Ričards Zakss: NEPLP grauj radio nozari

Par pagājušajā gadā notikušajām batālijām ap Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, par situāciju mediju biznesā un reklāmas tirgū, par krievu mūziku radio ēterā un latviešu valodas stiprināšanu Neatkarīgās intervija ar mediju grupas Super FM līdzīpašnieku Ričardu Zaksu.

– Pagājušā gada 29. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā bija noteikts iepriekšējos likumprojekta lasījumos. Sākotnējās grozījumu redakcijas paredzēja – ja radiostacijas apraides atļaujā ir noteikts, ka tās daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, tad ar 2016. gada 1. janvāri radiostacijai jābūt valsts valodā. Taču 29. oktobrī pieņemtie grozījumi nosaka, ka šī norma attieksies uz radiostacijām, kurām valsts valodas daļa pašlaik nedrīkst būt mazāka par 51%.

Aicinot vēlreiz pārvērtēt lēmuma sekas, Valsts prezidents Raimonds Vējonis novembrī šos grozījumus neizsludināja, taču Saeima grozījumus nepārstrādāja, 17. decembrī pārbalsoja, un šogad 19. janvārī tie stājās spēkā. Tas ir izdevīgi jūsu mediju grupas produktam Hiti Rossii jeb Krievu hitu radio, kam no 1. janvāra nebija jāpāriet pilnībā uz latviešu valodu. Kā komentēsit šo «radio putru»?

– Visa pamatā ir nauda, un naudas tirgū nepietiek. Latvijas radio tirgū pagājušajā gadā bija aptuveni 8,5 miljoni eiro reklāmas naudas. Mūsu grupai izdevās piesaistīt nepilnus 3 miljonus, SWH – apmēram 2 miljonus, vēl kaut cik vērā ņemamas summas tika Skonto un valsts radio, bet pārējiem pavisam maz. Skaidrs, ka situācija ir nepatīkama, drudžaina un katrs domā, kā izdzīvot. Būtībā naudas pietiek tikai kādiem četriem spēlētājiem. Lai normāli dzīvotu, veidotu konkurētspējīgu produktu, radio uzņēmumam vajag apmēram divus miljonus eiro gadā. Bet tik daudz naudas nav.

Iepriekšējā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā sējmašīna izmētāja pa gaisu apraides licences. Rīgā vien dzirdamas 29 radiostacijas, bet naudas, kā jau minēju, pietiek vien četriem, pieciem. Tā kā radio frekvenču skaits ir ierobežots, sabiedrības interesēs ir, lai tajās skanētu labas programmas, tāpēc pasaules prakse ir, ka jaunas licences izsniedz tikai tad, kad reklāmas tirgū parādās papildu nauda, par kuru jaunās stacijas spētu radīt kvalitatīvu programmu. Diemžēl NEPLP no tā visa neko nesaprot un ar katru savu lēmumu grauj radio nozari vēl vairāk. Un tajā pašā laikā pieprasa no turpat 50 Latvijas radiostacijām kvalitatīvu, pašu veidotu programmu. Tas ir nereāli.

Visa tā NEPLP retorika par cīņu ar krieviski raidošajām stacijām ir tīrākā acu aizmālēšana, lai noslēptu savu nekompetenci. Nu no kurienes Rīgā ir 11 krievu valodā raidošas komercstacijas, ja tiesības raidīt krieviski konkursa kārtā ir ieguvuši tikai Krievu hitu radio?

Ar apraides atļaujām notiek «vēsturiska šmaukšanās». Savulaik ļoti ietekmīgs, ar lielu auditoriju bija Radio PIK, kas radās, pārtaisot simtprocentīgi valsts valodā raidošu arodbiedrības staciju par «publicistiski informatīvo kanālu» krievu valodā.

Ar bijušo Parex baņķieri Viktoru Krasovicki saistītā MIX grupa dabūja licenci uz Fit FM par veselīgu dzīvesveidu, bet pēc tam pārtaisīja šo staciju uz krievu valodā raidošu.

Latviski raidošā 80. gadu mūzikas stacija Gold FM ar NEPLP svētību pārtapa par krieviski raidošo Jumor FM.

