Latvijas valsts karoga sarkanā krāsa nereti ir ļoti atšķirīga, un Heraldikas komisija arvien biežāk saņem sūdzības par viltotajiem simboliem. Lai situāciju uzlabotu līdz Latvijas simtgadei, tiek rosināts papildināt karoga lietošanas noteikumus ar vairākiem parametriem, ne tikai nosakot krāsu joslu garuma un platuma attiecības.
Lai pārliecinātos, kādi karogi ir pārdošanā, Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija veikusi kontrolpirkumus. Nācies atzīt, ka daļa no iegādātajiem tiešām neatbilst toņa prasībām. Šī problēma gan neesot jauna, par to komisija jau sākusi runāt pirms gada. «Lai gan no likumdošanas it kā viss ir kārtībā, bet dzīvē – pavisam otrādi,» Saeimas Izglītības un kultūras komisijas sēdē teica R. Umblija. Pieaicinot ieinteresētās puses pie viena galda (Ārlietu ministrija un Tieslietu ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Rīgas dome), nonākuši pie secinājuma, ka ar Ministru kabineta (MK) noteikumos ietvertajām prasībām ir par maz, tās vajadzētu papildināt, kā arī lielāku uzmanību pievērst ne tikai karogiem vispār, bet gan tiem, kas ir āra telpā un interjerā.
Rīgas dome atzinusi, ka līdz šim bijis diezgan grūti cīnīties ar šo problēmu. Galvaspilsētas karoga jautājumu atrisinājuši, ieviešot licencēšanu, kas gan negājis ne viegli, ne ātri. Ideālākais variants būtu arī valsts simbolu regulēt ar šo metodi, taču tas var izrādīties pārāk dārgs process. Šīs jomas eksperti ieteikuši pašpikot Vācijas karoga tehniskos parametrus. Tiesību eksperts Edgars Pastars uzskata, ka vismaz dažus no tiem vajadzētu ierakstīt MK noteikumos: svaru – 110 gramu uz kvadrātmetru (lētākajam esot tikai 68 grami uz kvadrātmetru), biezumu 0,29 mm, krāsu noturību un ugunsdrošību. Vajadzētu ieviest arī vēl tādu prasību kā gaisa caurlaidība (to mēra uz kadrātmetru sekundēs), kas nodrošina auduma kritumu. Bet to daudzi varētu arī nesaprast, tāpēc no šāda parametra atteikušies. Tam nebūt nav jābūt vilnas materiālam, šobrīd tādi «neesot modē», lielākoties tiek izmantoti poliestera paveidi.
Protams, uzreiz rodoties divi jautājumi: cik tas maksās un kas to kontrolēs? PTAC domājot, ka ar kontroli nebūtu problēma. Ja būs sūdzības, jādodas tikai uz veikalu un jāpārbauda visi noteiktie rādītāji. Ekspertīze vairāk kā vienu dienu neprasīs, lai pārliecinātos, vai viss ir kārtībā. Ja šīs prasības tiks pieņemtas, tad iepirkumos, iegādājoties karogus pašvaldības un valsts iestādēm, kas ir galvenie šo simbolu izmantotāji pilsētvidē, tās būs jāņem vērā. Attiecībā uz privātpersonām tiktu pieļautas lielākas atkāpes – viņi var pat izmantot pašaustu audumu (ievērojot tomēr krāsu atbilstību). E. Pastars skaidroja, ka nekādi sodi par nepareizu standartu lietošanu nav plānoti. Cik šāds karogs varētu maksāt? Ap 20 eiro – tāda šobrīd ir cena vienam no dārgākajiem paraugiem.
Eksperts iesaka līdz Latvijas simtgadei ieviest šīs prasības, kā arī – lai tās nostiprinātu – izdot jaunu izdevumu par valsts ģerboni un karogu. Savukārt R. Umblija rosināja pārņemt Somijas pieredzi un ne tikai svētkos izlikt karogus, bet sastādīt sarakstu ar ieteicamām dienām, kad vēl to varētu darīt. Piemēram, Somijā viena no tādām šogad esot komponista Sibēliusa dzimšanas 150. gadadiena.