Plastikas ķirurgi izrēķinās ar disidentu Libermani

Latvijas Plastisko ķirurgu asociācija izslēgusi no savām rindām dakteri Olafu Libermani, kurš, jau vairākus gadus būdams atstumts no lielās naudas dalīšanas, tagad ņemas kā tāds dons Kihots – rosina padsmitiem tiesu lietu pret kādreizējiem kolēģiem, raksta sūdzības dažādām amatpersonām un ar vecajiem draugiem nonācis uz nažiem. Tomēr nav noliedzams, ka summas, ko valsts pašlaik maksā par plastisko un rekonstruktīvo ķirurģiju, ir kosmiskas.

Daktera Libermaņa uzzīmētajā shēmā Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) privātai firmai Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs garantējusi valsts pasūtījumu trīs gadiem līdz 2017. gadam 4,5 miljonu eiro apmērā. Šo naudu savā starpā sadala seši ekstrēmi labi apmaksāti ķirurgi. Iepriekšējos gados privileģētā ārstu kompānija un tās apgrozītās summas bija lielākas. Lai arī pats personīgi stāvējis pie šīs rijīgās sistēmas izveides, tagad dakteris Libermanis to kritizē – uz slimnīcas bāzes saviesušies parazīti. Dažu ķirurgu sadibinātas firmas izpumpē valsts līdzekļus, atmazgā naudu un netaisnīgi ekspluatē savus kolēģus. Šo uzņēmumu peļņa tālu pārsniedzot ne vien medicīnas reāliju, bet arī godīgas uzņēmējdarbības un pat iztēles robežas – līdz pat 90% no apgrozījuma, apkalpojot valsts pasūtījumu. Tajā pašā laikā pamatkapitālā pa vecam 2000 latu, bet pamatlīdzekļos šikas mašīnas vien.

Izredzēto summas

Līdztekus daudzām citām amatpersonām tas viss darīts zināms arī veselības ministram Guntim Belēvičam. Taču atbilde liecina, ka ministrs stāstā par ekskluzīvo līgumu nav iedziļinājies. Vēstulē Brūču un izgulējumu asociācijai, kas faktiski ir pats Libermanis, viņš raksta: «Minētais līgums konkrētajā situācijā ticis noslēgts, jo RAKUS nav ārstniecības personu ar atbilstošu kvalifikāciju, bet individuālus darba līgumus ar sertificētiem speciālistiem nav izdevies noslēgt.» Iespējams, ministrs pat nezina, ka mēģinājums šādus līgumus noslēgt bija pēc būtības fiktīvs. Austrumu slimnīcas darba sludinājumā sertificēts plastikas ķirurgs ar pieredzi neatliekamajā un plānveida rekonstruktīvajā mikroķirurģijā pērn tika aicināts strādāt par likmi 673 līdz 758 eiro mēnesī. Šādas summas izredzēto ārstu kastas pārstāvji apgroza vienā dienā, tāpēc par šādu slimnīcas vadības joku viņi tikai gardu muti nosmējās sociālajos tīklos.

Vēl lems par sertifikātu

Likmes šajā nozarē ir vājprātīgas, tāpēc arī emocijas sit augstu vilni. Dakteri viens par otru, bet lielākoties Libermanis par citiem un citi par Libermani sūdzējušies savas asociācijas uzraugiem, bet galu galā pagājušajā nedēļā sasaukta asociācijas biedru ārkārtas pilnsapulce, kurā lemts par daktera Libermaņa izslēgšanu viņa pieļauto ētikas pārkāpumu dēļ. Citastarp ārstu savstarpējos ķīviņos pat tikuši izpausti kāda ievainota Ukrainas karavīra sensitīvie dati. Tomēr īstais iemesls, ka viņš ar visiem sanīdies. No 18 sanākušajiem kolēģiem 16 balsoja par izslēgšanu. Dalība profesionālajā organizācijā ārstam gan nav obligāta, taču notikušo vērā ņems arī Ārstu sertifikācijas padome, kurā drīzumā skatīšot Libermaņa sertifikāta likteni. Kā stāsta asociācijas prezidents Jānis Ģīlis, sanākušie organizācijas biedri konstatēja, ka sertifikāta darbības termiņš Libermanim pērn pagarināts nepamatoti, jo viņš jau ilgstoši neoperējot. Naudu pelna, palīdzot it kā aplami ārstētiem pacientiem piedzīt līdzekļus no Ārstniecības riska fonda. Tā vismaz Neatkarīgajai stāsta Jānis Ģīlis.

Es tā nedarītu

Zīmīgi, ka Jāņa Ģīļa paraksts ir viens no četriem uz Libermaņa sertifikāta. Tagad viņš to atzīst par kļūdu. Pa starpu šīm visām peripetijām Libermanis par goda un cieņas aizskaršanu Ģīli iesūdzējis tiesā, kaut gan kādreiz bijuši patiešām labi draugi. No 1985. gada abi kopīgi attīstīja plastiskās ķirurģijas nozari Latvijā. Tos laikus atminas arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Bijusi tīrā bauda viņu abu operācijās dot pacientiem narkozi. Amata brāļu konfliktā viņš nejaucas – negribot izdarīt spiedienu uz Sertifikācijas padomi. Taču skaidrs, ka nākamreiz pēc trim gadiem Libermanis vairs tāpat nesertificētos, jo nepraktizē.

Attiecībā uz Libermaņa aktualizētajām naudas lietām RAKUS un izredzēto plastikas ķirurgu attiecībās Apinis vien noteic, ka arī citiem kolēģiem novēlot pelnīt tik labi kā kolēģiem plastiskajā ķirurģijā. Līdzīgi izsakās arī Jānis Ģīlis: «Labi pelnīt nav neētiski. Neētiski ir zagt.» Tomēr atšķirībā no citiem kolēģiem viņš pats pie RAKUS starpniekotajiem valsts labumiem nav centies piekļūt un šo biznesa shēmu neuzskata par kopēšanas cienīgu: «Es pats tā nedarītu, tāpēc jau esmu no tās kompānijas projām.».