Par maksātnespējas procesa ķibelēm un to, kā pret tām cīnīties, par Latvijas valstspiederīgo asarainajiem stāstiem ārzemēs, kur viņiem sociālie dienesti ņem nost bērnus, par taisnīgāku risinājumu nekustamā īpašuma maksāšanas kārtībā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (Nacionālā apvienība).
– Maksātnespējas procesa nebūšanas ir tās, ko uzņēmēji un ārvalstu investori jau gadiem ilgi pārmet Tieslietu ministrijai (TM). Kas tiek darīts, lai pārmetumi beigtos?
– Latvijā šobrīd ir 327 sertificētie maksātnespējas procesa administratori. Francijā uz 66 miljoniem iedzīvotāju ir 500 administratoru, Apvienotajā Karalistē uz 64 miljoniem iedzīvotāju ir nepilns tūkstotis administratoru. Tātad varam prezumēt, ka administratoru Latvijā ir daudzkārt vairāk, nekā nepieciešams normālā biznesa vidē.
Ja runājam par pārkāpumiem... Šo cunfti uzrauga Maksātnespējas administrācija (MNA). Tā ir valsts pārvaldes iestāde, kurā strādā ierēdņi – valsts amatpersonas, kas pārrauga maksātnespējas administratoru darbu. Ja kreditoram, parādnieka pārstāvim, trešajai personai ir kaut mazākās pretenzijas pret administratora darbu, viņš nekavējoties var vērsties MNA. Ja saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, var vērsties Valsts policijā.
Līdzšinējā uzraudzība līdz 2014. gadam bija diezgan vāja, taču pagājušais gads ir lūzuma gads – ir veiktas būtiskas pārmaiņas administratoru darbības uzraudzības sistēmā. Līdzšinējam MNA direktoram ir izbeigušās civildienesta attiecības, līdz ar to drīz būs jauns direktors. Te nav problēma likumā, problēma ir tāda, ka sertificēto administratoru cunfte ir tālu no tiem mērķiem, kādi būtu jāsasniedz. Maksātnespējas tēmai veltītā konferencē salīdzināju uzņēmuma mūžu ar cilvēka mūžu – tas sākas ar ierakstu Uzņēmumu reģistrā un beidzas ar attiecīgu ierakstu. Līdzīgi ir ar cilvēku – dzimtsarakstu iestādē ir sākuma ieraksts un beigu ieraksts. Uzņēmuma mūžs ir saistīts gan ar valsts nodokļu politiku, gan ar kredītpolitiku, gan tiesu varu un daudziem citiem apstākļiem. Maksātnespējas process ir uzņēmuma mūža nogale, kur valsts nāk palīgā, un jautājums, vai administrators, kurš veic valstij nozīmīgu funkciju un kurš ir tiesas iecelts, darbojas kā ārsts, kas palīdz uzņēmumam atveseļoties, vai viņš ir kā labs notārs, kas palīdz sastādīt testamentu, vai viņš strādā kā garīdznieks, kas atvieglo aiziešanu, vai arī kā kapracis, kas grib izrakt vairāk kapu, lai vairāk nopelnītu. Vēlamāki būtu pirmie trīs.
– Varbūt vēl ir arī marodieris, kas aizgājēju izputina un aplaupa?
– Droši vien arī tāds variants var būt.
– Nesen sarunā ar kādu uzņēmēju dzirdēju tādu izteikumu: «Nevar saprast maksātnespējas procesu jau pašā saknē – maksātnespējas administratoram būtu jāstrādā kreditoru interesēs, taču ieceļ viņu tiesa un strādā viņš savās interesēs...»
– Nodalīsim divus dažādus procesus – ir tiesiskās aizsardzības process, kur strādā viens administrators, bet, ja tiesisko aizsardzību neizdodas īstenot, tad sākas maksātnespējas process. Tur saskaņā ar likumu strādā cits administrators. Protams, mūsu mērķis ir strādāt tā, lai uzlabotu tiesiskās aizsardzības procesu – lai pēc iespējas vairāk ir to uzņēmumu, ko izdodas atdzīvināt.
Arī maksātnespējas procesā kreditoru intereses ir pirmajā vietā, bet ir jārada tādi apstākļi, lai arī parādnieks ir ieguvējs, lai līdzekļi, kas atgūti par viņa mantu, būtu atbilstoši tai vērtībai, kāda tā ir. Ļoti labs jaunievedums ir elektroniskās nekustamā īpašuma izsoles. Agrāk darbojās «izsoļu sportisti», kas citādi nav saucami, kā organizētās noziedzības grupējumi, ar kuriem nespēja tikt galā ne policija, ne administratori, bet tagad, kad ieviestas elektroniskās izsoles, izsoļu dalībnieki cits citu neredz, nav vairs tās ietekmēšanas, iebiedēšanas un sarunāšanas.
