Pieci iemesli, kāpēc Lipmanam ir jāatkāpjas

© F64

Latvijas hokeja saimniecībā ir pavilkta svītra kādam posmam, kuram ir vistiešākais sakars ar olimpiskajiem apļiem.

Četrās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas esam bijuši izredzēto vidū, taču katram laimīgajam stāstam reiz pienāk arī beigas. Pilnu olimpisko apļu komplektu neizdevās sakrāt, jo viņsvētdien savā laukumā zaudējām Vācijai un 2018. gada spēles notiks bez Latvijas izlases līdzdalības. Kas to lai tagad zina, kad būs nākamā reize, kad mūsu hokejs atgriezīsies olimpiskajā apritē, taču līdz ar zaudējumu Vācijai būtu tikai loģiski, ka beigtos vēl viens laikmets pašmāju hokejā - LHF prezidents Kirovs Lipmans iepriecinātu vismaz 90% līdzjutēju ar savu atkāpšanos no šī amata! Iemeslu, kāpēc Kirovam ir jāatkāpjas, ir daudz. Tālāk - tikai pieci no daudziem iemesliem.

1. Iespējams, ka Lipmans sava Jūrmalas privātīpašuma plašumos ir apmaldījies un nespēj atrast savu dzimšanas apliecību vai kādu citu personu apliecinošu dokumentu, kurā atmiņas trūkuma dēļ ir iespējams ieraudzīt savu personas kodu. Kā zināms, personas koda pirmo daļu veido dzimšanas datums, mēnesis un gads. Lipmanam tie ir 1940. gada 5. novembris. Veicot vienkāršas matemātiskas manipulācijas, aprēķinām, ka tūlīt, tūlīt galdā tiks liktas 76 tortes un viena svecīti vai otrādi - viena torte ar 76 svecītēm. Krietns gadu skaitlis, lai jau labu laiku uzmestu kājas uz galda un tās atpūtinātu, bet Kirovs to nedara. Žēl. Pieņemot, ka Lipmana kājas vēl nebūt nav sagurušas, tomēr viņa runas, mīmika, ārējais izskats liecina par pretējo - gadi nav atnākuši vieni. Reizē ar gadiem arī šis tas, par ko skaļi nerunā, bet var tikai nojaust. Viens otrs kolēģis pamanījis jukuša cilvēka pazīmes, bet es teikšu maigāk - arī prāts Kirovam ir noguris. Pareizāk sakot, pārguris!

2. Kādreizējam basketbola trenerim Armandam Krauliņam reiz bija teiciens par to, ka, ja spēlētājam mājās ir problēmas ar sadzīves disciplīnas ievērošanu, tad arī laukumā viņam būs problēma ar disciplīnu. Šo dzīves patiesību var attiecināt uz jebkuru sporta veidu, uz jebkuru dzīves jomu, arī uz hokeju. Nezinu, kāda kārtība hokeja federācijā bija tajā laikā, kad tajā uz pāris mēnešiem bija pierakstījies Krauliņš, taču šodien Raunas ielā disciplīna ir sveša lieta. Labi, ne disciplīna, bet elementārā lietu kārtība. Pats Lipmans to ir publiski atzinis, jo grāmatvedes atvaļinājuma dēļ nu jau bijušajam galvenajam trenerim Leonīdam Beresņevam nav varēts izmaksāt līgumā atrunāto summu. Ja Lipmans to nezina, tad ir laiks atgādināt, ka šodien ir laikmets, kurā algas var samaksāt, atrodoties sazin kurā pasaules malā. Šodien pēc algas nav jāiet pie kases lodziņa, šodien viss notiek elektroniski, bez naudas saņēmēja klātbūtnes. Kas nekait strādāt hokeja federācijā par grāmatvedi, jo, ja Beresņevs algu nesaņēma kopš jūnija, sanāk, ka grāmatvedes atvaļinājums ir izstiepies trīs mēnešu garumā. Tāda, lūk, kārtība hokeja federācijā, kuras virsvadītājs ir Kirovs Lipmans. Starp citu, īsi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas Kirovs strādājis VEF rūpnīcā par datortehnikas bāzes centra priekšnieku.

