Kastrācijas aizliegums sabojās kotletes
Viena farmācijas monopolista lobija un radikāli noskaņotu vegānu organizāciju dēļ ES sākusies diskusija par atteikšanos no cūku ķirurģiskās kastrācijas vai tās aizstāšanu ar ķīmisko kastrāciju.
Iespējams, gados jaunāki cūkgaļas cienītāji nemaz nezina, ka normāla kuiļa gaļa karsējot ļoti smird. Karbonāde ir garda vien tad, ja sivēns dažu dienu vecumā ticis kastrēts. Nule cūku kastrēšanas jautājums pēc pašmāju biedrības Dzīvnieku SOS ierosinājuma aktualizēts arī Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvajā padomē. Pamatojumam kalpoja 2010. gadā pieņemtā Eiropas Komisijas un Beļģijas prezidentūras deklarācija par cūku ķirurģiskās kastrācijas alternatīvām. Mērķis tai ir nekastrētas cūkgaļas atzīšana, kas nozīmētu patērētāju pieradināšanu pie kuiļa gaļas smārda. Padomes sēdē Zemkopības ministrijas noraidošo nostāju šai jautājumā pauda Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone: «Pie mums tas vienkārši nav iespējams – ne sabiedrība patērēs šādu gaļu, ne arī kautuves būs ar mieru pārstrādāt nekastrētu dzīvnieku gaļu.» Kuiļa gaļas cena ir pārāk zema, jo pēc tādas mūsu virtuves tradīcijā vienkārši nav pieprasījuma.
Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece stāsta, ka par atteikšanos no cūku ķirurģiskās kastrācijas tiek runāts jau gadus desmit un kājas šai diskusijai aug ne jau no dzīvnieku labturības apsvērumiem, bet gan farmācijas biznesa. Pasaulē eksistē tikai viens medikaments cūku ķīmiskajai kastrācijai, un tas arī tiek lobēts visiem iespējamiem līdzekļiem. Arī Briselē. Protams, kastrācijas vakcīnas ražotājs apgalvo, ka pēdas no medikamenta gaļā nepaliek. Un tomēr veterinārārstus piesardzīgus dara kaut vai pamācība – ar šo medikamentu neatrasties ilgstošā kontaktā un pasarg, dies – nejauši neiepotēt pašiem savā ciskā.
Izvēloties Latvijā audzētu cūkgaļu, patērētājam pagaidām ir garantija, ka dzīvnieks nav ķīmiski kastrēts. Pie mums sivēnus kastrē pa vecam: čiks, un viss. Pirms tam tikai atsāpina. Turpretim ķīmiskā kastrācija būtu ne vien apšaubāma no patērētāju drošības viedokļa, bet arī dārgāka, ko nosaka vakcīnas ražotāja monopolstāvoklis. Dz. Lejniece atgādina: «Cūkas nav mīļdzīvnieki, tāpēc jāizvērtē arī labturības ekonomiskā lietderība.» Šobrīd, kad cūkgaļas cena Eiropas tirgū ir ļoti zema, būtu neprāts uzkraut tai vēl jaunus un dārgus pienākumus. ESlauksaimnieku organizāciju cūkgaļas darba grupā nesen spriests, ka ķīmiskā kastrācija arī nākotnē drīkstētu būt vienīgi brīvprātīga, bet ne obligāta izvēle dalībvalstīm. Un Latvija ir pret to. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs aicina vegānus eksperimentēt, ja vēlas, pašiem ar sevi, bet likt mierā gaļēdājus: «Kāpēc mums būtu ar to ķīmiju jāapdraud sava veselība?!»
Latvijas cūkaudzētāji un veterināri uzskata, ka gaļas un tās izstrādājumu marķējumā obligāti jānorāda kastrācijas metode, jo jau tagad mūsu tirgū nonāk gaļa, kas audzēta, izmantojot reproduktīvo veselību graujošus medikamentus. 85% Beļģijā ražotās cūkgaļas ir no ķīmiski kastrētām cūkām, un Latvijas tirgū beļģu cūkgaļa tiek piedāvāta. Kuiļiem šis medikaments izraisa neauglību.