2014. gadā, kad vēl nebija elektroniskās izsoles, zvērināti tiesu izpildītāji iekasēja 160 miljonus eiro par nekustamā īpašuma izsolēm; 2015. gadā pēc tam, kad ieviesa elektroniskās izsoles, pusgadā iekasētā nauda ir četrkāršojusies. Iepriekš «izsoļu sportisti» nodzina cenu zemē un par zaudētājiem kļuva gan kreditori, gan parādnieki, gan valsts.
Administratoriem pašlaik ir arī daudz lielāka atbildība ar to, ka viņiem jāpārliecinās par kreditoru pirmšķietamo īstumu gan tiesiskās aizsardzības procesā, gan maksātnespējas procesā. Nu jau labu laiku neesmu dzirdējis, ka būtu gadījumi ar viltus kreditoriem daudzu miljonu apmērā. Arī tiesām ir jauni pienākumi un būs vēl jauni pienākumi, pārliecinoties par kreditoru īstumu. Ir veikts pasākumu komplekss, un rezultātus redzēsim tad, kad jaunais MNA direktors būs kādu gadu nostrādājis savā amatā.
Kopš šā gada sākuma maksātnespējas administratori ir valsts amatpersonas, kas padara viņu darbību caurskatāmāku, jo viņiem jāiesniedz amatpersonu deklarācijas. Domāju, ka pēc laika būs redzams, ka maksātnespējas jomā ir noticis ievērojams attīrīšanas process.
– Zvērināti advokāti bija satraukti, ka viņus gribēja atšūt no iespējas kļūt par maksātnespējas administratoriem – jo advokāts nevar būt valsts amatpersona.
– Tas ir atrisināts. Advokāti ir valsts amatpersonas tiktāl, ciktāl viņi veic maksātnespējas administratora funkcijas. Viss, kas saistīts ar klienta noslēpumu un citām specifiskām advokāta tiesībām, saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu nekādā veidā nav ierobežojams.
– Martā bija liels satraukums sabiedrībā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) – ka turpmāk būšot tā: cilvēks dzīvojis savā namiņā un maksā nelielu NĪN, bet, ja kaimiņš pārdod par miljoniem savu pili, tad milzu apmērā ceļas arī blakus esošā namiņa kadastrālā vērtība un cilvēkam būs nodoklī jāmaksā divreiz, piecreiz vai desmit reizes vairāk. Vai joprojām ir pamats satraukties?
– Vajag taisnīgu un samērīgu risinājumu. NĪN ir «tīrais» pašvaldību nodoklis – tas aiziet pašvaldībai. Par nodokļu politiku atbild Finanšu ministrija. Bet šajā konkrētajā situācijā arī TM ir atbildīga, jo Valsts zemes dienests ir tās pārraudzībā un saskaņā ar likumu katrus divus gadus tas aktualizē kadastrālās vērtības. Pēdējās kadastrālās vērtības nosakot, ir iznācis tā, ka pusei Latvijas tās ir zemākas nekā iepriekš, bet otrai pusei – augstākas. Un ir atsevišķas administratīvās teritorijas, kur tās ir augušas vairāk nekā par 200%. Trauksmes zvans ieskanējās tādēļ, ka nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas politika noliek neērtā situācijā pašvaldības. Pašvaldībām ir plašas iespējas dot atbrīvojumus vai nodokļa samazinājumus, taču, to darot, tās šauj pašas sev kājā – jo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas prognozē atlaides netiek ņemtas vērā. Redzot šo situāciju, sapratu, ka ir jānospiež «stopkrāns» – vilcienam jāapstājas, pasažieriem jāizkāpj – gan VZD, gan Tieslietu un Finanšu ministrijai, gan Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS). Ar vēsu prātu jāsanāk kopā un jāizdara divas galvenās lietas – jāveic grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, lai pašvaldībām nav jācieš no atlaižu sniegšanas iedzīvotājiem, un kadastrālajā vērtēšanā jāņem vērā LPS ieteikumi, lai mazinātu to netaisnīgumu, ka lēto ēku īpašniekiem jācieš dārgo ēku segmenta dēļ. Likumā Par nekustamā īpašuma nodokli jāizvērtē vismaz divi priekšlikumi – taisnīguma vārdā jāievieš vienīgā mājokļa priekšlikums – ja cilvēkam ir viens mājoklis, kurā viņš dzīvo, lai cik dārgā kadastrālā zonā viņš dzīvotu, viņa NĪN maksājumam jābūt nelielam – simboliskam, izņemot ekskluzīvos namīpašumus. NĪN jākļūst par turīgo cilvēku nodokli. Tas nav nekas jauns, tā dara daudzās Eiropas valstīs. Vēl vajadzīga neapliekamā minimuma politika – jānosaka, cik liela zemes platība uz vienu iedzīvotāju ir neapliekamais minimums, kā arī cik liela platība mājoklī uz vienu cilvēku ir neapliekamais minimums. Mēs valdībā nāksim klajā ar ziņojumu par priekšlikumiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un priekšlikumu izveidot darba grupu, kuru jāvada Finanšu ministrijai un kurā būtu Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, VARAM un LPS pārstāvji. Mums jāsagatavo tāda nekustamā īpašuma likuma grozījumu redakcija, kas pamatā atbilst LPS uzstādījumiem, kuros ietverti taisnīguma principi. Bet veco sistēmu, kas ir netaisnīga pret mazāk turīgiem cilvēkiem un pašvaldībām, esmu iesaldējis. Pašreizējā sistēma rada apstākļus, lai veidotos bagāto un nabadzīgo cilvēku rajoni un anklāvi, kas nav vēlams. Mums ir svarīgi atbalstīt tās pašvaldības, kas attīstās.