3. Kirovs hokeja federācijas prezidenta amatā pirmo reizi iekāpa 1994. gadā, tad paņēma nelielu pauzīti, bet tajā atgriezās 1998. gadā, un līdz pat šai dienai no viņa dzirdams, ka pie prezidenta krēsla viņš neesot pienaglots, ja ir kāds cits labāks kandidāts, lai nākot viņa vietā. Savi divdesmit gadi sanāk, un tas ir daudz. Ja Lipmans būtu progresīvs vadītājs, lai būtu kaut 40 gadi šajā amatā, bet... Viņa valdīšanas stils ir pazīstams tiem ļaudīm, kuriem nav svešs diktatora režīms, kādi šodien politiskajā pasaulē vēl ir satiekami. Par laimi, Kirovs nav politiķis un viņš savu diktatūru izrāda šaurā lokā. Ko nozīmē diktatūra, nevienam nav jāpaskaidro. Papētām hokeja federācijas agrāko gadu kongresu materiālus un redzam, ka balsojumi par jauno (veco) prezidentu bijuši vienbalsīgi. Kā šodien Ziemeļkorejā, kā savulaik PSRS, kā citos diktatoriskajos režīmos. Ikviens, kurš puslīdz orientējas hokeja sabiedrībā, zina tajā valdošo noskaņu un nepārtraukto smīkņāšanu par Kirovu, taču, kad jābalso, tad ņirgas kaut kur pazūd. Kā tas iespējams? Pavisam vienkārši. Savulaik, kad ar Lipmanu konkurēja Viesturs Koziols, šķita, ka hokejā pienāks jauni laiki, pat prognozējamais balsojums šķita par labu Koziolam, taču - pāris veiklu manevru ar naudas summām, un amats ir saglabāts. Acīmredzot līdzīgā veidā Kirovs savu amatu ir saglabājis arī citos kongresos.

4. Pirms desmit, pirms padsmit gadiem no hokejistu vidus allaž bijis kāds, kuram niezējusi mēle atklātībā pastāstīt par Lipmana darba stilu, par solījumiem, par meliem utt. Bija Artūrs Irbe, bija Sergejs Naumovs, bija Viktors Ignatjevs, taču tas bija pasen, un kaut kādā veidā Lipmans pratis izlavierēt starp šiem, viņaprāt, apmelojumiem. Atsevišķi žurnālisti jau kopš Lipmana atgriešanās prezidenta amatā nepārtraukti norādīja uz Lipmana savdabīgo darba stilu, taču arī kritika nemainīja viņa sejas izteiksmi. Jaunais pārmetumu vilnis sācies pavisam nesen, aizvadītajā pavasarī, kad, cits aiz cita rindā sastājušies, Jānis Sprukts, Kaspars Daugaviņš, Oskars Bārtulis, vēl kāds, neturēja mēli aiz zobiem un šāva Lipmana virzienā. Pirms pāris dienām runātājos pierakstījās arī no izlases aizgājušais Edgars Masaļskis. Visu pieminēto spēlētāju teiktā kopsaucējs ir - hokejā valda bardaks, un tā autors ir Lipmans! Var neklausīties žurnālistu teiktajā, bet, ja to, kas presē rakstīts jau daudzus gadus, apstiprina paši hokejisti, būtu muļķīgi izlikties, ka esi prezidentsparaugsetalons!

5. Šogad pasaules čempionāta laikā Maskavā Kirovs Lipmans izrunājās pēc sirds patikas. Viņu intervēja kāds krievu kolēģis. Intervija bija interesanta - par ebreju vietu Latvijā, par mildronātu, par Serēnu Viljamsu, arī par hokeja sistēmu mūsu valstī. Uzreiz jāatgādina, ka par šo interviju interesi izrādīja attiecīgas varas iestādes, bet, lai padarītu sevi par cietēju, Lipmans uzlika savu ierasto plati - mani ir ne tā sapratuši, žurnālisti to visu ir izdomājuši (šajā gadījumā krievu žurnālists). Iespējams, ka arī es esmu kaut ko ne tā sapratis, taču, ja reiz Kirovs lepni paziņoja, ka Latvijā ļoti labi darbojas viņa vadībā pieskatītā hokeja sistēma, sāku kasīt pakausi. Pirms kādiem pieciem, varbūt vairāk gadiem apjautājos Kirovam par jaunatnes hokeja attīstības programmu. Vai tāda maz esot. Esot, esot... Parādīt gan neparādīja, bet kā lai nenotic tādam goda vīram! Lasot šīs rindas, jaunatnes hokeja treneri krīt gar zemi, jo neviens no viņiem nav redzējis šādu attīstības programmu, nākotnes vīziju utt.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2016/09/07/pieci-iemesli-kapec-lipmanam-ir-jaatkapjas