Pirms sešpadsmit gadiem Latvijas uzņēmēji lūdza Ventspils brīvostas pārvaldi atļaut ostas pasažieru termināļa teritorijā ierīkot beznodokļu veikalu. 2007. gadā prokurori izdomāja šo notikumu iekļaut apsūdzībās, kas izvirzītas Ventspils mēram Aivaram Lembergam.
2001. gada 23. februārī Ventspils brīvostas valde uzklausīja brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa ziņojumu par SIA Spole3 iesniegumu. Tajā uzņēmēji lūdza atļauju SIA Noord Natie Ventspils Terminals nodot apakšnomā SIA Spole3 zemes pleķīti 60 kvadrātmetru platībā Ventspilī, Plosta ielā 14. Uzņēmēji informējuši, ka iznomātajā teritorijā vēlas ierīkot beznodokļu veikalu.
Ostā - noteikta kārtība
Prokurori apgalvo, ka A. Lembergs un viņa ģimenes locekļi esot «patiesā labuma guvēji» SIA Noord Natie Ventspils Terminals, tāpēc, pēc prokuroru loģikas, ikviens lēmums, kura lemšanā piedalījies A. Lembergs un kurā kaut vai tikai pieminēts SIA Noord Natie Ventspils Terminals, ir noziedzīgs.
A. Lembergs tiesā vairākkārt liecināja, ka Uzņēmumu reģistra datos iespējams pārliecināties, ka nedz viņam, nedz viņa ģimenes locekļiem SIA Noord Natie Ventspils Terminals nav piederējis un nepieder.
Sniedzot liecības Rīgas apgabaltiesā, A. Lembergs tiesai arī skaidroja, kāpēc jautājums par zemes apakšnomu bija jāizskata Ventspils brīvostas valdes sēdē: «Terminālim, kuram ir izīrēta zeme brīvostā, nav tiesību šo zemi nodot apakšnomā, gūstot no tā papildu ienākumus. Neviens terminālis nedrīkst pelnīt, saskaldot no brīvostas iznomāto teritoriju un nododot to apakšnomā citiem uzņēmējiem, no katra kvadrātmetra nopelnot, piemēram, desmit dolāru. Brīvostas teritorija nav paredzēta nekustamā īpašuma biznesam. Tādēļ bija noteikta kārtība: ja kāds grib izīrēt apakšnomā, tad ir jāsaņem atļauja no brīvostas valdes. Brīvostas pārvaldei ir jāzina, kas ir tas apakšnomnieks; ar ko viņš tur nodarbosies. Svarīgi ir nepieļaut brīvostas teritorijā gūt ienākumus no apakšnomas.»
Pasažieru ērtībai
Brīvostas valdes locekļi, uzklausot pārvaldnieka ziņojumu un iepazīstoties ar SIA Spole3 iesniegumu un pavadošajiem dokumentiem, pieņēma pozitīvu lēmumu. Galvenai arguments: netālu no plānotā beznodokļu veikala piestāj roro tipa kuģi un prāmji, ar kuriem transportē smagās un vieglās mašīnas, kā arī pasažierus. Pasažieriem vienmēr ir tīkami pirms došanās ceļojumā ieiet kādā veikalā. Brīvostas pārvaldes viedoklis bija, ka tas šajā piestātnē iederas un atbilst piestātnes biznesa būtībai.
Par šāda veikala lietderības aspektu A. Lembergs tiesā liecināja: «Ikvienā lidostā un pasažieru ostā ir veikali. Noord Natie Ventspils Terminals no šāda veida lēmuma ienākumus neguva. Tas nebija viņu bizness. Veikals bija viens no servisa pakalpojumiem kopējā roro kuģu darbības loģistikā. Noord Natie Ventspils Terminals nenodarbojās ar tirdzniecību un pasažieru apkalpošanu. Viņi apkalpoja kuģus, nevis pasažierus, un līdz ar to viņi veikalus nevēra. Viņiem tas nav jādara. Arī airBaltic nepieder neviens veikals. Viņi vadā pasažierus. Arī lidostai Rīga nepieder veikals. Viņi izīrē tikai platības. Tāda ir šī veikala ierīkošanas atbalstošā lēmuma jēga. Tas tika pieņemts Ventspils brīvostas pārvaldes interesēs, lai serviss, ko saņem Ventspils ostas pasažieri, būtu tāds kā līdzīgās ostās citur pasaulē, piemēram, Tallinā. Varbūt jūs, godātā tiesa, esat kaut kur braukuši ar prāmi, tad jūs to esat redzējuši. Taču izrādās, ka, pēc apsūdzības domām, viss ir savādāk.»