– Nu jau biedinoši lielā daudzumā ir tādi gadījumi, kad no Latvijas aizbraukušiem cilvēkiem Vakareiropas sociālie dienesti atņem bērnus. Parastais bēdu stāsts ir tāds, ka latvieši ierastajā garā arī ārzemēs turpina bērnus pērt vai atļaut viņiem klīst apkārt vieniem līdz tumsai, bet sociālie dienesti to piefiksē, ātri vien izņem bērnus no ģimenēm un nodod adopcijai citās ģimenēs. Ko vajadzētu darīt Latvijas valstij?
– Ir četras valstis, kurām esam pievērsuši īpašu uzmanību – Apvienotā Karaliste, Īrija, Vācija, Norvēģija. Katrā no šīm valstīm bērnu tiesību aizsardzība un tradīcijas būtiski atšķiras no tām, kas ir Latvijā. Ikvienam ir pienākums ievērot tās valsts likumus un noteikto kārtību, kurā viņš dzīvo vai strādā. Protams, ideāli būtu, ja Latvijas valstspiederīgais pats visu būtu uzzinājis, taču tā nav un bez valsts atbalsta nevar iztikt. Lielākajai daļai ārzemēs strādājošo ir bērni. Prevencijai vajadzīga iespējami plašāka informācija – vadlīnijas, ieteikumi. Mēs tās izstrādājam, izplatām caur vēstniecībām, publicējam savā mājaslapā, arī caur reģionālajiem laikrakstiem, jo reģionos dzīvo šo ārzemēs strādājošo radinieki, kas regulāri sazinās ar ārpus Latvijas dzīvojošajiem. Vadlīnijas par Lielbritāniju jau ir izstrādātas un dod rezultātus, bet vēl turpināsim strādāt arī pie skaidrojumiem par Īriju un citām valstīm.
Tiem, kas jau nonākuši sociālo dienestu redzeslokā, mēs arī skaidrojam, ko darīt. Jo lielākā daļa cenšas pretoties, nesadarboties, ignorēt, izvairīties, bēguļot no sociālajiem dienestiem. Tas nav pareizi – ir jāsadarbojas ar sociālajiem dienestiem, un tad sociālo dienestu pienākums ir sniegt palīdzīgu roku. Pirms kādu dokumentu parakstīšanas var un varbūt arī vajag palūgt tulka pakalpojumus.
Ir arī gadījumi, kad no ģimenēm jau ir izņemti bērni. Nevarētu teikt, ka vairākums šo ģimeņu būtu labvēlīgas. Arī ja bērns izņemts, tas vēl nenozīmē, ka bērns zaudēts neatgriezeniski, ir iespēja cīnīties. Taču Latvijas valstspiederīgie vairumā gadījumu ar tām juridiskajām zināšanām, kas viņiem ir, pienācīgi cīnīties nespēj. Līdz ar to valstij jānāk palīgā. Maijā valdībā nāksim klajā ar ziņojumu, kurā piedāvāsim TM padotības iestādei Juridiskās palīdzības administrācijai, kas pašlaik strādā iekšzemē, jaunu virzienu – lai tiktu sniegta palīdzība arī ārzemēs tiem, kas nonākuši strīdos ar sociālajiem dienestiem vai jau līdz tiesai. Ļoti gan gribētos, lai pirmais līmenis – informēšana – sasniegtu tādu kvalitāti, lai otrais – juridiska palīdzība – nebūtu vajadzīgs.
