Lattelecom dekoders kļūs par gudrās mājas smadzenēm

«Lattelecom meklē ne tikai to, kā uzņēmums varētu pilnveidot interneta pakalpojumus un interaktīvo televīziju šodien. Mēs apzināmies, ka ir jāmeklē jaunas jomas, kuras pēc pieciem vai desmit gadiem kļūs par lielāku ienākumu avotu nekā tās nozares, kas dod ienākumus šodien,» saka Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča © F64

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča

.– Latvijā ir tradīcija apgalvot, ka klājas tikai slikti. Tajā pašā laikā Latvijā informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē ir ievērojami sasniegumi. Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē, un mēs ienācām IT sfērā uzreiz ar pietiekami modernizētām tehnoloģijām.

– Latvijā internetā ātrums ir viens no labākajiem pasaulē, un esam viens no Eiropas līderiem gan pēc vidējā interneta ātruma, gan vērtējot mājsaimniecību īpatsvaru ar optiskā interneta pieslēgumu. Ar šiem rādītājiem Latvija vara lepoties, un nenoliegšu, ka tas lielā mērā ir Lattelecom nopelns, kas panākts, pateicoties investīcijām, kuras esam veikuši daudzu gadu garumā. Izrāviens internetā dod jūtamus ieguvumus ekonomikai kopumā, jo, kā liecina pētījumi, labi attīstīta interneta infrastruktūra sniedz izaugsmei papildus piecus līdz desmit procentus, bet atkarībā no nozares arī vairāk. Kvalitatīvs interneta pieslēgums ir pamats, lai attīstītos citas nozares.

Ja runājam pa Lattelecom, tad tīri vēsturiski uzņēmums bija līderis balss sakaru pakalpojumos, bet tagad ir līderis arī interneta pakalpojumu tirgū un digitālās televīzijas jomā.

– Ko varat atbildēt tiem, kas ir neizpratnē par WiFi bezmaksas piedāvājumu? Daudzās valstīs, piemēram, Ķīnā, tas ir operatoru maksas pakalpojums. Savulaik LMT prezidents Juris Binde intervijā Neatkarīgajai teica: «Ir grūti saprotams, kāds ir biznesa modelis un pamatojums tiem operatoriem, kuri piedāvā bezmaksas WiFi, laikā, kad lielākā daļa operatoru sūdzas par ienākumu samazinājumu. Piedāvāt kaut kādus bezmaksas pakalpojumus laikam ir pretrunā, lai meklētu risinājumu ienākumu uzlabošanās problēmai.»

– Mēs WiFi pakalpojumu piedāvājam visā Latvijā. Kopumā ir izveidoti vairāk nekā 4500 WiFi punktu. Rīga pēc WiFi punktu skaita un WiFi iespējām uz vienu iedzīvotāju ir Eiropas līderis. Rīga ir Eiropas WiFi galvaspilsēta.

Mēs attīstām savu biznesa modeli, kur ienākumus gūstam no reklāmas. Bezmaksas WiFi nozīmē, ka, lai šo pakalpojumu lietotu, ir jānoskatās īsa reklāma. Savukārt bez reklāmām šo pakalpojumu var lietot par samaksu. Ir uzņēmumi, kas maksā Lattelecom, lai pie viņiem tiktu izveidots WiFi punkts. Tāpēc nevar teikt, ka par WiFi pakalpojumu neviens nemaksā. Lattelecom sniedz pakalpojumu, kurš WiFi gala lietotājam ir bez maksas, bet par ienākumiem gādā savādāks biznesa modelis.

– Kuri Lattelecom sniegtie pakalpojumi ir uzskatāmi par unikāliem Baltijas mērogā?

– Jau nosauktais WiFi punktu skaits. Unikāli mēs esam arī optisko kabeļu tīkla izplatības jomā, jo mums daudziem klientiem – vairāk nekā 490 tūkstošiem mājsaimniecību Latvijā – optiskais tīkls ir pieejams līdz pat mājai. Interaktīvā televīzija un funkciju skaits, kas ir pieejams Lattelecom klientiem. Tās ir iespējas veikt ierakstus, izmantot arhīvu utt. Interaktīvās televīzijas iespējas ir pieejamas gan uz mobilā ekrāna, gan datoros, planšetdatoros un citās portatīvās ierīcēs.

