Mazā Beatrise, kuras sirds operācijai nepieciešamo naudas summu saziedoja Latvijas cilvēki, atgriezusies mājās no Polijas. Katovices Jāņa Pāvila II vārdā nosauktajā Gornoslaski bērnu veselības klīnikā meitenītei pagājušā gada nogalē veica otro sirds operāciju. Beatrises sirsniņas glābšanai naudu cilvēki saziedoja dažu dienu laikā, taču daudzi bija nepatīkami pārsteigti, kad atklājās meitenes vecāku reliģiskā piederība – Jehovas liecinieki. Vai tiešām Jehovas liecinieki arvien pieturas pie šī medicīnisko palīdzību ierobežojošā aizlieguma – neizmantot asins pārliešanu operācijas laikā? Atbilde nav vienkārša.
«Ja gadījumā šīs operācijas laikā, lai glābtu manu bērniņu, ārstiem būtu bijis jāpārlej asinis, es nekad pret to neiebilstu. Bērna glābšana būtu galvenais. Es kā mamma nekad mūžā neteiktu nē, ja tas glābtu Beatrises dzīvību,» saka mazās Beatrises mamma Adelīna Pavlova. Beatrise pamazām atveseļojas un atgūst spēkus pēc tik sarežģītas operācijas.
Smaga sirds slimība
Stāsts jāsāk ar to, ka vecāki īsi pēc meitiņas piedzimšanas uzzināja, ka Beatrisei ir smaga sirds slimība – Fallo tetrāde, sirds mazspēja. Medicīniskajā literatūrā minēts, ka bērniem ar šādu slimību ir iespējama ārstēšana – ķirurģiska iejaukšanās (viena vai vairākas sirds operācijas). Beatrisei pirmā operācija tika veikta Polijā, Bērnu slimību klīnikā Katovicē, un arī otru operāciju vecāki vēlas veikt tajā pašā slimnīcā. Pagājušajā rudenī Latviju pāršalca ziņa, ka mazās meitenes sirds glābšanai nepieciešami ziedojumi, jo valsts šādu operāciju neapmaksā. No fotogrāfijām, kuras žurnālistiem ļāva izmantot mazās Beatrises mamma Adelīna, raugās brūnacaina mazulīte – kopā ar tēti, mammu un slimnīcā, kur viņai veikt sirds operācija. Visa vajadzīgā summa – 20 000 eiro – dienas laikā tika saziedota. Aicinājumu ziedot Beatrisei izplatīja viena no labdarības organizācijām «Snowflake»: «Labdarības lapa ir saņēmusi palīgā saucienu no ģimenes, kuru mazajai meitiņai bez medicīniskas iejaukšanās draud ļoti skumjš rezultāts.» Labdari līdzekļu vākšanu operācijai Polijā pamatoja ar argumentu, ka «Latvijā šādu operāciju nav iespējams veikt bez asins pārliešanas, kas par 50 procentiem samazina meitenes izdzīvošanas iespēju (...) Turklāt Latvijā bez asins pārliešanas šāda veida operācijas netiek veiktas vispār. Ārsti Policijā sola 97 procentu iespēju uz pozitīvu rezultātu un pilnīgu atveseļošanos.»
Jautājumus cilvēki sāka uzdot pēc tam, kad pamanīja vārdus «asins pārliešana», kā arī vērīgākie žurnālisti taujāja: kāpēc ģimene nevēršas Nacionālajā veselības dienestā pēc speciālās izziņas, kas ļauj saņemt valsts atbalstu citviet Eiropā ar nosacījumu, ka tepat Latvijā šādu operāciju veikt nevar? Labdarības organizācijā paskaidroja, ka valsts atbalsts esot atteikts – jo operāciju Latvijā veic, bet ar asins pārliešanu, ko ģimene nevēlas. «Snowflake» dibinātāja Linda Freiberga intervijā uzsvēra: operāciju bez asins preparātu izmantošanas viņi bērnam vēlas tāpēc, ka tā ir saudzējošāka un dos daudz labākus rezultātus nekā operācija, kurā būs jāizmanto svešas asinis.
Poļu ārsti izoperē
Gada nogalē Beatrise atgriezās mājās un ar katru dienu jūtas arvien labāk. Operāciju veica Jāņa Pāvila II Bērnu veselības klīnikas kardioķirurgs Mareks Vitess. Viņš atzinis, ka Beatrises operācija noritējusi veiksmīgi un bez sarežģījumiem un, lai gan atkopšanās periods pēc operācijas bija nedaudz ilgāks, nekā sākotnēji plānots, nepieciešamās medicīniskās manipulācijas veiktas un, visticamāk, ķirurģiska iejaukšanās sirdī nākotnē vairs nebūs nepieciešama. Ķirurgs norādījis, ka pilnībā izdevies novērst tos traucējumus, kas bija Beatrises sirdij, turklāt izdevies saglabāt neskartus sirds vārstuļus, kas pozitīvi ietekmējis operācijas gaitu. «Pat ja cilvēki nav Jehovas liecinieki, mēs operāciju laikā cenšamies pēc iespējas izvairīties no asins pārliešanas,» teicis ķirurgs. Svarīgākais šādu slimību gadījumos pēc iespējas ātrāk veikt operāciju, kur savukārt svarīgi ir ātri diagnosticēt slimību. Ķirurgs arī apliecinājis, ka visā pasaulē tiek attīstīta ķirurģija bez asins pārliešanas, jo tā dod labākus rezultātus pacientu atveseļošanās periodā, un Polija nav vienīgā valsts un ne unikāla, kur šādas operācijas veic.
