VAKARA ZIŅAS: Gobziņš: Ceru, ka ar melno strīpu manā dzīvē ir cauri!

Uzzinot par Roberta Gobziņa problēmām, Rīgā ieradies viņa draugs Jelgavas luterāņu draudzes mācītājs Agris Sutra © Ingrīda Punka

Pazīstamais mūziķis un joku plēsējs Roberts Gobziņš (52) ar asarām acīs atzīst, cik mokoši bijis lūgt palīdzību Latvijas sabiedrībai brīdī, kad licies, ka dzīve sagrūst acu priekšā.

Taču, kad atsaukušies simtiem cilvēku, lai palīdzētu materiāli, morāli un visādi citādi, mūziķis sajutis, ka nav aizmirsts un joprojām var lepoties ar tautas dāvāto mīlestību.

Pusnaktī, izmisuma mākts, vēršas pēc palīdzības

»Vakara Ziņas« Robertu Gobziņu sastapa nākamajā dienā pēc tam, kad pusnaktī viņš bija ieslīdzis lielā izmisumā un, apzinoties, ka pats netiks ar visu galā, sociālajos tīklos ievietojis lūgumu pēc palīdzības, kurā viņš minēja savas veselības problēmas, kā arī izdegušo Pārdaugavas dzīvokli. Roberts bija ieradies kādā no Rīgas veselības centriem, lai apmeklētu fizioterapeitu. Tajā pašā naktī sociālā tīkla «Facebook» profilā aicinājumu palīdzēt ievietoja arī Roberta draugs Austrumeiropas sieviešu basketbola līgas (EEWBL) prezidents Igo Zanders: «Palīdzam!!! Roberts Gobziņš tiešām gaida palīdzību. Dzīvoklis Nometņu ielā izdedzis, kad Roberts nebija klāt. Meistariem, kas mēģina ko novākt, ir jāmaksā. Rīt kādi 250... Ja grib ko pielabot, tad.. daudz vairāk. Ar veselību arī ir problēmas. Madara cenšas ko līdzēt, bet .. viegli nav. Pa telti. Skarbi. Labi, ka mazās jaukās meitiņas ir laukos. Vajag palīdzību ... gan finansiāli, gan morāli. Roberta Gobziņa konta numurs Swedbankā ir: LV81HABA0551009390875. P. k. 13076413075.» Šo Zandera vēstījumu bija pārpublicējuši 200 cilvēki, lai pēc iespējas vairāk ļaužu sadzirdētu, ka jāpalīdz populārajam mūziķim.

«Iespējams, ka pēc vairākām dienām mans stāstījums varētu būt sakarīgāks un saprotamāks, jo tagad uz neirožu pamata es varu kaut ko sajaukt vai saputrot. Daudziem cilvēkiem ik pa brīdim gadās kādas nelaimes, un šoreiz tas noticis arī ar mani. Pamatā, par ko pārdzīvoju, nav ugunsnelaime dzīvoklī, bet veselība. Ir ļoti daudz jāstrādā, lai pabarotu ģimeni, un bagātu radu man nav. Tas jau nav tikai man vienam, daudziem tā ir, ka strādā un strādā, un nav laika atpūsties un veltīt sev laiku. Nekad neesmu varējis atrast to robežu, kad ir daudz vai par daudz. Man tā ir ar daudzām lietām, ka nevaru novilkt robežu,» atklāts ir mūziķis.

Pagaidām bez operācijas

Pērnā gada Ziemassvētkos Gobziņam Rīgas 2. slimnīcā tika veikta gūžas operācija. «Šobrīd jūtu lielu diskomfortu starp abām kājām. Tagad ir problēmas ar otru kāju. Ārstu konsīlijs jau ir bijis, un gaidu rindā uz valsts apmaksātu operāciju. Šobrīd uz nervu pamata no visiem stresiem, uztraukuma, sevis žēlošanas un pārdzīvojumiem kāja sāp arvien vairāk. Apmeklēju regulāri fizioterapeitu. Sākotnēji domājām, ka tiksim sveikā cauri ar fizioterapijas palīdzību un operācija ir tikai pēdējais risinājums,» skaidro mūziķis.

