Prokurori t.s. Lemberga prāvā vēlas krimināli sodīt Aivaru Lembergu par dalību Ventspils brīvostas valdes lēmuma atlikšanā un vēlreiz sodīt par dalību šā paša jautājuma pozitīvā atrisināšanā.
Šis ir vēl viens kuriozs, kas publiski tagad kļuvis zināms, jo t.s. Lemberga prāvā pagaidām tiesa vēl ļauj sniegt liecības Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Kaut gan pēc prokuroru pieprasījuma tiesa jau ir piedraudējusi, ka var to aizliegt.
2003. gada sākumā Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis brīvostas valdes locekļiem rosināja lemt par priekšlikumu samazināt akciju sabiedrībai Ventamonjaks iznomātās teritorijas platību, izslēdzot no tās zemi, uz kuras atradās pašvaldībai 100% piederošās SIA Pārventas siltums maģistrālā siltumapgādes gaisa trase, un attiecīgi samazināt arī nomas maksu par zemi. Valdes locekļi lēma atlikt šā jautājuma izskatīšanu.
Jau nākamajā Ventspils brīvostas valdes sēdē valdes locekļi pie šā jautājuma atgriezās un izlēma - atbilstoši Ventamonjaks vadības un brīvostas pārvaldnieka piedāvājumam nomas teritoriju samazināt. Ventspils brīvostas budžets no tā necieta. Ar lēmuma palīdzību tika rasts taisnīgs risinājums civiltiesiskām attiecībām starp teritorijas iznomātāju Ventspils brīvostu, nomnieku Ventamonjaks un siltumapgādes infrastruktūras īpašnieku Pārventas siltums.
Lem vai nelem - vienalga apsūdzēs
Šķiet ieguvēji - visas jautājumā iesaistītās puses. Pēc trīspadsmit gadiem prokurori nolēma, ka 2003. gada «siltumapgādes gaisa trašu» lēmuma atlikšanu un pieņemšanu var izmantot A. Lemberga apsūdzēšanai pēc Krimināllikuma 325. panta otrās daļas «par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli». Likumā paredzētais maksimālais sods par šāda veida pārkāpumu - brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem.
Prokurori apgalvo, ka A. Lembergs abās darbībās (lēmuma atlikšanā un lēmuma pieņemšanā) darbojies nevis kā valdes loceklis, bet gan kā persona, kura ieņem īpaši atbildīgu stāvokli, - kā Ventspils mērs un kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs. Sniedzot liecības, A. Lembergs daudzas reizes ir norādījis, ka brīvostas valdē balso un lēmumus pieņem tikai un vienīgi valdes locekļi, lai arī starp viņiem savulaik ir bijuši pat vairāki ministri. Savukārt «Ventspils mērs» kā lēmuma pieņēmējs šajā gadījumā prokuroriem ir bijis vajadzīgs, lai smagāka apsūdzība sanāktu.
Atbilstīgi apsūdzībai A. Lembergs, piedaloties šo lēmumu pieņemšanā, radījis būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, un to visu viņš veicis savas un radinieku materiālās ieinteresētības dēļ. Tā kā apsūdzībā nav norādīts, kādu kaitējumu ar abām darbībām A. Lembergs ir nodarījis, kādu un cik lielu materiālo labumu viņš vai viņa radinieki ir guvuši, iespējas aizstāvēties pret tādu apsūdzību ir visai niecīgas.
