Par nepilnībām likumos, kas pagaidām traucē likvidēt «točkas», par 250 Sīrijas un Ziemeļāfrikas bēgļu uzņemšanu Latvijā, par valsts robežas stiprināšanu, par «Imantas pedofila» notveršanu un citām valsts iekšējās un ārējās drošības jomas aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.
– Joprojām Latvijā pastāv točkas jeb dzīvokļi, kuros tirgo kontrabandas alkoholu un cigaretes. Droši vien pat netālu no Iekšlietu ministrijas Čiekurkalnā nebūtu problēmu atrast vienu, divas, trīs vietas, kur dabūt nelegālo dzeramo. Parastā prakse ir tāda, ka policija ierodas, pieķer tirgotāju ar visiem pierādījumiem, taču pēc kāda laiciņa apkārtnes žūpas atkal stāv rindā pie lodziņa. Kāpēc neizdodas šo rūpalu likvidēt?
– Atliek vien piekrist, ka pašlaik policija cīnās ar vējdzirnavām. Ir vietas, kurās administratīvie pārkāpumi konstatēti jau 30 vai pat 40 reizes. Policijai nākas tērēt resursus, veikt milzīgu operatīvo darbu, lai pierādītu tirdzniecību ar nelegālo alkoholu, bet tiek piespriests naudas sods vai sabiedriskie darbi – pastrādā cilvēks desmit vai piecpadsmit dienas un pēc tam atkal turpina tirgoties. Diemžēl Saeima neīstenoja līdz galam iniciatīvu veikt izmaiņas likumos. Mēs piedāvājām nekustamā īpašuma īpašniekam uzlikt atbildību par to, kas notiek viņa īpašumā. Doma bija tāda: kad pirmajā reizē policija konstatē nelikumīgu tirdzniecību, īpašnieks tiek brīdināts, ka viņam piederošā dzīvoklī notiek šāda tirdzniecība, un viņam jāveic darbības, lai novērstu šāda veida rūpalu. Taču šādā risinājumā tika saskatītas cilvēktiesību problēmas. Saeima aprobežojās ar to, ka atbildība ir nekustamā īpašuma valdītājam, kas šajā gadījumā ir īrnieks. Tad īres līgums tiek noformēts ar tautā saucamo bomzi, kuram tiek uzlikts sods. Sods bieži vien netiek samaksāts, bet bomzis tiek nomainīts ar nākamo bomzi. Ir nekustamā īpašuma īpašnieki, kuriem absolūti nerūp, kas notiek viņu īpašumos, kam galvenais, lai nāk nauda. Tā ir problēma.
– Ir valstis, kur točku nav un kur arī ar cilvēktiesībām viss kārtībā. Varbūt jāpatapina kādi likumu panti no tām?
– Ir valstis, kurās vienkārši tādas parādības nav.
Es uzskatu, ka jāņem piemērs no mūsu pašu iepriekš pieņemtiem likumiem. Jādara līdzīgi, kā tas jau ir paveikts, cīnoties ar tā saucamajām legālajām narkotikām jeb spaisiem, kurus izdevās ierobežot, nosakot par šo rūpalu kriminālatbildību. Pašreizējie sodi ir par mīkstu, tāpēc jāpastiprina atbildība par kontrabandas tirgošanu.
Tāpat vajag tomēr vēlreiz izvērtēt ideju par īpašnieku atbildību un iestrādāt to normatīvajos aktos.
– Bet varbūt tam īpašniekam pašam mati ceļas stāvus par to, kas notiek viņa īpašumā, taču viņš nevar tā ātri un viegli tikt no īrnieka vaļā?
– Arī tā var būt. Bet tā ideja bija tāda, ka vispirms jāfiksē vismaz tas, ka šis īpašnieks zina, kas viņa īpašumā notiek. Un nevienā īres līgumā jau nav teikts, ka īrniekam ir atļauts tirgoties ar nelegālu alkoholu. Ja tiek konstatēts administratīvais pārkāpums, tas vienlaikus ir arī īres līguma pārkāpums, un īpašniekam ir iespēja sākt procedūras, lai pārtrauktu līgumu un īrnieku izliktu. Ja īpašnieks tiek brīdināts, tad policija pēc pirmā brīdinājuma sagaida kādu rīcību – prasību par īres līguma pārtraukšanu. Taču pašlaik īpašnieki ir palikuši malā, ar visu operē īrnieki, un īpašnieks tikai saņem īres maksu.
– Municipālā policija katru nakti brauc uz tādām vietām, kur notiek kādi ģimenes vai kaimiņu skandāli, kur kaimiņi ālējas, neļauj gulēt visai mājai, piemēslo koplietošanas telpas, atskaņo skaļu mūziku. Policija atbrauc, noplāta rokas un aizbrauc. Par skaļo mūziku regulējums ir kļuvis vaļīgāks, un kaimiņu terorizētāji ir kļuvuši bezkaunīgāki.
– Diemžēl jāpiekrīt, ka tā ir – iedzīvotāju atpūta dažkārt tiek apgrūtināta un atsevišķas normas dažviet ir pat mīkstinātas par labu trokšņotājiem. Problēma ir tā, ka katra pašvaldība var izdot kādus saistošos noteikumus un policija var rīkoties tikai to ietvaros. Ir vajadzīga policijas ciešāka sadarbība ar pašvaldību, ir jāstāsta, jāpārliecina, kādi saistošie noteikumi jāpieņem, lai tiktu nodrošināta sabiedriskā kārtība.
– Sazin no kādām mēness fāzēm vai saules uzliesmojumiem tas atkarīgs, bet ir laika sprīži, kad visā pasaulē notiek šaušalīgi noziegumi – vienas nedēļas laikā Krievijā, ASV un citur notika daudzu cilvēku, arī bērnu, slepkavības. Tajā pašā nedēļā arī Latvijā, Tārgalē, bez nopietna iemesla no slepkavas rokas bojā gāja divi jauni cilvēki.
– Tārgales gadījumā patiešām no sīka sadzīviska strīda izcēlies smags noziegums. Tam nav zinātniska izskaidrojuma, bet, raugoties uz statistiku, var konstatēt, ka ir periodi, kad smagu noziegumu skaits valstī spēji pieaug, pēc tam atkal samazinās. Ir dienas, kad policijai nākas strādāt pastiprinātā režīmā, jo notiek slepkavības, avārijas, dažādas nelaimes.
– Ir gadījumi, kad visa apkārtne jau zina, ka cilvēks ir bīstams un vienā dienā var notikt kas slikts. Kā pret to nodrošināties?
– Agrāk tas netika nekādā veidā risināts, bet tagad pret vīriem, kas alkohola iespaidā fiziski apdraud ģimenes locekļus, ir ieviests mehānisms. Policijas darbiniekam ir tiesības noteikt aizliegumu tuvoties konkrētai adresei vai personām. Persona var apstrīdēt aizliegumu tiesā. Ja tiesa atstāj aizliegumu spēkā un tas tiek pārkāpts, veidojas kriminālatbildība. Ir bijuši gadījumi, kad arī sievietes tiek izliktas un viņām aizliegts tuvoties kādai adresei.
– Latvija uzņems 250 bēgļus. Daudzi uz to raugās ar bažām, ka drīz būs 2500, 25 000 un 250 000 bēgļu.
– Bēgļi ir valdības problēma jau kopš 13. maija, kad Eiropas Komisija nāca klajā ar saviem priekšlikumiem. Tie noteikti nebija akceptējami, jo paredzēja, ka Latvijai jāuzņem 737 bēgļi. Tam nevarēja piekrist ne tikai lielā skaita dēļ, bet arī tāpēc, ka bēgļu uzņemšana būtu paredzēta kā obligāts pasākums. Pēc tam šis mehānisms darbotos automātiski – turpmāk Latvijai būtu jāuzņem tāds bēgļu skaits, kas tai atlec procentuāli attiecībā pret iedzīvotāju skaitu valstī, un neviens neko vairs mums nevaicātu. Tagad, kad nonācām līdz skaitlim 250, tas ir vienreizējs pasākums. Tika nolemts, ka valstis piedalās bēgļu problēmas risināšanā brīvprātīgi. Tā ir mūsu solidaritātes izrādīšana Itālijai un Grieķijai, kuras vairs nespēj tikt galā ar problēmu. Ja mēs nebūtu gājuši šo ceļu, tad būtu otrs variants – būtu jāpieņem bēgļi saskaņā Eiropas Komisijas piedāvājumu.
Vēl nesen Ungārija nezināja, kas ir nelegālo ieceļotāju problēma, bet nupat ungāri vairs netiek ar to galā un grasās būvēt 400 kilometrus garu sētu, lai imigranti netiktu valstī. Mums jācenšas Eiropas Savienībā būt solidāriem un cits citam palīdzēt. Jo nekad nevar paredzēt, kas vēl var notikt un ar kādām problēmām kurai valstij būs jāsaskaras. Tas ir liels izaicinājums Eiropai kopumā – noturēt solidaritāti, reāli palīdzēt valstīm, kuras nonāk problēmās, nevis tikai izteikt līdzjūtību.
– No 250 bēgļiem reti kurš ir pārbijies, taču ir bažas, ka tas tagad notiks tikai testa režīmā, bet īstā bēgļu masu uzņemšana nāks vēlāk.
– Projekts tā arī tiek saukts – par pilotprojektu. Diskusijās, kas notiek ES iekšlietu ministru padomē, vairums valstu uzskata, ka šis ir pilotprojekts un ir divi gadi tā īstenošanai. Manuprāt, pašreizējos apstākļos Latvija ir panākusi labāko risinājumu, kāds iespējams.
Ja no Eiropas Komisijas nāks kādas jaunas iniciatīvas, tad atkal sēdīsimies pie sarunu galda un sāksim diskusijas no nulles. Vissliktākais, kas varēja būt – ja bēgļu problēmas risinājums tiktu pieņemts regulas veidā – tad Latvija no problēmas nemūžam vairs netiktu vaļā.
– Var gadīties, ka, kamēr top šī intervija, kaut kur pie Terehovas krūmos sēž kāds desmits vjetnamiešu, gaidot, kad viņus paņems transports, lai vestu caur Poliju uz Vāciju. Kā apturēsit šo bēgļu plūsmu?
– Ar robežas sakārtošanu. Nupat beidzot ir noslēdzies publiskais iepirkums un sāksies robežjoslas ierīkošana uz Latvijas – Krievijas robežas. Tā būs 12 metru plata josla. Krievijas plašsaziņas līdzekļi jau pasteidzās izziņot, ka es esmu iecerējis uzbūvēt gar Krievijas robežu augstu žogu ar dzeloņstieplēm, taču tas neatbilst patiesībai. Runa ir par joslu, lai mūsu robežsargi var gar robežu pārvietoties ar transporta līdzekļiem.
Vēl jālikvidē vietas, kuras sauc par džungļiem un kuras tieši tiek izmantotas, lai pārvestu pār robežu bēgļus. Robeža jāsakārto arī tādēļ, lai mēs varētu fiksēt notverto robežpārkāpēju pēdas un pierādīt, no kurienes viņi pārkāpuši robežu. Ja ir šādi pierādījumi, Krievijai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šie bēgļi jāuzņem.
Ar kaimiņvalsti attiecības pašlaik nav labas, tāpēc ir pasliktinājusies arī sadarbība – krievi visādi cenšas spītēties un neņemt bēgļus atpakaļ.
Robežas sakārtošanu nevar vilkt garumā, tas jādara ātri. Jārisina ne tikai nelegālo migrantu problēma, bet jānodrošinās arī pret tā saucamajiem zaļajiem vīriņiem.
Labāk tērēt naudu valsts robežas stiprināšanai, nevis tērēties bēgļu uzturēšanai un deportēšanai.
Diemžēl arī mūsu bāleliņi – Latvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistās nelegālo imigrantu transportēšanas biznesā, kas ir ienesīgāks nekā alkohola un cigarešu kontrabanda. Jūlijs bija ražīgs mēnesis – vienā nedēļā tika aizturēti 50 imigranti un viņu pārvadātāji. 17 bēgļus aizturēja vienā ēkā, kas pieder fiziskai personai. Tur bija ierīkots tāds kā distribūcijas centrs.
– Imantas pedofils ir noķerts. Vai tas ir īstais Imantas pedofils?
– Ir īstais. Visu cieņu Rīgas reģiona policijai un visiem tiem reģioniem, kas palīdzēja. Ir veikts rūpīgs darbs, kas ir devis rezultātu. Lai gan pedofils bija nogājis pagrīdē, viņš tika izskaitļots.
– Liepājā divi vīrieši par mazgadīgas meitenes pavešanu netiklībā saņēma naudas sodu un sabiedriskus darbus. Vai tas ir adekvāts sods?
– Es nevaru iedomāties, ka Imantas pedofilu beigās varētu norīkot sabiedriskos darbos...
Protams, katrs gadījums ir savādāks un attiecīgi jāvērtē. Par Liepājas lietu neko konkrētu nevaru teikt un vērtēt, jo nezinu šīs lietas detaļas, un noteikt sodu ir tiesas kompetence. Bet tika atzīts, ka ne visi tiesneši ir apmācīti darbam ar nepilngadīgo lietām. Tagad Tieslietu ministrijā ir uzsākts darbs, lai šo trūkumu labotu.
Es uzskatu, ka personām, kas veikušas seksuālas darbības ar mazgadīgajiem, būtu jāpiemēro reāla brīvības atņemšana.