Nākamā jaunā nozare, kurā esam vieni no retajiem ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā – mums ir savs televīzijas kanāls – 360 TV. Sākumā 360 TV darbojās tikai konkrētu notikumu vai pasākumu laikā. Tagad tas ir pastāvīgs kanāls. Tā ir jauna platforma! Kaut kas starp interneta portālu un televīziju. Šāds TV kanāls saturiski atšķiras no parastas TV. Tradicionālajā TV katru dienu, nedēļu un mēnesi ir neteikta ritma tematisku pārraižu cikls, kura periodiskums bieži nemainās (horizontāla plānošana). 360 TV iedziļinās vienā notikumā vai pasākumā, saistot šo tēmu ar citiem satura nesējiem. Daudzi skatītāji noteikti atceras, kā šovasar 360 TV atainoja Baltijas lielāko mūzikas festivālu Positivus. Notiek dažādu satura nesēju sapludināšanā vienā platformā. Tas, ko mēs redzam – satura patēriņš arvien vairāk pārvietojas no horizontālas, lineārās TV uz nelineāru vidi, meklējot papildu informāciju vai video internetā utt.

Plānojam ar laiku paplašināt 360 TV saturu, lai tas būtu vairāk pieejams visās vidēs, tostarp arī mobilā telefona aplikācijās. Katru diena ir sava ētera personība – cilvēks, kas uztur uzmanību konkrētam notikumam, tēmai un diskusijām ap to.

– Vai ir plāni iesaistīties tradicionālas televīzijas biznesā?

– Būtu aplami kategoriski noraidīt šādu iespēju. Pirmais solis jau ir. Ir piesaistīta, komanda, kurai ir pieredze televīzijas satura veidošanā. Es pieļauju, ka par nākamajiem soļiem jūs uzzināsiet jaunumus gan tuvāko mēnešu laikā, gan nākamajos gados. Mēs kā telekomunikāciju uzņēmums speram soli TV satura virzienā. Ir uzņēmumi, kas no satura biznesa virzās uz pakalpojumu jomu. Kā piemēru var minēt Sky.

Mēs virzāmies otrādi. Es pieļauju, ka pasaules mērogā mēs arvien vairāk un vairāk redzēsim šādus piemērus. Kabeļtelevīziju operatori veidos partnerības ar satura piegādātājiem un tamlīdzīgi. Vai arī otrādi. Kādreizējie satura ražotāji iegādāsies kabeļtelevīzijas operatorus un tamlīdzīgi. Šādus gadījumus redzēsim arvien vairāk. Eiropā mēs esam vieni no retajiem, kaut ko līdzīgu sāk veidot BT.

– Vai ir nepieciešami tālāki interneta pārraides ātruma pieaugumi? Ko tie dos vienkāršam TV un interneta lietotājam?

– Tiem, kam ir optiskais vai DSL pieslēgums, datu plūsmas ātrums ir pietiekams. Savukārt mobilajiem operatoriem liels izaicinājums ir datu plūsmas ātruma stabilitāte. Neiedziļināšos tehniskās detaļās. Fiksētais tīkls ir veidots tā, ka datu apmaiņas kanāls darbojas visu laiku. Mobilo operatoru sistēmās tas darbojas savādāk. Kad vēlaties atvērt kādu mājaslapu, tad vispirms tiek aizsūtīts pieprasījums, kad tas tiek apstiprināts, tad atveras datu apmaiņas kanāls. Tāpēc, pat pie vienāda ātruma, klientiem ir sajūta, ka pakalpojums mobilajā tīklā ir pieejams lēnāk. Otra lieta, kas ir raksturīga mobilo operatoru sistēmās – slodzes apjoms (un līdz ar to arī plūsmas ātrums) nevienmērīgi sadalās starp mobilo operatoru torņiem. Ja kāda torņa apkārtnē strauji pieaug pieslēgumu skaits, tad internets kļūst lēnāks. Tā dažkārt notiek, kad pēc darba laika cilvēki atbrauc mājā un interneta lietotāju skaits pieaug. Ja gribas skatīties straumētu filmu, tad nekas nesanāk. Optiskajam tīklam šādu trūkumu nav. Līdz ar to bezvadu tehnoloģiju jomā vēl ir daudz darāmā.

Liels izaicinājums ir pieaugošās kvalitātes prasības. Atsakoties no veciem televizoriem un iegādājoties jaunus ar augstāku izšķirtspēju, var pamanīt, cik kvalitatīvs vai nekvalitatīvs ir video materiāls. Lai straumētu filmu, kad tiek lietots 1080 pikseļu ekrāns, nemaz nerunājot par 4000 pikseļu ekrānu, ir nepieciešams lielāks datu apmaiņas ātrums. Pieprasījums palielinās, tiklīdz pieaug to lietotāju skaits, kas izmanto videomateriālus ar augstu izšķirtspēju. Citviet pasaulē, piemēram, ASV, visas televīzijas jau pāriet uz HD tehnoloģiju. Procesi, kas sākas ASV, jau pēc 5–7 gadiem atkārtojas Eiropā. Latvijā televizoru nomaiņa notiek ļoti strauji. Vidēji katru mēnesi tiek nopirkti aptuveni 10 tūkstoši jaunu televizoru. Tas nozīmē, ka Latvijā pakāpeniski augs attēla kvalitātes prasības. Daudzas satura platformas tam jau ir sagatavojušās. Youtube pielāgojas ierīces kvalitātei. Pamēģiniet kādu klipu noskatīties uz monitora un uz televizora ekrāna ar augstu izšķirtspēju! Tā būs pavisam cita attēla kvalitāte! Video saturu no citām (ārpus TV) platformām jau izmanto apmēram 60% no visām Latvijas mājsaimniecībām. Faktiski vairākums.

