Tikai no nākamā gada jūlija P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunuzceltajā A korpusā varēs pieņemt pacientus.
Atskaitē Saeimai un valdībai Veselības ministrija raksta, ka slimnīca un pati ministrija «dara un plāno darīt visu iespējamo, lai veiksmīgi pabeigtu A korpusa pirmās kārtas projektu atbilstoši paredzētiem mērķiem un rezultātiem, attiecīgi par ko arī tiks informēta Eiropas Komisija». Veselības ministrija cer, ka Eiropa sapratīs un ļaus projektu pilnībā nodot līdz 2019. gadam. Paralēli tam Veselības ministrijai un slimnīcai jārisina A korpusa otrās kārtas celtniecības jautājumi, cerot, ka šie darbi noritēs veiksmīgāk nekā pirmās kārtas celtniecība.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija uzdeva Ministru kabinetam izvērtēt A korpusa pirmās kārtas būvniecības un telpu aprīkošanas darbu izpildes progresu, veikt darbības finansiālo risku novēršanu, izvērtēt A korpusa otrās kārtas projekta realizācijas laika grafiku, rodot risinājumus būvniecības ātrākai pabeigšanai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto projektu Stradiņa slimnīcas A korpusa pirmās kārtas celtniecība - ieskaitot pilnu šī jaunā korpusa funkcionalitāti - jānoslēdz līdz šāgada 31. martam. Tāpēc pastāv bažas, kā Eiropas Komisija raudzīsies uz slimnīcas celtniecības darbu finansēšanu - vai Latvijas valstij galu galā pašai nenāksies apmaksāt pilnīgi visus izdevumus.
Atbildes vēstulē Saeimai Ministru kabinets skaidro, ka «projekta īstenošanā tika identificētas vairākas problēmas, kas būtiski aizkavēja projekta ieviešanu, piemēram, būvniecības defekti, kuru novēršanai tika apstādināti būvniecības darbi un lietus ūdeņu novadīšanas kolektora izbūves risinājuma izmaiņas, kas prasīja gan papildu laiku, gan papildu izmaksas». Pašlaik projekta ieviešana tuvojas noslēgumam, un slimnīcas A korpusa pirmā kārta, nodrošinot pacientu apkalpošanu, daļēji sāks darboties šāgada jūlijā, bet pilnā apmērā jaunais korpuss varēšot sākt strādāt tikai šāgada beigās vai pat 2018. gada sākumā. Tajā pašā laikā Veselības ministrija atradusi punktu, kas, iespējams, ļauj iekļaut izdevumos arī vēl nefunkcionējošus projektus, «ja dalībvalsts apņemas tos pabeigt ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc slēgšanas dokumentu iesniegšanas termiņa, saglabājot pilno plānoto ES fondu līdzfinansējumu». Tātad jaunā korpusa gadījumā tas varētu būt pat 2019. gada 31. marts. Finanšu ministrija kā Eiropas Savienības fondu vadošā iestāde pārliecības gūšanai par pareizo izpratni ir lūgusi Eiropas Komisijas skaidrojumu un ir saņēmusi atbildi, ka Eiropas Komisija neredz šķēršļus projektu pabeigšanai līdz pat 2019. gadam, ja vien līdz šim termiņam izpildās nosacījumi, ka projekts tiks pabeigts.
Veselības ministrija arī norāda, ka 2016. gada oktobrī ir izsludināts atklāts konkurss A korpusa otrās kārtas būvprojekta izstrādei un būvdarbu autoruzraudzībai (jānoslēdzas jau 12. janvārī), novembrī slimnīca saņēmusi arī būvatļauju otrās kārtas būvniecībai un iesniegusi Veselības ministrijai vērtēšanai pagaidu projekta iesniegumu. Vienlaikus notiek topogrāfiskā uzmērīšana un citi darbi, lai nodrošinātu savlaicīgu būvdarbu uzsākšanu.
A korpusa pirmās kārtas attīstības projekts ir finansiāli, tehniski un funkcionāli neatkarīgs un nodalīts no otrās kārtas attīstības projekta, līdz ar to pirmās kārtas realizācija neietekmē otro kārtu un ar šiem projektiem saistītās izmaksas. Pašlaik otrās kārtas būvniecībai iezīmēti vairāk nekā 91 miljons eiro. Pirmās kārtas celtniecības izmaksas sākotnēji tika lēstas uz
67 miljoniem eiro, bet vēlāk tāme sasniedza jau 87 miljonus eiro, turklāt precīzi izmaksas būs zināmas, kad projekts noslēgsies.
***
Slimnīcas A korpusa otrās kārtas attīstībai nepieciešamās (indikatīvās) izmaksas, eiro
Projektēšana 3 423 635
Autoruzraudzība 684 727
Būvniecība 68 472 690
Būvuzraudzība 1 369 454
Telpu aprīkošana 17 118 173
Kopā 91 068 678
Avots: Veselības ministrija