Turpretim Bērnu slimnīcas Kardioloģijas klīnikas bērnu sirds ķirurgs Valts Ozoliņš, raksturojot situāciju kopumā, stāsta, ka kardioloģiskās operācijas ir dažādas. Ir operācijas (arī sirds operācijas bērniem), kur nav paredzēts izmantot asins preparātus, asins pārliešanu. Ir operācijas, kuras bērna sirdij veic, pat neveidojot griezumu, bet izmantojot kājas vēnu, kādu šogad veica pats ķirurgs (15 gadus vecai meitenei ar sirdskaiti ārsti implantēja plaušu artērijas vārstuli caur kājas vēnu). Viņš tikko arī piedalījies pirmajā sirds transplantācijas operācijā bērnam Latvijā. «Bērnu slimnīcā var veikt visas operācijas, kādas bērnam ir nepieciešamas, un, ja ir kāda situācija, ko nevar izdarīt, un nepieciešama operācija ārzemēs, mēs to iesakām vai uzaicinām viesu ķirurgu uz Latviju,» stāsta V. Ozoliņš. Ir sirds operācijas, kurās jāizmanto mākslīgā asinsrite (sirds tiek apstādināta, un asinsriti nodrošina speciāla aparatūra), un to, vai ir nepieciešams izmantot asins preparātus, noteic bērna vecums, precīzāk – svars. Ja bērns sver mazāk par 15–20 kilogramiem, bez asins izmantošanas iztikt nevar. Tā nepieciešama, lai «palaistu» mākslīgo asinsriti. Otrkārt, jebkurā pēcoperācijas posmā pastāv risks, ka pacientam būs liels asins zudums, ko vajadzēs kompensēt, un asins pārliešana tiek izmantota dzīvības glābšanai. «Bērns var aiziet bojā komplikāciju dēļ tā vietā, lai to atrisinātu ar vienkāršu metodi,» saka ķirurgs. Ja tiek pieņemts, ka operācijā nedrīkst izmantot asins pārliešanu vispār nekādos apstākļos, tas dramatiski paaugstina pacienta risku aiziet bojā. Viņš uzsver, ka normālā Rietumu pasaulē visur šādi veic operācijas, kas ir uz pierādījumiem balstīta medicīna.
Krīzes situācijā ļautu palīdzēt
Beatrises mamma Adelīna atklāja, ka par poļu ārstiem uzzinājusi, pati meklējot informāciju, un arī to palīdzējuši sagādāt latviešu ārsti, pie kuriem ārstējās Beatrise. «Mēs kā mīloši vecāki izvēlējāmies bez asins ķirurģiju, ko šeit Latvijā nevar nodrošināt, bet tā bērnam ir labāka un tam nav sakara tikai ar reliģiju. Un lai runā, ka esmu slikta māte, bet vēlreiz saku, tas nav 100 procenti reliģijas dēļ, tie ir vienkārši mani uzskati par medicīnu,» stāstīja Adelīna, Beatrises mamma. «Esam izpētījuši ļoti daudz medicīniskās literatūras un atraduši informāciju par bez asins operācijām un to, cik tās ir ar pārliecinoši labākiem rezultātiem, tāpēc tā ir mūsu pārliecība, ka jāveic bez asins pārliešanas, un tas drīzāk ir mūsu pasaules uzskats, nevis reliģija.»
Latvijā esot tik maza pieredze, ka tāpēc jau vien veikt bērnam ar tik smagu slimību operāciju būtu ļoti liels risks. «Tieši bērnu ķirurgs mums palīdzēja atrast informāciju par citām klīnikām, kur veic šādas bez asins operācijas,» uzsver Adelīna. Pirmā operācija Polijā tika veikt bez asins pārliešanas. «Ja gadījumā šīs operācijas laikā, lai glābtu manu bērniņu, ārstiem būtu jāpārlej asinis, es nekad pret to neiebilstu. Bērna glābšana būtu galvenais. Es kā mamma nekad mūžā neteiktu nē, ja tas glābtu Beatrises dzīvību.» Tagad mazā Beatrise pēc operācijas atgriezusies mājās Latvijā un, kā atzina mamma, pamazām atveseļojas pēc tik smagas operācijas.
Lai arī ģimene, izklāstot savus argumentus par ārstēšanas metodēm, savu ticību nekādā veidā neuzsver un nevēlas, lai tas šajā situācijā būtu svarīgākais, pēc kā vērtēt ģimeni, tomēr tieši piederība Jehovas lieciniekiem radījusi sabiedrības viļņošanos. Nav noslēpums, ka Latvijā ir visai negatīva nostāja pret Jehovas lieciniekiem.