– Pirms desmit gadiem Rīgai bija izstrādāta inovāciju atbalsta programma, kurā tika plānotas dažādas aktivitātes. Viena no aktivitātēm bija skolēnu sacerējumu konkurss Es un inovācijas. Ko jūs rakstītu šādā sacerējumā?

– Varu teikt, ka darbojos pētnieciskā projektā, kurā tiek izstrādāti modeļi un algoritmi telemetrijas risinājumu vajadzībām. Jaunāka tendence ir tā saucamais lietu internets, lai viena iekārta varētu sazināties ar citu iekārtu. To panākot, kļūs iespējama tādi inovatīvi risinājumi kā gudrais pilsētas apgaismojums vai gudrā siltumapgāde, gudrā māja un gudrā pilsēta. Projektā, kurā piedalos, tiek veidotas atvērtas sistēmas, kas ļautu savietot daudzas un dažādas ierīces un iekārtas. Taču daudzi inovāciju elementi ir gan interneta televīzijas izveidē, gan arī WiFi attīstībā. Šodien tas jau ir pierasts, bet pirms dažiem gadiem tās bija inovācijas, kaut kas pilnīgi jauns.

Attiecībā uz to, kas varētu tikt attīstīts nākotnē, noteikti ir jāmin telemetrija. Cerams, ka, ieviešot šīs inovācijas, Rīgas pilsētā vai citās Latvijas pašvaldībās tiks izveidotas gudras stāvvietas vai gudra apgaismošana. Piemēram, piebraucot pie stāvvietas, viedtālruņa aplikācija paradīs, kur ir atrodamas brīvās parkošanās vietas.

Telemetrija ļautu nomainīt ielu apgaismojuma sistēmu, no konkrēta laika grafika to pielāgojot reālam apgaismojumam. Mākoņainās dienās apgaismojums ieslēgtos agrāk, bet gaišajos vasaras vakaros – vēlāk utt. Šādi risinājumi ļauj samazināt izmaksas no 10 līdz 30 procentiem, saglabājot nemainīgu pakalpojuma kvalitāti.

– Kad man iznāca viesoties Sietlā, datorprogrammu giganta Microsoft centrālajā ofisā, tad viens no jautājumiem, kuru uzdevu – ar ko nodarbojas desmiti tūkstošu programmētāju, kas rada tikai vienu datora programmu? Atbilde bija – lielāka daļa laika ir vajadzīga, lai pielāgotu Windows savietojumu ar desmitem tūkstošu dažādu ierīču, kas tiks pieslēgtas datoram.

– Šis ir labs piemērs, lai atbildētu uz jautājumu, kāpēc tik ātri nenotiek gadiem ilgi solītu tehnoloģiju ieviešana, piemēram, gudrās TV attīstītība, kad tiktu izveidota aplikācija, kas savienotu televīzijas signālu ar mobilo ierīci. Katru gadu ražotāji rada arvien jaunas un jaunas televizoru paaudzes. Katram nākamajam modelim tiek uzlabota programmatūras versija. Lai TV signāls nonāktu mobilajā telefonā, ir jārēķinās, ka dažādām ierīcēm ir atšķirīgas operētājsistēmas, sākot ar android, iphone un noslēdzot ar Windows mobilo telefonu versiju. Ja tiek veidota aplikācija mobilo telefonu vidē, tad jārēķinās ar to, ka ir aptuveni trīsdesmit pamatsistēmas. Ja koncentrējamies uz pamatversijām, tad tās ir trīs, bet katrai no tām ir aptuveni desmit varianti, plus vēl dažādu ražotāju telefona aparāti. Trīsdesmit reiz trīsdesmit, un iegūsim skaitli, kas raksturo programmatūru kopumu, ar kur būtu jāsalāgo attiecīgā aplikācija. Tieši tāpēc lielajiem programmatūras gigantiem, kā Microsoft, ir priekšrocības. Viņi rada programmu, kas pielāgota gandrīz visām ierīcēm. Savukārt ne tik lieliem uzņēmumiem stratēģija ir cita. Tiek veidots produkts, kas ir pielāgots tām ierīcēm, kuras ir visvairāk izplatītas. IT un telekomunikāciju nozare atšķiras ar to, ka telekomunikāciju nozarē vienmēr ir bijusi ļoti augsta standartizācijas pakāpe. Viens SIM kartes standarts pilnīgi visiem! Programmatūras biznesa modelis ir cits. Katrs ražotājs veido savu – slēgtu sistēmu, kas nepakļaujas standartiem, un katrs cenšas ar savu unikālo produktu iekarot lielāku tirgus daļu.

