Kolumbāriju Rīgā varētu būvēt ārvalstu investori

Rīgas domei finansējumu kolumbārija jeb "pelnu kapsētas" izbūvēšanai ilgstoši nav izdevies atrast, taču interesi par šāda projekta īstenošanu izrādījuši ārvalstu investori, aģentūrai LETA stāstīja Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko.

"Mums ir pieprasījums no dažādām valstīm, ka tās vēlas šeit ieguldīt naudu un atvērt kolumbāriju. Ar Īpašuma departamentu skatāmies, kā mainīt saistošos noteikumus par kolumbāriju, lai ar Rīgas domes lēmumu varētu atļaut teritoriju iznomāt likumā atļautā periodā kādai privātfirmai kolumbārija būvniecībai," teica Aļeksejenko.

Privāto investoru pieskaitīšana ir ticamākais risinājums šai problēmai, jo pilsēta kolumbārija būvniecību atļauties nespēj, atzina speciālists.

Mājokļu un vides departamenta aprēķini liecina, ka kolumbārija būvniecība pašvaldībai izmaksātu ap 1,3 miljonus latu.

Kā ziņots, lēmums par kolumbārija izveidošanu Varoņu ielā pieņemts domē jau 2006.gadā. Rīgas kolumbārija projektēšana pašvaldībai izmaksāja 54 000 latu, 2008.gada nogalē pat izsludināts būvniecības konkurss, taču kolumbārija būvniecība joprojām nav sākta. Pērn būvprojekta termiņu nācies pagarināt, taču arī šogad pašvaldības budžetā tā būvniecībai līdzekļi netika paredzēti.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais