VAKARA ZIŅAS: Māris Šveiduks nepadevās un uzveica ļauno slimību
Latvijas čempions fitnesā un kultūrismā, pasaules čempions pludmales volejbolā veterāniem Austrālijā, TV realitātes šova «Robinsoni» uzvarētājs un Liepājas fitnesa kluba «Gym Lāčplēsis» īpašnieks Māris Šveiduks (55) ir cīnītājs. To pierāda arī fakts, ka viņam izdevās uzveikt audzēju. Tagad vairs nepateiksiet, ka sportists pārcietis smagu operāciju un ķīmijterapiju.
Arī pēc 40 gadiem var dzīvot pilnasinīgu dzīvi
Pirms diviem gadiem Māris pēkšņi saslima, un sākās nopietnas problēmas ar kuņģi. Operācija bija smaga, bet sekmīga. Pēc tam sekoja ķīmijterapija un organisma atjaunošanās periods. «Dzīve ir izmainījusies, bet dzīves uztvere un režīms nē. Jā, ir savādāka ēšana, savādāks darba ritms, tomēr pārciestais netraucē dzīvot pilnasinīgu dzīvi un visu, ko tā sniedz, izmantot maksimāli. Daudzi mani vienaudži aiziet mūžības ceļos, tā ir realitāte, ar to jārēķinās. Bet tas nav pamats, lai nolaistu rokas, ir jārosās, jāsporto un jādzīvo ar pilnu krūti katru dienu. Katra diena ir kā dāvana, izmantojiet to pilnībā un ar pateicību. Televīzija, internets, mobilie telefoni ir kā sērga, kas atsvešina ļaudis, ģimenes un tuviniekus. Parunājiet ar saviem mīļajiem aci pret aci, apciemojiet draugus, ejot ciemos, piedalieties pasākumos klātienē, nevis caur monitora ekrāniem. Dzīvojiet aktīvu, sportisku un piedzīvojumiem bagātu dzīvi.
Fitness, kultūrisms nav nekāds «mākslīgi uzpūsto muskuļu» sporta veids, ne kapitālisma palieka, kā daudzi preses izdevumi uzskatīja un apgalvoja manos jaunības gados. Tas ir dzīvības enerģijas vairošanas sporta veids. To varu apgalvot ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi šajā nodarbē,» strikts savā pārliecībā ir Šveiduks.
Māris atzīst, ka nevajag cilvēkiem mērīt savu vecumu pēc tā, ko rāda pases dati. Labs piemērs tam ir kaut vai 87 gadus vecais kultūrista tēvs, kurš arī savos gados ir vingrs un sportisks – par visu interesējas un rūpējas par veselību. «Uz klubu var nākt ikviens. Vienalga, vai tu esi stiprs vai vājš, resns vai tievs, vingrs vai stīvs, jo neviens nav piedzimis ar ideālu figūru. Mans klubs uzkrājis pieredzi jau no 1981. gada. Mums ir labas zināšanas un attieksme pret saviem klientiem. Daudzus cilvēkus var izcelt no gultas režīma ar regulāru vingrošanu,» par sava uzņēmuma priekšrocībām atgādina daudzu titulu laureāts. Lai iesāktu, nav vajadzīgas nekādas īpašas zināšanas. Galvenais ir vēlēšanās kaut ko mainīt savā līdzšinējā dzīvē. «Nāk pensionāri, kuri nekad nav sportojuši. Piemēram, atnāca vīrs mazliet pāri sešdesmit gadiem, bez pieredzes treniņos. Viņš sāka regulāri nākt uz klubu, un nu 15 gadus vēlāk šis vīrs jūtas kā četrdesmitgadnieks. Viņš pat ir vairākkārtējs Latvijas čempions spēka trīscīņā vecuma grupā virs 60 gadiem. Un tas ir tikai viens no daudziem piemēriem. Tāpēc brīnos par tiem, kuri jau pēc četrdesmit gadiem sāk čīkstēt, ka dzīve jau sliecas uz vakara pusi, sports nav viņiem domāts un tā tālāk. Nav tādu vārdu «par vēlu», tas ir attaisnojums vārdiem «esmu par slinku»,» nosaka sportists.
Ceļojumos gan atpūta, gan darbs
Klubā «Lāčplēsis», kur tikāmies ar Māri, vasaras ir tukšais periods. Cilvēki atpūšas pie dabas un devušies atvaļinājumos. «Mēs savukārt to izmantojam, lai kaut ko paremontētu, uzlabotu. Mums, tāpat kā skolēniem, sezona sākas ar 1. septembri un beidzas maijā,» viņš piebilst.