– Cik korekti bija savulaik izdot tiesāšanai ASV Imantas hakeri Denisu Čalovski?
– Mēs dzīvojam tādā laikmetā, kad organizētā noziedzība ir ieguvusi izteiktu pārrobežu raksturu, un, ja šī organizētā noziedzība ir ievilkusi savos tīklos un darbībās kādu noklīdušu avi, tad ir jāatbild. To, cik korekti vai nekorekti kas notiek, nosaka starptautiskie līgumi un konvencijas.
Mēs dzīvojam pārrobežu tiesiskajā telpā. Un ir daudz sarežģītu gadījumu gan ar izdošanu, gan tiesvedību. Gan krimināllietas, gan civiltiesiskie strīdi. Piemēram, tēvs un māte cīnās par bērnu, jo šķīrušies. Tēvs ir Ēģiptes vai Turcijas pilsonis, kas dzīvo Anglijā vai Vācijā, bet māte ir Latvijā. Pēc kuras valsts likumiem viņi tiesāsies? Kam būs taisnība? Tāpēc tam ir konvencijas, tam ir Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, kas Latvijā nodarbojas ar šādām lietām.
– Latvija saņem pārmetumus un zaudējumus Eiropas Cilvēktiesību tiesā pārāk ilgu tiesu darbu dēļ. Vai šajā ziņā kas iet uz labo pusi?
– Ir gājis uz labo pusi. Statistika liecina, ka lietu izskatīšanas laiks ir samazinājies un arī turpina samazināties. Tiesa gan, pagaidām vēl ir daži sastrēgumi – administratīvajā procesā apelācijas instancē. Esam atraduši instrumentu, kā to samazināt – īstenot vienošanos, nevis tiesāties tiesāšanās pēc. Vēl problēmas ir Augstākajā tiesā civillietās, kur arī TM ir iesniegusi priekšlikumus Saeimā, un ceram uz atbalstu, lai tiesāšanās ilgums tiktu samazināts.
Civilprocesā turpmāk vairs nebūs tā, ka uz nodokļu maksātāju rēķina tiek nodrošināti bezmaksas tulka pakalpojumi visām iesaistītajām pusēm – turpmāk tas tiks nodrošināts vien maznodrošinātajiem un trūcīgajiem. Ja kādam vajadzēs tulkojumu krieviski, angliski vai vāciski, tad pats atradīs, nolīgs, apmaksās tulku. Tas arī paaugstinās tiesu procesa efektivitāti un samazinās lietu izskatīšanas laiku. Līdz šim strīdnieki, lai gan zināja valsts valodu, bieži vien apzināti kavēja lietas izskatīšanu, pieprasot valsts apmaksātu tulku.
Ir arī daudz tehnisku jaunievedumu, piemēram, videokonferences, sinhronā tulkošana, advokātu kalendārs, lai nav tā, ka advokātam iekrīt vienlaikus vairākas lietas.
– Kāpēc Latvijai vajag iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD)?
– Latvijai OECD vajadzīga tādēļ, ka tā ir organizācija, kurai ir visaugstākie tautsaimniecības, tiesiskuma un drošības, sociālā taisnīguma principi, spēles noteikumi un kritēriji. TM loma te ir visā to problēmu lokā, kas skar sodu politiku, sadarbību ar radniecīgām citu valstu institūcijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, korupcijas, organizētās noziedzības apkarošanā.
– Nesen Latvijas iestādes mazliet piesmacēja viena Krievijas propagandas orgāna izplatību, bloķējot tā interneta lapu ar domēnu lv. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāve bija nobažījusies par šādām darbībām...
– Krievijai diemžēl vēl joprojām ir liela ietekme EDSO. Neskatoties uz jauniem apstākļiem pēc Krimas aneksijas, Krievija šajā organizācijā ļoti aktīvi darbojas.
– Bet katrā šādā gadījumā skan pārmetumi par vārda brīvības ierobežošanu.
– Runa ir par valsts drošību. Ja vārda brīvība tiek ļaunprātīgi izmantota, tad jāaizstāvas. Tiks vēl vairāk pilnveidoti instrumenti, ar kuriem Latvija ierobežos Kremļa pret Latvijas suverenitāti vērstas aktivitātes. Būs attiecīgi grozījumi Krimināllikumā un Biedrību un nodibinājumu likumā.
*
Civilprocesā turpmāk vairs nebūs tā, ka uz nodokļu maksātāju rēķina tiek nodrošināti bezmaksas tulka pakalpojumi visām iesaistītajām pusēm – turpmāk tas tiks nodrošināts vien maznodrošinātajiem un trūcīgajiem.