Rezumējot pagājušā gada Augstākās tiesas (AT) darbību un iezīmējot nākamā gada plānus, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs runā saraucis pieri grumbās.
Galvenās rūpes dara samazinātais finansējums, kā arī straujais neizskatīto lietu uzkrājums un tiesnešu pārslodze. Piemēram, ja šodien AT tiktu iesniegta apelācijas sūdzība civillietā, tad visoptimistiskākajā gadījumā pirmā tiesas sēde notiktu nākamā gada novembrī. Savukārt krimināllietas pirmā sēde – labākajā gadījumā 2011. gada maijā, saka I. Bičkovičs. Kā norāda AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ervīns Kušķis, katra otrā krimināllietas tiesas sēde tiek atlikta, jo apsūdzētais neierodas uz lietas izskatīšanu. "Par ieganstu tiek iedotas ārstu zīmes, taču būsim reāli – aptuveni astoņdesmit procentu ārstu zīmju ir par izdomātām slimībām!" uzsver E. Kušķis. Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns arī norāda uz uzņēmēju stūrgalvību, pārsūdzot zaudētas lietas. "Juristi saprot, ka nav iespējams prāvu vinnēt, taču spiesti pakļauties uzņēmēju spiedienam," saka senators. Savukārt I. Bičkovičs norāda uz Latvijas tiesu lētumu, kas sekmē nemitīgu lietu pieplūdumu. Mums, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir zemas valsts nodevas, tāpēc noskaidrot taisnību ar Temīdas palīdzību var atļauties teju visi iedzīvotāji.
Viens no problēmas risinājumiem ir izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredzētu iespējas, kādos gadījumos cilvēks var griezties visās trīs tiesu instancēs. "Piemēram, varētu padomāt, vai 50 latu parāda dēļ ir vērts tiesāties līdz Augstākajai tiesai? Tomēr, no otras puses, nevar strikti noteikt, kādas ir mazas un kādas ir lielas prasības. Vienam pieci lati ir sīknauda, savukārt citam nedēļas iztika," uzsver I. Bičkovičs. Viņš arī iesaka palielināt tiesnešu palīgu pilnvaras, kas atvieglotu Temīdas darbu.
AT priekšsēdētājs joprojām neatklāj ģenerālprokurora kandidāta vārdu un sola to izdarīt marta beigās.