Māris stāsta, ka pats kā treneris strādājot ļoti reti, tikai īpašos gadījumos. Ļoti daudz laika aizņemot administratīvais darbs. «Man ir ļoti laba komanda. Treneri ir vispusīgi izglītojušies un apguvuši labu pieredzi darbā ar cilvēkiem. Klubs ir mana sirdslieta, un darbs ir dzīvesveids. Visu nevar mērīt naudā. Lai dažādotu ikdienas rutīnu, man pastāvīgi ir arī citi projekti citās dzīves jomās un nozarēs. Esmu arī pasākumu vadītājs ar turpat 15 gadu starptautisku pieredzi. Jau ilgus gadus sadarbojos ar vienu no labākajām pasākumu rīkošanas aģentūrām Latvijā «Ūdensputni», kura pagājušajā gadā uzvarēja Latvijas TV sacensībās par labāko pasākumu rīkošanas firmu,» stāsta sportists.
Māris beidzamajā laikā arī ļoti daudz ceļo. «Pavasarī pabiju Vācijā un vasarā Maltā, kur šo braucienu apvienoju ar Latvijas atlētu startu pasaules čempionātā bodibildingā. Es gan tur nebiju pirmo reizi, bet vienalga bija interesanti atgriezties. Tā kā esmu arī Latvijas kultūristu federācijas prezidents, vedu komandas uz čempionātiem. Mēs parasti, braucot uz ārzemēm, aizbraucam kādu dienu agrāk vai paliekam ilgāk, lai sportisti un fani var arī pēc tam atpūsties un apskatīt valsti,» teic liepājnieks. Kopumā pabūts turpat 40 dažādās valstīs, tai skaitā Austrālijā, Bali, Uzbekistānā, vairākas reizes Amerikā. Pēc pāris nedēļām Māris ieplānojis doties uz Ķīnu, kur fitnesa federācijas pārstāvji vēlas izveidot sadarbību. «Kāpēc neapvienot divas lietas vienā? Aizbraukt darba darīšanās un pie reizes arī atpūsties?»
Kur iztērēja 12 000 dolāru?
Lai arī ir izaugusi jauna paaudze, kura neko nezina par Māra gaitām TV realitātes šovā «Robinsoni», ir skatītāji, kas atceras atlētisko sportistu, kas šajā šovā guva uzvaras laurus. «Tajā laikā tas bija superpopulārs raidījums. Amerikāņi, zviedri un dāņi joprojām producē šo šovu, kaut arī pirmie šovi sākās aptuveni pirms 20 gadiem. Robinsoni tiešām dzīvoja uz neapdzīvotas salas, ēst nedeva neko, un mēs, šova dalībnieki, lietojām uzturā no akmeņiem atskaldītus gliemežus, palmu serdes, kokosriekstus un pat kukaiņus. Domājām, ka uz šīs salas kokos augs apelsīni, banāni, bet nekā. Kopā tur pavadījām 39 dienas. Mans triumfs šajā šovā bija 2001. gadā,» atceras Māris.
Par uzvaru šovā sportists saņēma balvā 12 tūkstošus dolāru jeb aptuveni 10 000 eiro, no kuriem valsts ieturēja 25% nodokli. «Amerikāņiem balvā ir miljons. Pat tādā mini valstī kā Maķedonijā balvās bija krietni iespaidīgākas summas. Pēc uzvaras domāju, ka aizceļošu ar ģimeni uz neapdzīvoto salu kā normāls atpūtnieks, bet klubam tajā laikā bija vajadzīgs jumta remonts un naudas balva burtiski izkusa,» atminas Māris.
«Par piedzīvojumiem uz neapdzīvotas salas esmu uzrakstījis grāmatu un jaunajai paaudzei varu ieteikt to izlasīt un pēc tam apskatīties mūsu sezonas sērijas interneta vietnē «Youtube». Būs interesanta iespēja salīdzināt – ko rāda TV, un kā bija reālajā dzīvē,» stāsta Māris. Viņš arī sarakstījis grāmatu «Kultūrisms no A līdz Z», kas bija pirmā oriģinālgrāmata latviešu valodā par treniņiem ar svaru pagrūtinājumiem.
Uzticīgs Liepājai
Lai arī daudzi liepājnieki pārcēlušies uz Rīgu, Māris neapsver šādu ideju. «Neapšaubāmi, Rīgā ir lielākas iespējas, vairāk naudas un pasākumi. Bet man Liepājā ir privātmāja ar plašu dārzu, piecu minūšu gājienā no Centrāltirgus un desmit minūšu attālumā no jūras. Kuram rīdziniekam ir tāda dzīvesvieta? Izej dārzā, saplūc savus izaudzētos salātus, noplūc kādu plūmi vai ābolu. Vari no rīta izskriet gar jūras malu vai aizej uz tirgu iepirkties. Diemžēl daudzi rīdzinieki un tautieši no citiem Latvijas novadiem nenovērtē Liepājas labumus, bet to dara lietuvieši un citu valstu ļaudis, kuru Liepājā kļūst arvien vairāk. Par to man ir bažas,» prāto kultūrists.