Tiesības raidīt latviski saņēmušais Top radio ar NEPLP lēmumu nesen ir kļuvis par pirmo simtprocentīgi krieviski raidošo radiostaciju, kurai ir nacionālā apraides atļauja.

SWH+ sākotnēji bija latviski raidoša radiostacija ar tiesībām 25% no programmas veidot krievu valodā. Taču ar NEPLP juristu gādību likumā tika ierakstīts «25% no programmām», kā rezultātā SWH+ ieguva tiesības veidot programmu krievu valodā 25% apjomā no SWH piederošo trīs radiostaciju kopējā ētera laika jeb, vienkāršāk pasakot, 75% no SWH+ ētera tagad bija krievu valodā, kā rezultātā SWH+ kļuva par vienīgo krievu radiostaciju. Par monopolisti.

Mēs esam vienīgā mediju grupa, kas atklāti un godīgi izveidoja uz krievu valodu orientētu radio staciju Krievu hitu radio. Mēs skaidri definējām, kādu radio veidosim, konkursā ieguvām apraides atļauju raidīt līdz 2021. gadam ar valodas proporciju 50 pret 50 un pēc šādiem noteikumiem vēlamies arī turpināt strādāt.

– Kādēļ krievu radio, nevis latviski?

– Tāpēc, ka jau 2006. gadā, kad mēs ieguvām šīs tiesības, nozarē bija problēma ar tām krieviski raidošajām stacijām, kas populāras krievu dziesmas izmantoja kā ēsmu klausītāju pievilināšanai, bet starp dziesmām raidīja uz sabiedrības šķelšanu orientētu informāciju. Turklāt Rīgā, kur ap 60% iedzīvotāju ģimenēs runā krieviski, šīs stacijas bija ļoti populāras. Uģis Polis konkursā piedāvāja koncepciju, kā neitralizēt šo staciju ietekmi uz sabiedrību – sadarbībā ar vadošajām Krievijas radiostacijām radīt nepolitizētu, pozitīvu, uz izklaidi un mūziku orientētu radio. Par šo Uģa koncepciju nobalsoja pat TB/LNNK! Mūsu konkurentiem par nelaimi, šis produkts ir viņus izkonkurējis. Bet tā gan tikai daļēji ir mūsu vaina.

No turienes aug kājas netaisnīgajām, brutālajām likuma normām, kas tika piesegtas ar nacionālu retoriku par valsts valodas stiprināšanu, bet patiesībā tām bija tikai viens mērķis – pārdalīt tirgu, atņemt mums auditoriju un naudu.

– Bet diskusiju gaitā dzirdējām pārmetumus krievu valodā raidošajām stacijām, ka tās retranslē Krievijas raidījumus, laiž gaisā Latvijai nedraudzīgu Kremļa propagandu...

– Tas neattiecas uz mums – par politiskajiem notikumiem Krievu hitu radio ēterā skan vienīgi Latvijas viedoklis. Situācija tiešām ir savdabīga – ir stacija, kurā vai katru dienu tribīne tiek dota valstij klaji naidīgajam Ilarionam Girsam, ir arī stacija, kas ir visīstākā Maskavas smadzeņu skalošanas uzņēmuma filiāle. Bet likumu raksta tā, lai tas kaitētu tikai mums.

– Bet pārmetumi skanēja tieši pretēji – deputāts Armands Krauze (ZZS) iesniedzis likuma grozījumus, lai lobētu tieši Krievu hitu radio...

