«No šā gada sākuma Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Bet Ministru prezidente Laimdota Straujuma piedalās oficiālos pasākumos viltotu Latvijas karogu klātbūtnē. Tā, piemēram, NRA 15. janvārī publicēta fotobilde, kurā redzama L. Straujuma EP plenārsēdē pie galda, bet aizmugurē – viltots Latvijas valsts karogs, kuram vienkārši sarkana krāsa,» raksta mūsu lasītājs Imants Uzkliņģis.
Savā vēstulē viņš piemin arī Nacionālās bibliotēkas karogu, kas ir vienkārši sarkans, tātad – viltots. Tāpat par viltotiem viņš nosauc 1. maijā Rīgā redzētos karogus pie apgaismošanas stabiem 11. novembra krastmalā, Stacijas laukumā, gar Vērmanes dārzu un daudz kur citur.
Viņš aicina laikrakstu aktīvi sekot līdzi tam, lai LR karogs būtu pareizās krāsās un proporcijās, jo Latvijas Republikas 100. gadadiena mums visiem jāsagaida ar pareizas krāsas karogiem. Turklāt tiem jābūt tīriem un nesaplēstiem, kaut gan dažkārt viss ir citādi gan pie privātmājām, gan pie pašvaldību un valsts īpašumiem.
Krāsas redz nepareizi?
Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī zem sarkanbaltsarkanā karoga viļņa tika proklamēta Latvijas Republika, savukārt Satversmes sapulce 1922. gadā šo karogu apstiprināja par valsts karogu. Karoga krāsu salikums nācis no 13. gadsimta, un tas bija seno cēsnieku kara karogs. Par to rakstīts Vecākajā Livonijas Atskaņu hronikā. Sarkanā krāsa heraldikā nozīmē cīņas sparu, varonību un drosmi, baltā – atklātību un cēlumu. Pamatojoties uz senā karoga jēgu un izskatu, mākslinieks Ansis Cīrulis 1917. gadā izveidoja to Latvijas Republikas karogu, kuru mēs zinām šodien: sarkanā krāsa simbolizē par Latviju kritušo cīnītāju asinis, tātad arī viņu drosmi un izturību, bet baltā – likteņupi Daugavu.
Taču sarkanā nav parastā koši sarkanā. Tā ir īpašā, tā dēvētā Latvian Red, un Ministru kabineta noteikumu Nr. 405 18. punktā ir teikts: «Ja Latvijas valsts karogu vai Latvijas valsts karoga vimpeli izgatavo no auduma, tā karmīnsarkanajai krāsai jāatbilst Pantone Textile Colour System 191629 TPX vai 191629 TC krāsas kodam.» Savukārt šo pašu noteikumu 29. punktā ir teikts: «Par šo noteikumu neievērošanu personas saucamas pie atbildības Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.» Turklāt «šo noteikumu ievērošanu uzrauga pašvaldības», ir piebilsts noteikumos Nr. 405.
LR Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201. pantā izlasām, ka «par noteiktās Latvijas Republikas valsts karoga izgatavošanas vai realizācijas kārtības pārkāpšanu uzliek naudas sodu līdz 30 eiro». Neizprotami sīks ir šāds sods, ja gadu no gada dažādās tirdzniecības vietās tiek pārdoti aplamas krāsas karogi, karodziņi un vimpeļi. Jautājums par LR karoga krāsu un proporcijām, šķiet, ir likumiski atrisināts, taču tas viss nerealizējas ikdienā: arvien redzam nepareizas krāsas, nepareizas formas karogus, kuri dažkārt ir tik baisā stāvoklī, ka grīdas lupata izskatās labāk...
Jāzina, kur iepirkties
Amatpersonas reizēm izvēlas «neievērot» LR karoga krāsu. Tā, piemēram, bija Imanta Uzkliņģa minētajā gadījumā ar Laimdotu Straujumu un Eiropas Savienību, tā bija 2011. gadā ar toreizējo LR Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kas, būdams vizītē Dienvidkorejā, Seulā, fotografējoties kopā ar kādu no valsts augstākajām amatpersonām, neiebilda pret savādo gaišsārto veidojumu, kas tika uzdots par LR karogu. Katrā ziņā preses relīzēs šāds jautājums neparādījās.
