Vidējās darba samaksas pieaugums turpinās priecēt arī tuvākajos ceturkšņos, turpretī nākamgad darba samaksas kāpums nedaudz palēnināsies, aģentūrai LETA atzina "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņš skaidroja, ka algu pieaugumu turpmāk ietekmēs neizteiksmīgās ekonomikas izaugsmes nosacījumi, kuru dēļ darba devēji meklēs veidus, kā kāpumu piebremzēt.
"Tomēr situācija darba tirgū turpinās uzturēt spiedienu saglabāt darba samaksas pieaugumu, jo īpaši Rīgā. Jūtamākas pārmaiņas sajutīs tie reģionu darbinieki, kuros ekonomiskā aktivitāte ir augstāka, kā arī var sagaidīt, ka saglabāsies līdzšinējā tendence, kad lielāku pieaugumu saņems uzņēmuma nozīmīgākie darbinieki," uzsvēra Gašpuitis.
Ietekmi uz vidējo darba samaksu atstās arī valdības izšķiršanās par minimālās algas palielināšanas apmēru, kas nebūs tiks straujš kā šogad. Ekonomists pieļauj, ka valdība atteiksies pildīt apņemšanos turpināt samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas ļāva uzlabot iedzīvotāju pirktspēju šogad.
"Nesenās tendences izejvielu tirgos un Ķīnā ir pavājinājušas inflācijas izredzes, kas nozīmē, ka tā vēl pietiekami ilgu laiku nebūs drauds iedzīvotāju pirktspējas pieaugumam. Ja šogad bruto darba samaksas pieaugums būs ap 6%, tad nākamgad tas varētu sarukt līdz aptuveni 4,5%," prognozēja eksperts.
Jau ziņots, ka šā gada otrajā ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa valstī bija 815 eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, ir par 6,9% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 792 eiro, sabiedriskajā sektorā - 857 eiro, bet vispārējās valdības sektorā - 795 eiro. Privātajā sektorā algas augušas par 7,8% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 5,3%.
Bruto darba samaksas fonds šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, palielinājās par 6,8% jeb 114 miljoniem eiro, algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, saruka par 200.