– Drīz sāksies budžeta apspriešana. Vajadzību jums ir daudz, bet Finanšu ministrija pateiks, ka naudas nav.
– Tas jau ir pateikts. Bet esam vienojušies valdībā, ka vairs nedalām iekšējo un ārējo drošību, bet runājam par drošību kopumā.
– Tad jau lieliski – pēc kāda laika jūsu rīcībā būs 2% no IKP!
– 2% no IKP nebūs. Ja būtu tik vienkāršs risinājums, tad varētu dzīvot ļoti labi – sakārtot sistēmu, prognozēt darbu gadiem uz priekšu.
Ja runājam par budžetu, tad ministriju kopējās iniciatīvas par papildu līdzekļu piešķiršanu ir ap 580 miljoniem eiro. Skaidrs, ka šādas milzu naudas nebūs. Bet ir dažas prioritāras lietas, kuras noteikti jārealizē. Pamatlieta ir atalgojuma koncepcija, kas ir apstiprināta valdībā un ierakstīta valdības rīcības plānā. Tas ir izpildāms uzdevums, tas paredz jaunu atalgojuma sistēmu policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem, cietumsargiem...
– Pēc Zolitūdes traģēdijas pa visu valsti noskanēja satriecoša ziņa, ka ugunsdzēsējiem neesot apdrošināta veselība. Kā tad īsti ir?
– Tā bija dezinformācija. Sistēma pastāv jau ilglaicīgi. Mēs to nesaucam par apdrošināšanu, bet pēc būtības tā ir apdrošināšana. Amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina valsts. Netiek noslēgti līgumi ar kādām privātām apdrošināšanas kompānijām, bet tiek piešķirti papildu līdzekļi mūsu sistēmai. Tiek apmaksātas visas operācijas. Ir jau tik tālu tikts, ka tiek apmaksāti arī zobārsta pakalpojumi. Mūsu pakalpojumu grozs, ko saņem darbinieks, ir tikpat labs kā tas, ko dotu apdrošināšana. Nebūtu mērķtiecīgi apdrošināt 18 000 darbinieku un par visiem maksāt apdrošināšanas prēmiju neatkarīgi no tā, vai iestājas apdrošināšanas gadījums vai nē.
– Tiesībsargs Juris Jansons ierunājās, ka vajag diskutēt par burkām jeb parandžām – aizliegt vai atļaut musulmaņu sieviešu tērpus, kas aizsedz seju. Vai vajag diskutēt?
– Diskutēt var, bet tas jādara uzmanīgi un atbildīgi. Diezin vai būs tā, ka visi 250 bēgļi uzvilks burkas un apdraudēs drošību.
Bet ir valstis, kā Francija, kur ir milzīga musulmaņu kopiena, kur ir riski un arī terora akti ir notikuši. Pilnīgs aizliegums aizsegt seju pastāv Francija un Beļģijā. Citās valstīs spēkā ir daļēji aizliegumi, jo ir virkne saskarsmes veidu, kad nevar iztikt bez sejas atklāšanas – lidmašīnā ar aizklātu seju nevar ielaist, ceļu policists nevar runāt ar vadītāju, ja neredz, vai tas ir tas cilvēks, kurš uzrāda autovadītāja apliecību.
Skaidrs, ka arī Latvijā drošības apsvērumi noteiks situācijas, kurās nevarēs neatklāt seju, lai gan tas ir pretruna ar šīs reliģijas principiem. Diskusijas par to var būt, bet būtu labi, ja tās notiktu saprātīgi, lai neizsauktu asas reakcijas. 2012. gadā viens no terora aktiem Francijā notika, lai protestētu pret stingru likumdošanu, aizliedzot valkāt musulmaņu galvassegas.
Ir problēma, kas jau ieskicējas Latvijā. Latvijā ir konvertīti – personas, kas pieņem musulmaņu ticību. To ir jau simti. Liela daļa ir jauni vīrieši. Diemžēl ir identificētas arī personas, kas devušās uz Sīriju, lai pievienotos Islāma valsts kaujiniekiem.
– Cik šādu personu ir identificēts?
– Daži līdz Sīrijai nav tikuši, bet daži ir tur nokļuvuši.
– Tātad latvju bāleliņi kļūst par teroristiem?
– Diemžēl ir starp šīm personām atrodami tādi, kam vārds un uzvārds ir īsteni latvisks.
Jādomā arī par šādām personām – ir cilvēki, kas nespēj integrēties sabiedrībā un domā par savu vīrieša pašrealizāciju šādā veidā.