Piedāvā pabarot, izguldīt un strādāt

«Man vienmēr ir paticis par citiem cilvēkiem rūpēties, bet, protams, arī man ir trūkumi. Visvairāk šajā situācijā, kad esmu lūdzis palīdzību, pret mani vēršas arī negatīvi noskaņoti cilvēki ar savu agresiju. Vienmēr biju domājis, lai arī man ir grūti, nekad nelūgšu palīdzību sociālajos tīklos. Taču, kad izmisums ņēma virsroku, es to izdarīju. No vienas puses man nepatīk, ka lūdzu palīdzību, bet no otras puses atsaucās tik daudz labu cilvēku, kurus gadiem nebiju saticis, un pilnīgi sveši cilvēki, kas pieteicās palīdzēt,» stāsta Gobziņš, kam nemitīgi zvana telefons, jo ļaudis piedāvā savu atbalstu.

Jau saziedoti pāris tūkstoši eiro, kas tiks novirzīti dzīvokļa atjaunošanai un veselības uzlabošanai. Arī izdegušais dzīvoklis tiek strauji atjaunots. Ugunsnelaime izcēlās no svecītes, kas dega iepretim svētbildei. Dodoties ikdienas gaitās pie ārsta, Roberts aizgāja no mājas, bet svecīti nenopūta. Tā kā mājās neviena nebija, izcēlās ugunsnelaime. Labi, ka kaimiņiene sajuta dūmu smaku, un līdz ar to pašu spēkiem izdevās novērst ugunsnelaimi un nebija jāsauc ugunsdzēsēji. Lai gan dzīvoklis nav ļoti izdedzis, viss ir pievilcies ar indīgiem dūmiem, sākot ar pasi, beidzot ar drēbēm. Strādnieki Roberta pavadībā veic remontdarbus, lai jau pavisam drīz mūziķis ar savu mīļo ģimeni - sievu Madaru un mazajām meitiņām Marutu Agapi un Annu Mariju - varētu atgriezties mājās. Šajā Pārdaugavas Nometņu ielas dzīvoklī Roberts dzīvo jau 52 gadus, te dzīvojis arī viņa tēvs un vectēvs. Tādēļ šī dzīvesvieta mūziķim ir īpaši tuva. Tiesa gan, informācija, ka Roberts ar sievu Madaru dzīvo pie mājas teltīs, ir maldinoša. Zem īpaša nožogojuma vienīgi izvietotas mēbeles un citi priekšmeti, kas iznesti no dzīvokļa. Roberts pagaidām pārcēlies pie kaimiņa Jura, bet sieva ar meitām ir laukos. Cilvēki cits pēc cita steidz palīdzēt, netālu no Roberta dzīvesvietas esošā kafejnīca pat pieteikusies pabarot mūziķi un viņa ģimeni. Kamēr esam kopā ar mūziķi, viņš saņem kādu patīkamu tālruņa zvanu ar darba piedāvājumu, lai ierakstītu reklāmu. Savukārt biedrība «Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība» (LaIPA) arī pavēstījusi Robertam labus jaunumus, jo viņam iekrājusies naudiņa, kas tagad lieti noderēs. Uz to Roberts priecīgs iesaucas: «Būs darbiņš, būs naudiņa! Pats, pats, pats!»

Latvijā

Biedrība "Tavi draugi" jau trešo gadu uzsāk labdarības akciju "Ziemassvētku ekspresis Latvija – Ukraina", aicinot Latvijas iedzīvotājus līdz decembra nogalei kļūt par rūķiem un sagādāt Ziemassvētku dāvanas bērniem Ukrainā. Šogad ir saņemtas 236 vēstules Ziemassvētku vecītim no bērniem Hmeļnickas krīzes centrā un Novabikovkas vidusskolā.