Mārtiņdienas mielastam: pašu audzēts gailis

Mārtiņdienas mielasta centrā noteikti ir vistas, gaiļa vai zoss (tā gan ir jaunāku laiku piedeva) cepetis. Ne velti tautas dziesmā teikts: Mārtiņam gaili kāvu. Mājputnu audzētāji apliecina – šajā laikā palielinās pieprasījums pēc putnu gaļas.

Latvijā visiecienītākās no mājputniem ir vistas – tās arī tiek visvairāk audzētas gan lielajos uzņēmumos, gan lauku sētās, norāda Pasaules Putnkopības zinātniskās asociācijas Latvijas biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Butka. Tās ir visdažādāko šķirņu, un daudzu putnkopju ganāmpulkos ir arī pērļu vistas, paipalas, tāpat arī pīles. Mazāk populāras ir zosis un tītari, jo pieprasījums pēc tiem ir mazāks. Nelielajām saimniecībām nereti rada problēmas produkcijas noiets, tāpēc tām vajadzētu domāt par lielāku sadarbību, lai atrastu ceļu no ražotāja pie pircēja un iespēju reklamēties, jo daudzi labprātāk pirktu tieši mājās audzētos putnus un olas, teic M. Butka.

Māju olu īpašā garša

Arī Alūksnes novada Paipalu māju saimnieces Violas Kaparšmites sētā klukst, dzied un gāgina visādi mājputni. Tos sākusi audzēt pirms trim gadiem. Kāpēc? Jo graudu cena (saimniecības galvenais rūpals ir graudu audzēšana, bet papildu nozare – garšvielu ražošana) bijusi tik zema, ka nācies tos teju atdot par velti. Tāpat gribējies gan pašiem baudīt, gan citiem piedāvāt īstas mājas vistu olas, kam nenoliedzami garšas īpatnības ir labākas nekā masu produkcijai. «Tie, kas nogaršojuši mājas vistu oliņas, arī turpmāk vēlas tas baudīt,» teic V. Kaparšmite. Vēl tā ir iespēja nodrošināt sevi un citus ar gaļu – šobrīd te esot teju 50 gaiļu, kuru vairākums tad nonāks pašu vai citu galdā. (Arī dēlam Mārtiņam šogad vārdadienā tiks dāvāts gailis.) Kad pirmo reizi zupu vārījusi – atcerējusies bērnībā gatavotās zupas garšu un smaržu. Kas to neesot licis uz kārā zoba, nemaz nezinot, kā tas ir! Bez visiem garšvielu kubiņiem! Patlaban gan tirgū ne gaļu, ne olas nerealizējot – dodot radiem un draugiem, kā arī izmantojot bārteru, lai iemainītu olas pret piena burku vai citiem lauku labumiem, kuru pašu sētā nav. Pieaugot putnu saimei, noteikti gan kārtošot visus dokumentus, lai varētu pārdot savu produkciju arī tirgū.

Gaiļa dziesma no rīta

Vēl viens pamatojums par labu mājputniem – kopš šajā pusē mēra dēļ aizliegts turēt cūkas, šis ir veids, kā radušos robu aizpildīt. «Jā, un tā ir arī dzīvība lauku sētā. Gaiļa dziesma no rīta – tas tiešām ir uzmundrinoši,» piebilst saimniece. Vairāk vai mazāk tas esot arī hobijs, kas neprasa visu laiku būt klāt un uzpasēt – kādu dienu droši var atstāt lielākus ēdamā krājumus un aizbraukt kaut kur. Jo šobrīd tas ir iespējams – ir gan labas dzirdinātavas, gan barotavas.

Cik tad šobrīd te ir šķirņu? Četras, bet nākamgad noteikti to klāstu paplašināšot, sasniedzot skaitā 200: 150 dējējas, bet 50 – skaistumam, ko plānots rādīt arī ekskursantiem. Lai var apskatīt ne tikai atšķirīgus putnus, bet arī to, cik dažādas ir to olas – sākot no baltas, līdz tumši brūnām un zaļām. Iespējams, ka saimei pievienošot arī zosis. Patlaban te ir arī pērļu vistas (tās esot labi sargi – līdzko kaut kas ne tā, kliedzot tā, ka visa pamale skan), daži tītari, pīles, kas vislabprātāk uzturas dīķī pie mājas. Viss jau nākot pakāpeniski, jo ieguldījumus šāds rūpals prasa lielus. Inkubēšanai paredzētā ola vien maksājot līdz trim eiro gabalā. Gan aukstā pavasara, gan citu iemeslu dēļ šogad no olām izšķīlusies tikai trešā daļa. Tāpat jārēķinās ir arī ar dabisko atbirumu, ko rada lapsu, sesku un arī vanagu uzbrukumi. Tiem pat žogi un siets nav šķērslis – ik pa laikam kaut kur atrodot, kur tikt cauri. Pērn no cāļu sētas aiznesti pat 30 putni, tāpēc nācies vēl dziļāk ierakt zemē sīkāku sietu, lai pasargātu no plēsējiem.

Barības dažādība un veselība

Jaunās putnu paaudzes vajadzībām iegādāts simtvietīgs inkubators – ar apsildāmām lampām un grīdām. (Puse olu nākot no pašu vistām, otru pusi – iepērkot.) Tur cāļi mēnesi kā bērnudārzā dzīvo. Tālākais ceļš esot pārvietojama kaste, kas atgādina siltumnīcu, kur jaunuļi vēl vienu mēnesi mitinās. Tad tie tiekot palaisti laukā – iežogotā teritorijā, kurā ir gana vietas, kur pastaigāties. Rudens pusē visa saime tiek pārvietota uz kūti.

Taču tas nenozīmē, ka viss ir tā gludi – mācīties nākoties daudz. Arī pie barības daudzveidības nākas piestrādāt. «Jo vari jau dot mazāk, bet tad arī dēs mazāk. Rudenī un ziemā gatavoju veselības bumbas, kas sastāv no dažādiem dārzeņiem un noteikti – ķiplokiem. Vairākus spaiņus samaļu, pievienoju vēl vitamīnus, un tad reizi nedēļā tos dodu lielajai saimei. Tāpat diedzētus griķus! Savukārt sarkanās bietes esot labs līdzeklis pret tārpiem. Galvenais jau ir tīrība un veselība!» uzsver V. Kaparšmite.