Savukārt 2010. gadā Eiropas Reģionu komitejas ēkā Briselē tirgoja nepareizos LR karogus, un tas notika divus gadus. Iespējams, ka tādi «LR karogi» tirgoti arī citviet.
Latvijā viens no lielākajiem LR karogu tirgotājiem ir uzņēmums Latvijas tekstils (LT), kuru vada Oskars Polmanis. Polmanis savulaik nopirka bijušās fabrikas Lenta ražotni Tukumā, un nu šajā ražotnē karogi un ar tiem saistītās lietas ir galvenais biznesa segments. Oskars Polmanis pastāstīja, ka audumu tirgū nav viegli piemeklēt pareizo, kas būtu vistuvāk nepieciešamajam karoga krāsas tonim, un, kaut arī katalogos toņi ir vienādi, reālajā dzīvē tie mēdz visai krasi atšķirties. «Mēdz gadīties, ka pantonis (Pantone) nesakrīt ar likumā paredzēto,» teic Polmanis, «taču ražotājs to neuzskata par brāķi.» Interesanti, ka pircējiem emocionāli pieņemamāks ir tonis, kas mazliet atšķiras no likumā paredzētā: tas ir vairāk uz bordo pusi. Bet, lai nebūtu lielu atkāpju, LT nākas atrast zelta vidusceļu – starp likumā paredzēto un to, kas iedzīvotājiem vairāk pie sirds. Oskars Polmanis uzsver, ka LT nav vienīgais karogu ražotājs Latvijā, taču viņa vadītā uzņēmuma princips esot pietāte un cieņa pret valsts karogu, ievērojot likumu par karogu. Latvijas tekstilam pieder savpatns rekords: savulaik tas uzšuva lielāko Latvijas karogu – tā izmēri bija 22,5 reiz 45 metri. «Mēs arī sociāli atbildīgi pieejam šim produktam, jo apzināmies, ka neražojam vis parastas lentītes, bet nacionālajā pašapziņā sakņotu produktu,» kādā intervijā uzsvēra Oskars Polmanis.
Bet kā skaidrot to, ka daudzviet Rīgā ir nepareizas krāsas karogi? Polmanis smej: «Visi pie mums neiepērkas!» Protams, karogi mēdz izbalot, taču pilsētas tēvu uzdevums ir rūpēties, lai valsts karogam būtu pievērsta maksimāla uzmanība un lai pret to izturētos ar cieņu.
Pietiek, ja tīrs un spodrs
Uzkliņģa kunga atsūtītajā sarakstā, kas izveidots šā gada 1. maijā, apsekojot Rīgā dažādas ēkas, ir 12 objekti ar, viņaprāt, nepareizajiem karogiem. No tiem lielākā daļa ir privātīpašumi, taču dažas vietas varētu būt Rīgas domes pārziņā, piemēram, Merķeļa iela gar Vērmanes dārzu, kur pie stabiem bija vertikāli nostiprināti karogi nepareizajā krāsā. Tāpat viņš novērojis nepareizības arī 11. novembra krastmalā.
Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis izstāstīja, ka domei nav centralizēta karogu iepirkuma, katras pašvaldībai piederošas ēkas pārvaldnieks rīkojoties saskaņā ar likumu un pēc materiālajām iespējām, novērtējot karoga nolietojuma pakāpi. Iespējams, ka saimnieciskie darboņi, kas atbild par karogiem, katrs redz tā krāsu citādi, tāpēc arī vietumis šie karogi parādās gan gaišsārti, gan viegli lillā. Savukārt pie privātmājām paceltos karogus pārbauda pašvaldības policija.
Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns izstāsta, ka valsts karogus policisti pārbauda vismaz centrālajās pilsētas ielās, jo darbinieku nav pārāk daudz. «Nezinu nevienu mājas īpašnieku, kas būtu atkārtoti sodīts par karoga nepacelšanu vai pacelšanu tam nepiemērotā veidā,» teic Kivkucāns. Esot bijis tikai viens gadījums, kad pret karogu ir izrādīta klaja necieņa: sēru lentes vietā uzsieta melna sieviešu zeķe. Kopš pērnā gada 1. jūlija līdz šim laikam par karoga neizkāršanu administratīvi sodīti vienpadsmit māju īpašnieki, savukārt 38 gadījumos pārkāpumus izdevies novērst uz vietas: pēc aizrādījuma īpašnieks ir pacēlis karogu.
