Drošību uz ceļa veido ne tikai transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis, kvalitatīvs ceļa segums un satiksmes noteikumu ievērošana, bet arī mobilās ierīces, izsalkums un nogurums, liecina apdrošināšanas kompānijas "Balta" veiktā aptauja.
Kā aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Balta", lai gan Satiksmes ministrijas pēdējo četru gadu dati norāda uz pozitīvu tendenci, ka arvien samazinās to satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīts komerctransports, fakts paliek nemainīgs - ceļu satiksmes negadījumi Latvijā notiek izteikti bieži. Šie negadījumi visbiežāk notiek tieši dažādu ikdienas satiksmes traucēkļu dēļ. Piemēram, mobilās ierīces un navigācijas sistēmas, izsalkums, komentējošs blakussēdētājs un lēni braucošs autovadītājs, kā arī nogurums un miegs, kas rodas pēc ilgām darba stundām vai agri ceļoties. Šie visi traucēkļi ir ļoti nozīmīgs riska avots negadījumiem, jo brīdī, kad autovadītājs kaut uz sekundi novērš acis no ceļa, viņš nesaņem informāciju par to, kas notiek un kā ir turpmāk jārīkojas, skaidro uzņēmumā "Balta".
Starptautiskās autotransporta savienības (IRU) veiktais pētījums norāda, ka tieši šādi traucēkļi jeb cilvēciskais faktors ir viens no galvenajiem negadījuma cēloņiem Eiropā. Cilvēcisku faktoru dēļ Eiropā negadījumi notiek aptuveni 85,2% gadījumu, no kuriem 25% negadījumu vainīgi ir bijuši tieši komerctransporta vadītāji. Taču negadījumi mēdz notikt arī bojātas tehnikas (5,3%), ceļa seguma (5,1%), kā arī laikapstākļu (4,4%) dēļ.
Arī ASV nacionālā lielceļa satiksmes drošības administrācija ir izpētījusi, ka autovadītāju neuzmanību var iedalīt trīs veidos - vizuālā, kad acu skatiens tiek novērsts no ceļa, manuālā, kad viena vai abas rokas tiek noņemtas no stūres, kā arī kognitīvā, kad tiek novērstas domas no satiksmē notiekošā. Ēšana, runāšana pa telefonu, ceļu norāžu uzstādīšana navigatorā vai radio stacijas pārgriešana pie stūres ir pašas bīstamākās aktivitātes, jo tās apvieno visus trīs autovadītāja neuzmanības veidus, kas negadījuma risku paaugstina līdz maksimumam.
"Baltas" vecākais risku parakstītājs Edgars Goldmanis skaidro, ka nereti tieši autovadītāji, kuri brauc ar komerctransportu, ir tie, kas pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un mēdz būt neuzmanīgi pie stūres. Viens no iemesliem ir fakts, ka komerctransporta vadītājiem ir noteikti grafiki un termiņi, kuros jāiekļaujas, taču otrs faktors ir daudzu gadu pieredze, kas liek autovadītājam kļūt pārliecinātākam, taču paviršākam. Tāpat arī ilgstoša braukšana ietekmē autovadītāju, un viņš var kļūt miegains. Tāpat mēdz būt situācijas, kad nepieciešams izmantot kādas viedierīces.
Arī apdrošinātājs "Balta" un auto eksperts Pauls Timrots veica eksperimentu, lai pārliecinātos par to, vai tiešām pat neilga brauciena laikā autovadītāji mēdz braukt neuzmanīgi. Eksperiments pierādīja, ka patiešām ikdienas satiksmē ir sastopami daudzi un dažādi traucēkļi, kas braukšanas laikā spēj novērst autovadītāja uzmanību no ceļa. Laikā, kamēr eksperimenta dalībnieki brauca pie stūres, viņi gan ēda, gan pārgrieza radio stacijas, gan arī izmantoja mobilo telefonu, kā jau to vairums autovadītāju mēdz darīt ikdienā. Eksperimenta video apliecina, ka viens autovadītājs piecu kilometru braucienā uz ceļu neskatījās 23 sekundes, un, ņemot vērā, ka, braucot ar ātrumu 50 kilometri stundā, vienā sekundē tiek veikti 13,88 metri, var izsecināt, ka braucienā laikā neskatīties uz ceļu 23 sekundes ir pietiekami ilgs laiks, lai rastos avārijas situācija.
Kā ziņots, "Balta" organizē gada balvu "Drošākais uzņēmuma autoparks", un šī konkursa mērķis ir uzlabot kopējo satiksmes drošību Latvijā, sniedzot uzņēmumiem praktisku informāciju, kā uzlabot sava autoparka pārvaldību. Pirmo reizi konkurss notika 2012.gadā. Pieteikties konkursa tiek aicināti visi uzņēmumi, kuru autoparkā ir desmit vai vairāk transportlīdzekļu. Uzņēmumi dalību konkursam var pieteikt līdz šī gada 22.oktobrim.