Taču šādas biznesa stratēģijas šobrīd ir galvenais šķērslis, lai spertu nākamo soli un radītu lietu internetu. Viens no izaicinājumiem ir prasības, lai programmatūru ražotāji piekristu lielākai standartizācijas pakāpei. Taču pāreja uz vienotiem standartiem nozīmē, ka pieaugs konkurence, jo nebūs barjeru. Ja biznesam tie būs izaicinājumi, tad ikvienam gala lietotājam tas dos neapšaubāmus labumus. Dažādas iekārtas sapratīsies viena ar otru. Ja tagad ir doma uztaisīt gudro māju, tad atklāsies, ka apple sistēmas nesaprotas ar android, ka no apple ierīces nevar sazināties ar Samsung televizoru utt. Ir vajadzīga papildu ierīce, kas tos savietos.

Lattelecom ir pilnīgi inovatīva pieeja – mēs ceram, ka mūsu dekoders būs tieši tā ierīce, kas savietos dažādas citas ierīces un programmas. Lattelecom dekoders darbosies ne tikai kā signāla pārveidotājs televizora vajadzībām, bet kļūs par gudrās mājas smadzenēm.

– Kā vērtējat Google lēmumu nodalīt pamatfunkcijas no pētniecības un jaunu produktu attīstības?

– Tas ir ļoti interesants solis. Ja pavērtajam, tad General Electric šādu modeli īstenoja jau ilgus gadus. Google ir viens, ļoti pelnošs virziens, bet citas nozares lielā mērā tiek finansētas ar pamatdarbības ienākumiem. Ņemot vērā Google apmērus un to, cik liela ir šī uzņēmuma izaugsme, tas bija loģisks un prognozējam solis. Šāds solis ļauj relatīvi viegli nodalīt un pārdot veiksmīgas idejas, kuras pašiem kaut kādu apstākļu dēļ ir problemātiski īstenot. Jebkura organizācija vēsturiski iziet cauri dažādiem attīstības posmiem. Brīžiem ir lielāka centralizācija, dažkārt ir svarīgāka decentralizācija. Tas ir tikai pirmais solis, un redzēsim, kā viņi attīstīsies.

Bija produkti, kas Google bija veiksmīgi. Bija ne pārāk veiksmīgas idejas, piemēram, google+, kurš tā arī nespēja konkurēt ar facebook.

– Es tā neteiktu. Ne vienmēr jauna pakalpojuma izveides mērķis ir izkonkurēt visus iespējamos konkurentus tieši šajā jomā. Dažkārt ir svarīgi būt gatavam nākt vietā, kad konkurents nostrādā kaut ko pilnīgi greizu. Tad var piedāvāt savu alternatīvu. Otrkārt, ja ir lieli resursi, tad var padarīt iespējamo konkurentu dzīvi ne pārāk saldu. Konkurenti būs spiesti savus resursus koncentrēt sfērā, kurā Google viņiem rada tiešo konkurenci. Ar šādu konkurences stratēģiju iespējamiem konkurentiem nav lieku resursu, lai apdraudētu Google jomās, kuras Google ir svarīgākās no ienākumu gūšanas viedokļa. Microsoft Bing šajā ziņā ir līdzīgs ar google+.

– Jā, tā arī ir. Pasaule mainās ļoti ātri, un gadās, ka tiek izveidots produkts, kas nav īpaši veiksmīgs, bet šādu produktu izveidošanas laikā ļoti bieži rodas dažādi sekmīgi atklājumi, kurus pēc tam var attīstīt citos produktos vai pakalpojumos.

Manuprāt, Google ir spērusi interesantu soli. Tas nozīmē, ka Google kļūst dinamiskāka. Tā ir visai izplatīta problēma, ka viena joma nodrošina milzīgus ienākumus un tad visi uzņēmuma resursi tik novirzīti tikai uz šo jomu, bet jaunas meklējumi tiek apieti. Mēs Lattelecom šo problēmu saprotam, tāpēc mēs meklējam ne tikai to, kā uzņēmums varētu pilnveidot interneta pakalpojumus un interaktīvo televīziju šodien.



Latvijā

Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons nekonstatē sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju pārkāpumus "Lsm.lv" rakstā ""Krieveļi" un "latišņa" sociālajos tīklos. Kāpēc par naida izraisīšanu nesoda?", liecina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) mājaslapā publicētais atzinums.

Svarīgākais