Lēmums likumīgs
Sniedzot liecības tiesai par dalību lēmuma nepieņemšanā, A. Lembergs norādīja sekojošo: «Protokolā (brīvostas valdes) ierakstīts - atlikt. Tātad, pēc apsūdzības viedokļa, es esmu tādu lēmumu pieņēmis interešu konflikta situācijā, jo man ir bijušas materiālas intereses un, pieņemot šādu lēmumu, man veidojās papildu ienākumi un man piederošās mantas vērtība palielinājās. Apsūdzībā nav pateikts konkrēti, kā tad palielinājās. Atliek tikai fantazēt, bet es nefantazēšu. Neizskatīts jautājums. Pēc apsūdzības ieskata, ar to ir nodarīts būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm. Nākamā apsūdzība, ka tādējādi es nenodrošināju tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās. Brīvostas valdei nav obligāti jāskata pārvaldnieka iesniegtais dienaskārtības jautājums. Ja tas atlikts kaut kāda iemesla dēļ, tad tas arī ir izdarīts. Mani apsūdz, ka esmu slēpis, apzināti noklusējis savu atrašanos interešu konflikta situācijā, jo man bija mantiskās intereses atlikt jautājuma izskatīšanu par zemi, uz kuras atrodas pašvaldības uzņēmuma caurules. Mani apsūdz, ka es ignorēju, neievēroju valsts un sabiedrības intereses. Es saku, ka ievēroju. Mani apsūdz, ka es neattaisnoju uzticēšanos domes priekšsēdētāja amatam un brīvostas valdes priekšsēdētāja amatam. Es apgalvoju, ka attaisnoju. Lēmums bija - neskatīt jautājumu. Tas bija absolūti likumīgs. Tādu brīvostas valdes locekļi varēja pieņemt, ieskaitot mani. Mani vaino, ka tika pieņemts lēmums atlikt jautājuma izskatīšanu, un tādējādi es diskreditēju un grāvu pašvaldības vadītāju un pašvaldības institūciju vadītāju tēlu. Apgalvoju, ka tas tā noteikti nebija, nekādu tēlu es tur nesagrāvu, jo jautājums netika skatīts, lai arī bija iekļauts dienaskārtībā.»
Lēmums loģisks un pamatots
Tieši tādas pašas apsūdzības prokurori A. Lembergam izvirzījuši par to, ka viņš piedalījies iepriekšminētā lēmuma izlemšanā.
Sniedzot liecības, A. Lembergs tiesai skaidroja, kādēļ šāds lēmums tika pieņemts.
«No lēmuma skaidri redzama teritorija, kura netiek aplikta ar nomas maksu. Tātad tā ir tā teritorija, uz kuras atrodas maģistrālā siltumtīklu estakāde. Siltumtīkla estakāde ir pašvaldības uzņēmuma Pārventas siltums īpašums, un loģiski, ka to izmanto cits komersants. Tas ir Ziemeļu muliņš. Liela, milzīgi gara, vairāk nekā kilometru, hidrobūve. Pa to var braukt divos virzienos ar transportu, un šī daļa, kas ir hidrobūve, netiek aplikta ar nodokli. Savukārt, tas, kas attiecas uz to tehnoloģisko daļu, tā tiek aplikta ar nodokli. Tas ir loģisks, pamatots lēmums. Tiek apgalvots, ka lēmums tika pieņemts interešu konfliktu situācijā, jo man bija materiāla interese. Man nekādas materiālas intereses nebija un nekāda veida ienākumus no šāda lēmuma es neguvu, un arī man piederošās mantas vērtība nepalielinājās. Katrā gadījumā apsūdzībā neviena fakta nav. Tā ir abstrakta un nekonkrēta, līdz ar to man nav iespēju aizstāvēties. Lēmums bija loģisks, un par to tāpēc vienbalsīgi balsojuši arī visi brīvostas valdes locekļi. Bez tam apsūdzībā norādīts, ka es esmu nodarījis būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, jo pieņēmu lēmumu, parakstīju, un tādējādi tika ietekmētas manas mantiskās intereses. Bet manas mantiskās intereses nekādā veidā netika ietekmētas ne ienākumu gūšanas veidā, ne mantas vērtības pieauguma veidā. Arī apsūdzībā nekas konkrēti nav norādīts. Mani apsūdz, ka es nenodrošināju tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās. Gluži otrādi - brīvostas valdes lēmumi bija tiesiski, precīzi un efektīvi, pareizi un likumīgi. Mani apsūdz, ka nenodrošināju atklātību pret sabiedrību, ka slēpu, apzināti noklusēju savu atrašanos interešu konflikta situācijā un slēpu savas mantiskās materiālās intereses. Tas neatbilst patiesībai. Es neko neslēpu. Man nekādu mantisko interešu likuma izpratnē nebija. Mani vaino, ka es neattaisnoju uzticēšanos, kāda man bija dota, ieņemot domes priekšsēdētāja, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatus. Uzticēšanos es attaisnoju. To pierāda vēlēšanu rezultāti, socioloģija. Mani vaino, ka es diskreditēju, grāvu pašvaldības vadību, pašvaldības institūcijas vadītāja tēlu. Nediskreditēju, neko es negrāvu. Tēls ir pozitīvs sabiedrībā, tās atbalsts pozitīvs vērtējums ar 90 procentiem. Apsūdzībā ir runa par pašvaldības institūciju. Brīvostas pārvalde nav pašvaldības institūcija.».