Munkevicam prasa piecu gadu cietumsodu

© f64

Prokurore Velta Zaļūksne lūdz bijušo Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu sodīt ar pieciem gadiem cietumsoda.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā skatāmajā krimināllietā, kurā apsūdzēts Munkevics, kā arī kādreizējais pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants, prokurore lūdza Munkevicam noteikt arī mantas konfiskāciju, kā arī atņemt tiesības ieņemt amatus uz trim gadiem valsts un pašvaldību iestādēs.

Savukārt Pīrantam prokurore lūdza piespriest četru gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un atņemt tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs uz trim gadiem.

Tiesas debates turpināsies 14.oktobrī, kad tiesā uzstāsies apsūdzēto aizstāvji.

Jau ziņots, ka Munkevics iepriekš sēdē paziņoja, ka galvenā lieciniece - Iveta Blaua (V) - viņu esot nelikumīgi iesaistījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajā operatīvajā eksperimentā. Munkevics savas liecības bija sagatavojis uz aptuveni 40 lapaspusēm. Viņš skrupulozi atstāstīja savu skatījumu uz 2010.gada notikumiem, kad Jūrmalas domē notikušas sarunas gan pozīcijas, gan opozīcijas starpā un "visi runājuši krustu šķērsu".

Munkevics apgalvoja, ka Blaua viņu sameklējusi 17.maijā Jūrmalas domē, un tā, pēc Munkevica domām, neesot bijusi nejauša satikšanās, jo Blaua nestrādāja domē pastāvīgi un viņai nebija savas darba vietas domē, bet viņas pienākumos bija pāris reizes mēnesī apmeklēt komisiju un domes sēdes. 17.maijā sēdes nenotika, un no tā Munkevics secinājis, ka Blaua šajā dienā ieradusies domē ar jau konkrētu KNAB uzdevumu satikt viņu, lai viņš aizietu uz Blauas un Pīranta tikšanās vietu.

"Viens no deputātiem - Blaua - šajā notikuma virpulī nelikumīgi ievilka mani operatīvajā eksperimentā. Šīs nelikumīgās iesaistīšanas rezultātā tieku apsūdzēts. Ja Blaua mani nebūtu uzrunājusi 17.maijā un nebūtu aicinājusi uz sarunu armēņu restorānā, tad šādas tikšanās nebūtu un nebūtu notikusi tikšanās arī nākamajā dienā," tiesā apgalvoja Munkevics. Viņš atgādināja, ka arī pati Blaua ir liecinājusi, ka viņas darbības bija saskaņotas ar KNAB, pie kura viņa bija vērsusies ar iesniegumu 13.maijā.

"Nav šaubu, ka es tiku ievilkts darbībās, kas vēlāk izrādījās Blauas un KNAB īstenotais operatīvais eksperiments. Vēlos norādīt, ka manā skatījumā manis iesaistīšanai operatīvajā eksperimentā nebija likumīga pamata. Tātad tā bija nelikumīga. To pierāda lietai pievienotā Ģenerālprokuratūras izziņa, ka 17.maijā tika akceptēta operatīvā eksperimenta izdarīšana attiecībā uz Normundu Pīrantu. Attiecībā uz mani nekāda akcepta nebija. Es nebiju nekādas prettiesiskas darbības veicis, un tāpēc nebija likumīga pamata pret mani vērsties," sacīja Munkevics.

Pīrants un Munkevics tika aizturēti 2010.gada 18.maija vakarā kriminālprocesā par 7114 eiro (5000 latu) kukuļa došanu, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram labvēlīgu rezultātu 20.maijā gaidāmajā neuzticības balsojumā. Kukulis esot piedāvāts deputātei Blauai. Divas dienas vēlāk, 20.maijā, abi aizturētie tika apcietināti, bet Munkevics - arī gāzts no mēra amata.

2010.gada jūlija sākumā, kamēr Pīrants un Munkevics atradās apcietinājumā un izmantoja savas likumā paredzētās tiesības neliecināt, prokurore Zaļūksne viņiem abiem uzrādīja apsūdzības pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas - par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Munkevicu tiesa pret 50 000 latu (71 143 eiro) drošības naudu no apcietinājuma atbrīvoja 2010.gada augusta sākumā, bet Pīrants pret 40 000 latu (56 914 eiro) drošības naudu brīvībā tika izlaists 2010.gada septembra vidū.

Jūrmalas pilsētas tiesa četru gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju piesprieda Munkevicam, bet Pīrantam tika piespriests trīs gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju. Apelācijas instance spriedumu atcēla, taču, ņemot vērā ierosinātās disciplinārlietas pret Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesēm, lieta tika nodota Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai.

Latvijā

Ogres novada pašvaldība plāno atbalstīt zemessargus un brīvprātīgos, kuri uzsākuši dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) apliecināja domes atbalstu zemessargiem – novadā viņu ir ap 300, kā arī novada karavīriem un mediķiem, kuri patlaban atrodas Ukrainā. Šiem cilvēkiem pašvaldība piešķirs 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Kāds ir atbalsts zemessargiem, karavīriem un mediķiem citās pašvaldībās?

Svarīgākais