Rīgā palielinās urnu apbedījumu skaits – 2006. gadā to bija nedaudz vairāk nekā 500, bet 2014. gadā – 764.
Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma izstrādātajā Rīgas kapsētu attīstības un apsaimniekošanas konceptuālajā ziņojumā secināts, ka iedzīvotāji atbalsta kremāciju, tātad būs jāpaplašina urnu apbedījumi, jo urnu apbedījumu skaits katru gadu palielinās par diviem procentiem. Turklāt kopš šā gada aprīļa ir likvidēts līdz tam vienīgās Latvijas krematorijas monopolstāvoklis. Divdesmit gadu Rīgas krematorijai piederēja monopolstāvoklis.
Pērnvasar Konkurences padome, veicot apbedīšanas pakalpojumu tirgus uzraudzību, sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Valsts ieņēmuma dienestu secināja, ka Rīgas krematorijas ēka un zeme jau apmēram 20 gadus ir vienas personas pārziņā. Lai iegūtu tiesības sniegt kremācijas pakalpojumus, nepieciešama licence no Rīgas domes, kuras valdījumā atrodas krematorija. No aprīļa Latvijā darbojas divas licencētas krematorijas: Rīgā - SIA Rīgas kremācijas centrs - krematorija, un Kocēnu pagastā, netālu no Valmieras - SIA Apbedīšanas nams - krematorija. Latvijas jaunākās krematorijas pilnvarotais pārstāvis Edgars Timpa atzīst, ka kremācijas pakalpojums kļuvis iedzīvotājiem pieejamāks. Viņaprāt, jānostrādā gads, lai varētu skaitļu valodā izvērtēt abu krematoriju rezultātus, jo viena strādā gadu desmitiem, otra ir tikko sākusi darbu. «Esam reģiona vidū, un iedzīvotāji no visas Latvijas izvēlas kremācijas pakalpojumu Vidzemē,» saka E. Timpa.
Iepriekš minētā ziņojuma autori - SIA Vides konsultāciju birojs - veica iedzīvotāju aptauju, kurā atklājās, ka 47 procenti respondentu atbalsta kremāciju. Pelnu izkaisīšanai, kas Latvijā nav aizliegta un citādi ierobežota, piekrīt 17 procenti aptaujāto, bet 30 procenti sacīja, ka izvēlas pelnu uzglabāšanu urnās un centralizētu izvietošanu kolumbārijā. Urnas aizņem mazāk vietas, turklāt Latvijas iedzīvotāji par labu kremācijai izšķiras, pragmatisku iemeslu vadīti - ģimenes kapavietā trūkst vietas, lai apbedītu zārkā. Rīgā pēc apmēram 10-15 gadiem kapsētās varētu sākt pietrūkt brīvu vietu apbedījumiem. Turklāt kapsētu ierīkošanai nepieciešama lielāka teritorija, jo ap kapsētu jāveido aizsargjosla. SIA Vides konsultāciju birojs apkopojusi informāciju par Latvijai tuvāko valstu apbedīšanas tradīcijām. Piemēram, Tallinā (Igaunijā) urnu apbedījumiem ir liels īpatsvars, jo pilsētas ģeoloģiskie apstākļi nav piemēroti tradicionālai apbedījumu veikšanai. Lietuvā kremācija tiek veikta no 2011. gada, tur jau izveidoti divi kolumbāriji. Oslo (Norvēģijā) krematoriju plānots pievienot centrālapkures sistēmai, un šāds siltuma atgūšanas veids nav nekas neparasts arī Lielbritānijā. Savukārt Hamburgā kremēšanas īpatsvars sasniedz 80 procentus, bet Vācijā kopumā - 75 procentus. Rīgā 2014. gadā urnu apbedījumi bija tikai 11 procenti no visiem apbedījumiem.