– Krauze ir lobējis nevis mūs, bet veselo saprātu. Pret mums vērstā likuma redakcija neieguva likuma spēku, pateicoties ne tikai ZZS balsīm, bet arī Vienotības un Nacionālās apvienības deputātu atbalstam. Pēdējos jau nu nekādā ziņā nevar turēt aizdomās, ka viņi ļoti mīl krievu hitus. Lieta tāda, ka politiķi saprata – nebūs labi. Mēs esam iesnieguši prasību Satversmes tiesā un solījušies taisnību meklēt arī ES tiesu institūcijās. Un esmu pārliecināts, ka mēs lietu Satversmes tiesā vinnētu, un tad nāktos pret mums vērsto likumu atcelt un vēl maksāt mums 10 miljonus eiro kompensāciju. Jo, ja stātos spēkā greizā likuma redakcija, ar to būtu pārkāpta Satversme. Būtu rupji pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Jo likumam jābūt vienādam visiem, spēles noteikumi nedrīkst mainīties spēles laikā. Ja tiktu rakstīts, ka visiem no 1. janvāra jārunā ķīniešu valodā, es neko neteiktu un steigšus mācītos ķīniešu valodu, taču, ja likumā raksta, ka ķīniski jārunā tikai Ričardam Zaksam, tas man nepatiks, es iebildīšu. Es uzticējos valstij, ka varēšu strādāt ar konkrētiem nosacījumiem līdz 2021. gadam, esmu ieguldījis daudz darba un naudas, lai iegūtu radioklausītāju auditoriju, bet tagad man šos klausītājus un naudu grib atņemt ar nekorektu, antikonstitucionālu likumu.

Deviņdesmito gadu sākumā es kopā ar Uģi Poli sāku darboties radio biznesā. Mums birojā nebija pat tādu krēslu, kam nelūztu nost kājas, bija jāsēž uz kastes. Bija trīs veci datori. Tagad uzņēmumā dodam darbu 67 cilvēkiem – tas gan ieskaitot arī aktierus, kas piestrādā epizodiski. Mēs neretranslējam Krievijas programmas, mēs neesam iegādājušies gatavu produktu Russkoje radio vai Serebrjannij doždj, bet esam izveidojuši savu zīmolu Krievu hitu radio, kas pieder mums. Tāpēc mums nav jāatskaitās vai jāklausa kādam no Krievijas. Atšķirībā no dažiem citiem mums nav naudas ofšoros. Mēs esam no Latvijas, man šeit aug bērni. Es pazīstu daudzus ievērojamus cilvēkus, arī tādus, kas tagad ir politikā, un viņi pazīst mani un zina, ka es neesmu Kremļa propagandists. Bet ir viena cita radiostacija, kuras publiskā seja Jānis Šipkēvics runā par hibrīdkara riskiem, taču pats strādā uzņēmumā, kas pieder Krievijas pilsoņiem. Kur ir garantija, ka kādā kritiskā brīdī Jāni nepastums malā un radio nesāks aģitēt krievus pret Latviju? Nav jau uzreiz jāatklāj kārtis, vispirms jāiegūst ietekme, plaša auditorija. Kad dzirdu Šipkēvica pārmetumus savā virzienā, prātā nāk krievu teiciens: «Lai nu kura govs būtu māvusi.»

Mūsu ziņu nodaļas vadītājs ir Aleksejs Laptevs. Iepriekš viņš strādāja SWH. Ilona Krastiņa veido radio nozarē populārāko sveicienu raidījumu. Arī viņa kādreiz strādāja SWH. Un tad šie cilvēki tur bija cienījami, bet tagad tiek pieskaitīti pie tiem, kam Putins katru dienu zvana. Ja apvainotu tikai mani, es neko neteiktu, bet slikti, ka tiek apvainots viss kolektīvs, kas tiek apsaukāts par «piekto kolonnu», Kremļa ruporu.

Galvenā tēma skan, ka vajag stiprināt valsts valodu. Bet tad kāpēc SWH pēdējo pāris gadu laikā ir ticis pie atļaujām atvērt piecas jaunas krievu stacijas? Tur nav nekādas cīņas par valsts valodu, tā ir brutāla cīņa par naudu.

– Vai tad valsts valoda nav jāstiprina?

– Ir jāstiprina valsts valoda, bet kāpēc to grib darīt tikai uz mūsu rēķina, nevis uz SWH vai Skonto rēķina? NEPLP uztraucas, ka par daudz krieviski raidošu staciju, bet tajā pašā laikā piešķir jaunu apraides atļauju krieviski raidošam Skonto+.

Varbūt, lai stiprinātu valsts valodu, jāseko Lietuvas piemēram, kur visa reklāma radio un televīzijā ir tikai lietuviski? Tas nozīmē, ka visos krievu kanālos automātiski parādās 20% satura valsts valodā. Ja nosacījumi ir vienādi visiem, neviens nevar iebilst.

– Kas notiks ar jūsu prasību Satversmes tiesā?