«Šai sakarā es varu liecināt, ka nedz mana piedalīšanās šī lēmuma pieņemšanā, nedz pats lēmums neietekmēja un nevarēja ietekmēt manas un manu bērnu mantiskās intereses.»
Valsts un sabiedrības interesēs
A. Lembergs tiesai skaidroja, ka apsūdzības apgalvojumi par nodarīto kaitējumu valstij un sabiedrībā ir absurdi: «Es varu viennozīmīgi apgalvot, ka nekāda interešu konflikta Korupcijas novēršanas likuma izpratnē ne man, ne dēlam, ne meitai nebija un būt nevarēja. Vienkārši nevarēja. Šim lēmumam, protams, arī nevajadzēja atrasties šajā biezajā apsūdzības gūzmā. Pēc apsūdzētāju apgalvotā, šis lēmums - atļaut nodot apakšnomā teritoriju, lai SIA Spole3 atvērtu veikalu beznodokļa zonā, - ir nodarījis būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm. Es ar lielu interesi lasīju apsūdzību un meklēju, kur tad ir minēts, kā tad izpaudās tas būtiskais kaitējums valsts un sabiedrības interesēm. Šo lēmumu brīvostas valde pieņēma - taisni otrādi - valsts un sabiedrības interesēs. Cilvēki tērēs naudu - valstij no tā nekāda ļaunuma.»
Pumpaino un strīpaino kara ainiņas
Atbilstīgi datu bāzei Firmas.lv 100% SIA Spole3 kapitāla daļu jau kopš 1995. gada pieder vienai fiziskajai personai - uzņēmējam Valdim Pumpuram.
Kādam noteikti liksies ļoti interesants fakts, ka uzņēmējs V. Pumpurs šeit pieminētā lēmuma pieņemšanas laikā bija ietekmīgs t.s. Valmieras ekonomiskās grupas (saukti arī par pumpainajiem) pārstāvis un biznesa partneris Andrim Šķēlem. Piemēram, 2000. gadā viņš bija SIA Hanzas uzņēmējs ģenerāldirektors, bet valdes priekšsēdētājs tolaik bija pazīstamais A. Šķēles menedžeris Harijs Krongorns. SIA Hanzas uzņēmējs piederēja kompānijai, kuras nosaukums tajos laikos presē bieži tika locīts saistībā ar Andra Šķēles vārdu, - Menas salā reģistrētajai Quainton Limited. Vēlāk SIA Hanzas uzņēmējs tika pievienota vēl slavenākai kompānijai - SIA Ave Lux.
Savukārt t.s. Ventspils grupas (saukti arī par strīpainajiem) un Valmieras grupas karš tieši ap 2000. gadu sasniedza apogeju. 1999. gadā A. Šķēle kļuva par premjeru trešo reizi, bet par finanšu ministru - ietekmīgais t.s. Valmieras grupas pārstāvis Edmunds Krastiņš. Finanšu ministrs sāka ar to, ka liedza iepriekš valsts budžeta likumā apstiprinātās valsts garantijas kredītiem Ventspils brīvostas attīstībai.
Likteņa ironija - šie kredīti bija paredzēti tieši Noord Natie Ventspils termināļa būvniecībai. Jāatgādina - lai ostas attīstība neapstātos un termināli uzbūvētu, Ventspils brīvosta atrada iespējas paņemt kredītus no komercbankas (tolaik kredītus bankas izsniedza ļoti maz un tikai tad, ja bija gandrīz 100% garantijas), un arī par šo kredītu ņemšanu A. Lembergam ir nevis piešķirts ordenis, bet izvirzīta apsūdzība.
Bet tagad izrādās, ka ap 2000. gadu Ventspilī ir atbalstīts pumpaino biznesa projekts tajā pašā teritorijā, kuras attīstību viņi centās kavēt.
Šobrīd SIA Spole3 ir vērā ņemams uzņēmums - 2015. gadā tā apgrozījums bija 5,6 miljoni, bet peļņa - 130 000 eiro.