latviski, bet Rēzeknē noteikti visās iestādēs un apkalpojošos uzņēmumos runās latviski.

– Jūs iemetāt akmentiņu Daugavpils dārziņā. Vai tas tāpēc, ka Rēzekne un Daugavpils ir konkurentes?

– Nevaram būt konkurentes, jo Rēzekne ir daudz mazāka – mums ir trīs reizes mazāk iedzīvotāju.

– Rīgā tūrisma nozare vēl kā nebūt turas, bet pārējā Latvijā ir spējš samazinājums gan ārzemju, gan iekšējo tūristu ziņā. Ko darāt, lai piesaistītu tūristus?

– Pilsētas attīstības plānos ir ierakstīta apņemšanās attīstīt kurortoloģiju un tūrismu. Tas ir ne tikai ierakstīts, bet arī darām daudz. Ir investīciju piedāvājumi viesnīcu būvēšanai. Ir realizēta ideja izveidot jaunu interneta portālu, kur piedāvāta ceļošana pa Latgali. Mēs strādājam nevis tikai kā pilsēta, bet kā visas Latgales pārstāvji.