Skaļākais gadījums 1996. gadā
Iespējams, daudzi vēl atceras 1996. gada septembri, kad Rīgas 1. slimnīcā no asins pārliešanas savai meitai atteicās vecāki, kas pēc savas reliģiskās pārliecības bija Jehovas liecinieki. Septiņpadsmit gadus veco Jeļenu Godļevsku ieveda slimnīcā pēc ceļu satiksmes negadījuma ar iegurņa kaula lūzumu un trīs litru asiņu zudumu. Tā laika avīzēs rakstīts: draudzes locekļi uzstāja, lai mediķi izmanto alternatīvas ārstēšanas metodes, un šim nolūkam pat piegādāja dārgus medikamentus. Ārsti savukārt atteicās uzņemties risku un operēt bez asins pārliešanas. Pretēji ģimenes aizliegumam trešajā dienā asinis tomēr pārlēja, taču bija par vēlu – Jeļena nomira. «Jehovas lieciniece mirusi» – ar šādu virsrakstu 13. septembrī iznāca «Rīgas Balss» numurs. Tajā teikts: «No asins pārliešanas paciente bija atteikusies tāpēc, ka Jehovas liecinieku mācība sludina – asinis nedrīkst ēst, jo tajās mītot dvēsele.» Savukārt asins pārliešana esot pielīdzināma ēšanai. Turklāt jebkuram Jehovas lieciniekam tiek darīts zināms, ka viņam pārlejamajās asinīs varot atrasties kāda no deviņpadsmit slimībām, no kurām konstatējamas esot tikai trīs.
Ārsti uzskatīja, ka viņiem nesniegt palīdzību liedz Kriminālkodekss, savukārt radinieki pamatojās uz Ārstniecības noteikumiem, kur ir aprakstītas pacienta tiesības atteikties no medicīniskās aprūpes. Meitenes tuvinieki sūdzējās par ārstiem prokuratūrā, kas izmeklēja lietas apstākļus, saņēma atzinumus no Medicīnas aprūpes darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles komisijas un nolēma krimināllietu neierosināt. Par šo jautājumu savu attieksmi pauda arī Latvijas Ārstu biedrība (valdes sēdē 1996. gada 18. septembrī): atbalstām ārstu rīcību neizdarīt asins pārliešanas operāciju, ja pacients tam nepiekrīt, jo vardarbīgas ārstniecības metodes ir pretrunā ar Ētikas kodeksu un Pasaules Veselības organizācijas pacientu tiesību aizsardzības deklarāciju.
Bībele liedz izmantot asinis
Vai Jehovas liecinieki pieņem medicīnisko palīdzību un kāpēc atsakās no asins pārliešanas? «Jehovah’s Witnesses» jeb Jehovas liecinieku oficiālajā tīmekļa vietnē ir dažas atbildes uz šķietami sabiedrību visvairāk satraucošajiem jautājumiem. Ir izveidota pat atsevišķa sadaļa par asins pārliešanu un piemeklēti dažādu ārvalstu mediķu izteicieni un preses publikācijas. Piemēram, ziņa no Austrālijas (atsauce uz «The Sydney Morning Herald» 2012. gada 2. oktobra numuru): «Pacienti, kas ir Jehovas liecinieki un kas atsakās no asins pārliešanas reliģiskas pārliecības dēļ – īstenībā atveseļojas ātrāk nekā citi pacienti.» Vietnē teikts: «Jā, Jehovas liecinieki lieto zāles un pieņem medicīnisko palīdzību (..) Tomēr atsevišķi ārstēšanās paņēmieni ir pretrunā ar Bībeles principiem, tāpēc mēs no tiem atsakāmies. Piemēram, mēs nepieņemam asins pārliešanu, jo Bībele aizliedz izmantot asinis, lai uzturētu organisma dzīvību. Lielākā daļa ārstniecības paņēmienu nav pretrunā ar Bībeles principiem. Tādos gadījumos lēmuma pieņemšana paliek kristieša ziņā.» Jehovieši norāda, ka viņi augstu vērtē jaunākos medicīnas sasniegumus, un bezasins ārstēšanas metodes, kas tika izstrādātas ar mērķi palīdzēt Jehovas lieciniekiem, tagad tiek izmantotas daudz plašāk.
Medicīnas žurnāls «Doctus» apraksta prāvu Lielbritānijā. Kāda sieviete cieta autoavārijā un nokļuva slimnīcā bezsamaņas stāvoklī ar nopietniem ievainojumiem. Slimnīcas personāls pacientes mantās atrada viņas parakstītu apliecinājumu, ka viņa ir Jehovas lieciniece un nevēlas, lai viņai tiktu veikta asins pārliešana neatkarīgi no apstākļiem. Ārsts tomēr veica asins pārliešanu, lai glābtu pacientes dzīvību. Sieviete vēlāk iesūdzēja ārstu tiesā par ārstēšanu bez pacienta piekrišanas. Tiesa apmierināja pacientes prasību un atzina, ka ārstam šādā situācijā nebija tiesību veikt asins pārliešanu. Latvijā šādu prāvu līdz šim nav bijis.