Dziesmu svētku rīkotājus iemidzinājusi rutīna
Šogad skolēnu dziesmu un deju svētkos kļūdas radušās rutīnas dēļ: pasākuma organizatori rīkojušies tā, kā tas bijis ierasts jau iepriekšējās reizēs. Lai uzlabotu sarīkojuma norisi un medus mucā neielītu darvas karote, jau tuvākajā laikā jāveic izmaiņas gan likumdošanā, gan infrastruktūrā, uzskata svētku rīkotāji.
«Nav runa, vai svētkiem jābūt, bet gan tas, ko vajadzētu darīt savādāk. Ilgstoši darot vienu un to pašu lietu, pasākuma rīkotājiem rodas rutīna un viņi vairs neredz it kā sīkumus, kas var eskalēties,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē klātesošajiem teica izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Viņa cer, ka darvas piliens skaistajos svētkos tomēr nāks par labu situācijas uzlabošanai nākamajos. Vairākums izmaiņu pat neprasītu papildu finansējumu. Taču ministre aicināja nepārspīlēt, jo vienmēr būs kādas neērtības, taču jādara tā, lai bērniem tās būtu panesamas.
Kritiskas balsis izskanēja attiecībā uz likumdošanas nepilnībām. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksne aprādīja, ka šogad notikusi spēlēšanās ar likumu, tāpēc būtu vajadzīgs sakārtot normatīvo aktu bāzi, piemēram, par galvaspilsētu – nosakot, kāda ir tās atbildība un kompetence. Vēl cits risinājums būtu – gadu pirms lielā kultūras notikuma slēgt līgumu ar tā rīkotājiem, norādot, kas tieši tiek uzticēts Rīgas pašvaldībai. Šogad nācies izdomāt pat smieklīgus risinājumus, piemēram, nodēvējot skolas par īslaicīgās uzturēšanas iestādēm, tādējādi ļaujot tajās dzīvot bērniem ne tikai dienā, ko nosaka izglītības iestādes statuss, bet arī apejot ugunsdrošības prasības, kas skolām (izņemot internātskolas) nav tādas pašas kā viesnīcām un hosteļiem. Neērtības pašvaldībai radušās arī tāpēc, ka tikai divas nedēļas pirms svētkiem tā uzzinājusi, cik kolektīvu būs un kādi plānoti mēģinājumu grafiki, tāpēc turpmāk iesakot rīkot atlases skates agrāk. Tas sarežģījis iepirkumu veikšanu gan ēdināšanai, gan transportam.
Tāpat debates izraisījās par Mežaparka estrādi, tās ietilpību un rekonstrukciju. SIA Rīgas meži pārstāve Elga Zēģele uzsvēra, ka celtnes ietilpība ir tikai 6000 cilvēku, nevis uz pusi vairāk. Tāpat jāņem vērā, ka konstrukcijas ir jau 60 gadu vecas un tās ir nolietojušās. Savulaik bija plānots, ka 2010. gadā ēka tiks nojaukta un celta jauna, bet tā nenotika. Būtu vajadzīgi arī citi uzlabojumi, jo šobrīd Mežaparka teritorijā ir problēmas ar ūdeni un elektrību. Deputāts Arvīds Platpers, kurš bija arī noslēguma koncerta virsdiriģents, uzskata, ka visā šajā lietā esot daudz dezinformācijas – arī uz paziņojumiem par pieļaujamo skaitu uz estrādes. Turklāt – bērni vienmēr esot ģībuši un ģībs, noslēguma koncertā pat to bijis vairāk nekā ģenerālmēģinājumā, bet neviens brēku necēlis. Viņš pārmetumus veltīja arī mediķiem, kas pirmajā dienā nepratuši vājiniekus nonest no skatuves diskrēti, bet gan «ar tām šausmīgajām nestuvēm».
Savukārt tiesībsarga biroja juriskonsulte Zanda Rūsiņa vērsa uzmanību uz to, ka ziņojumā parādās virkne pārkāpumu, taču līdz šim neviens nav saukts pie atbildības. Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks informēja, ka VISC patlaban veicot iekšējo pārbaudi par iespējamajiem amatpersonu pārkāpumiem un tā tiks pabeigta septembra beigās.