– Juristi to vērtēs. Visticamāk, prasību atsauksim, jo pašreizējā likuma redakcija ir mums saprotama. Mums nav mērķa slaukt valsti, bet taisīt radio.

– Kas ir jūsu auditorija – tikai jaunieši, tikai krievvalodīgie?

– Saskaņā ar TNS Latvija pētījumiem, apmēram 25% Krievu hitu radio klausītāju ir latvieši. Ir daudz latviešu, kam ir tuva krievu kultūra, kas apmeklē krievu mākslinieku koncertus, lasa krievu grāmatas, apmeklē krievu teātra izrādes. Manuprāt, tas ir lieliski – paplašināt savu redzesloku, zināt ne tikai savu, bet arī krievu, citu minoritāšu un citu valstu kultūru. Tas, ka mūs klausās arī latvieši, mums ir indikācija, ka darām visu pareizi. Mūsu radio ir tikai mūzika, tur nav propagandas, tāpēc mūs klausās plaša auditorija. Lai stiprinātu valsti, nevajag vērt ciet stacijas, bet darīt tieši otrādi – noturēt Latvijas krievu auditoriju pie stacijām, kas radītas Latvijā.

Taču tas, ko dara NEPLP, ir diezgan dīvaini. Ar mērķi audzināt jauniešus uztaisa LR 5, kur iegāž trīs miljonus eiro valsts naudas. Stacijai izdodas piesaistīt kādus 30–35 tūkstošus jauniešu. Tajā pašā laikā mums pieder arī EHR (Eiropas hitu radio), kam ir ap 200 tūkstošiem klausītāju. Bet valstij tagad jātērē vismaz 650 tūkstoši gadā, lai LR 5 uzturētu. Šāda naudas izlietošana noteikti nav sabiedrības interesēs.

Kāpēc Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš «cepas» par šīs naudas atvēlēšanu LR 5? Viņam Suņu būdu klausās tikpat liela auditorija kā LR 5, bet viņš no valsts nedabū ne centa. Un viņa sašutumu var saprast.

Jāizmanto esošie mediji – tas ir vieglākais un saprātīgākais ceļš. Coca Cola nepērk radiostacijas pasaulē, bet iedod jau esošiem medijiem savu reklāmu.

Man patiktu tāda sistēma, ka būtu valsts pasūtījumi. Piemēram, Somijā problēma ir čigānu izglītība. Viņi šai tēmai rada mediju programmu, paskatās, kuram televīzijas kanālam labākais reitings, un tam iedod valsts pasūtījumu.

Valsts nauda jātērē efektīvāk. Māmiņu algām nevar atrast divus miljonus, bet 3,5 miljoni, lai radītu LR 5, atrodas. Un tajā programmā vēl lamājas ar rupjiem krievu lamu vārdiem! Kurp ejam?

– Vai Krievijas propagandas televīzijas un radio kanālus vajag aizliegt? Tāds viedoklis ir plaši izplatīts, ka vienkārši jāver tie ciet.

– Taču jābūt kaut kādam tiesiskam mehānismam. Kas ir propaganda? Kā to konstatēt, kādi ir kritēriji?

Un ko darīt, ja kādam ir viedoklis, kas atšķiras no oficiālā, ja nepatīk valdība? Tas bija padomju laikā, kad nedrīkstēja neko pīkstēt. Aizliegt paust dažādus viedokļus būs totalitārisms. Vienmēr, kad valstij ir par daudz varas, tas ir bīstami. Viena no demokrātiskas valsts pazīmēm ir neatkarīgi mediji. Labāk, lai ir vairāk dažādu kanālu, lai cilvēks var salīdzināt, vērtēt, domāt.

Un jāaudzina patriotisms. Mēs mediju grupā Super FM patriotisma audzināšanu saprotam tā, ka jārunā par labām lietām – par to, ka mums ir ātrs internets, zaļa lauksaimniecība, brīnišķīga daba, izcili sportisti. Mums ir ar ko lepoties. Esmu pēc dabas optimists. Krievu hitu radio dienas laikā daudzas reizes saka: «Viss būs labi!» Mēs neproducējam negatīvas ziņas. Sliktās ziņas publikai pastāsta mūsu konkurenti.