Lai nebūtu konfliktu ar likumu, daudzi, kuri iegādājušies Jūrmalā īpašumu, atstāj pie mājas karogu uz visu ziemu, un tas vējos, sniegos un saulē izbalē, kļūdams par «nepareizo». «Mēs nedrīkstam lauzties iekšā pagalmā un ņemt nost tādu karogu – privātīpašums taču,» teic Kivkucāns. Un tomēr vismazāk problēmu esot tieši ar ārzemniekiem, kam Jūrmalā ir īpašums: viņi sarunā ar kādu vietējo iedzīvotāju, lai vajadzīgajos datumos karogs tiktu pacelts ar vai bez sēru lentes. Protams, Ministru kabineta noteikumos ir aprakstīts arī, kādam jābūt karoga kātam. «Tik smalki mēs neskatāmies,» atzīst Kivkucāns, «pietiek jau ar to, ka karogs ir pareizā krāsā, tīrs un spodrs.»
«Viltojumi» VHK izpratnē
Prezidenta paspārnē darbojas Valsts heraldikas komisija (VHK), un tās priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija, skaidrojot VHK pilnvaras, citēja Latvijas valsts karoga likuma 21. pantu: «Atzinumu par Latvijas valsts karoga, Latvijas valsts karoga vimpeļa un Latvijas valsts karoga attēla atbilstību normatīvo aktu prasībām sniedz Valsts heraldikas komisija. Savukārt 22. pants noteic, ka, ņemot vērā VHK atzinumu, MK nosaka Latvijas valsts karoga, tā vimpeļa un attēla toņus atbilstoši materiālam un tehnikai. Pamatojoties uz iepriekšminēto, MK 2010. gada 27. aprīlī izdeva noteikumus Nr. 405, kuros definēta krāstoņu atbilstība karoga, tā vimpeļa vai attēla izmantotajam materiālam un tehnoloģijai, pamatojoties uz starptautiski lietotu katalogu kodiem.» Ramona Umblija arī piebilda, ka VHK regulāri sniedz savus atzinumus par augšminētajiem jautājumiem valsts drošības iestādēm, pašvaldībām un ieinteresētām personām.
MK noteikumos Nr. 405. ir definēti krāstoņi valsts karogam, tā vimpelim un attēlam – atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Taču komisijas izpratnē (un kā liecina vairāku gadu negatīvā pieredze) šiem MK noteikumiem bija nepieciešams papildinājums, kura neesamība ir viens no būtiskākajiem «viltoto» karogu aspektiem, jo savulaik, 2012. gadā, kad Ārlietu ministrijas vadībā tika sagatavoti Latvijas valsts karoga likuma grozījumi, Valsts heraldikas komisija ierosināja izgatavot gan poligrāfisku, gan tekstilparaugu etalonus, pēc kuriem ražotāji, izplatītāji un arī pircēji varētu salīdzināt izgatavotās preces atbilstību likumdošanā noteiktajam. Šo komisijas ieteikumu noraidīja, atsaucoties uz ES likumiem.
VHK gan rakstiski, gan diskusijās ar dažādām valsts institūcijām ir vērsusi uzmanību sabiedrībā notiekošajiem procesiem, kad līdzās likumdošanā apstiprinātajiem valsts simboliem (ģerbonis, karogs, himna) parādās jauni, kas pretendē kļūt par simboliem vai par tādiem jau kļuvuši, piemēram, lentīte – piespraude valsts karoga krāsās un proporcijās. «Konkrētais piemērs, arī cita veida pieredze, kurā tiek skarta valsts simbolu cieņa, būtu striktāk precizējama, piemēram, Latvijas valsts karoga likuma 17. pantā par karoga lietošanu dekoratīvos nolūkos,» uzskata Ramona Umblija.