Baušķenieki pagaidām izcīna tikai solījumus

© Lauris Vīksne, f64

Baušķeniekiem divos protestos ir izdevies panākt vismaz solījumu, ka Bauskas slimnīcas loma šābrīža veselības aprūpes sistēmas plānos varētu tikt pārskatīta, un, iespējams, tai tiks saglabāts daudzprofilu ārstniecības iestādes statuss.

Ja ceturtdienas rītā pie novada domes veselības ministri Baibu Rozentāli cilvēki sagaidīja asi noskaņoti un ar kritiskiem saukļiem, jau pāris stundu vēlāk, sagaidot viņu pēc Bauskas slimnīcas apskates, aprunājoties bez mikrofona starpniecības aci pret aci un saņemot šādu apsolījumu, pavadīja ar aplausiem.

Tomēr šobrīd šo solījumu pamatā ir tikai veselības ministres atziņa, ka starp valdību, pašvaldību un slimnīcu tiešām trūcis detalizētākas informācijas par Bauskas slimnīcas priekšrocībām un ka tās infrastruktūra ir tiešām ļoti labā stāvoklī, lai darītu ko vairāk, nekā paredz šābrīža plāni. Naudas medicīnai joprojām nav tik un tā. Turklāt ministre neslēpa, ka premjers sarunā ar viņu ceturtdien pirms braukšanas uz Bausku ieteicis stingri turēties pie māsterplāna.

Drīzumā saruna ar Bauskas iedzīvotājiem gan būs arī pašam premjeram, kurš sola ierasties vēl septembrī.

Pašvaldība šobrīd stingri pastāv uz to, ka daudzprofilu slimnīcas statuss jāsaglabā, un gatavojas ar attiecīgu oficiālu lūgumu vērsties Veselības ministrijā, lai pēc tam to varētu apspriest Ministru kabinetā, atzina Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips. To, ka visas nepieciešamās prasības šāda statusa uzturēšanai ārstniecības iestāde var izpildīt, apliecināja arī tās vadītājs Uģis Zeltiņš. Tagad gan slimnīca ir praktiski tukša. Tajā ir izremontētas palātas, aparatūra, operāciju zāle, kurā vēl nesen tika veiktas vairākas operācijas dienā. Tikuši izpildīti gandrīz visi kritēriji, un vienīgais aprūpes apjoma sarukums bijis kvotu samazinājuma, nevis pieprasījuma trūkuma dēļ. "Cik mums nav politraumu šeit operēts, kad vienlaikus ir neirotrauma ar asinsizplūdumu smadzenēs, pārsista liesa! Pie mums šis cilvēks tika stabilizēts, ielikts intensīvajā terapijā, uzsākta terapija, atbrauca neiroķirurgs, izoperēja, un pacients turpināja pie mums ārstēties," viņš stāstīja. Tagad tuvākās slimnīcas ir Rīgā, Jelgavā, Dobelē vai Ogrē, no kurienes tieši pretēji – pēc pašu baušķenieku stāstītā –, piemēram, dzemdētājas līdz šim braukušas speciāli uz Bauskas slimnīcu, jo apstākļi tajā un aprūpes līmenis esot daudz labākā kvalitātē.

Bažīgi vietējie ir arī par neatliekamās palīdzības nodrošināšanu. Lai gan attālums no Bauskas centra līdz Jelgavai esot tikai 50 kilometri, novads ir liels, un no attālākām vietām, piemēram, Brunavas, līdz pašas Bauskas centram vien esot 40 kilometru.

Nepatīkami bijis arī tas, ka līdz reformai neviens pat nav centies izskaidrot notiekošo, un tieši ar to no pašiem iedzīvotājiem tiek skaidrota gan tiltu bloķēšanas akcija pirmdien, gan plašā klātbūtne ministres vizītes laikā. "Sāpīgi jau ir tas, ka ar mums nerunā – ar tautu, lai gan deputāti jau bez tautas nemaz nevar. Un kāpēc tos melnos velnus vajadzēja sūtīt?" vaicāja pensionāre Ausma Vēvere, ar to domājot specvienības Alfa atsūtīšanu, lai izklīdinātu ļaudis. Daudzi dusmīgi sauca, ka par to būtu jāprasa iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces demisija.

"Bauskā mentalitāte ir īpaša un vietējie iet līdz galam. Nav tā pirmā reize. Un man ir pamatotas bažas, ka tas ir tikai sākums," sacīja arī V. Veips.

B. Rozentāle gan norādīja, ka galvenais jau tik un tā paliek finansējuma jautājums, "kura šobrīd nav". "Un jūs nāciet palīgā arī priekš citām slimnīcām un tā, lai vajadzības gadījumā jūs varat nokļūt Rīgā," viņa sacīja.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais