Vidzemes slimnīcas Dzemdību nodaļa atklātā vēstulē pauž pilnu atbalstu un pievienojas Rīgas Dzemdību nama ārstu un vecmāšu aktivitātēm un protestiem.
Vēstuli parakstījušie mediķi līdzīgi kā Rīgas Dzemdību nama, P. Stradiņa slimnīcas, Liepājas reģionālās slimnīcas ārsti un vecmātes norāda, ka dzemdību jomā strādājošo situācija ir pietuvojusies kritiskajai robežai. «Vidzemes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļa apkalpo gan akūtās, gan plānveida pacientes no visa Vidzemes reģiona, tajā skaitā arī augsta riska grūtnieces un priekšlaicīgas dzemdības. Gadā pieņemam virs 1100 dzemdībām, dzemdību skaitam ir tendence pieaugt. Operatīvo dzemdību skaits ir trešā daļa no dzemdībām, un dzemdības bez papildu manipulācijām pērn bija vien desmit procenti no kopējā dzemdību skaita, kas norāda uz nepieciešamību pastiprināti rūpēties par grūtniecēm, dzemdētājām un jaunajām māmiņām,» saspringto Dzemdību nodaļas darbu raksturo mediķi. Nodaļas ārsti bez dienas darba stacionārā nodrošina nepārtrauktu neatliekamo palīdzību darbadienās, brīvdienās un svētku dienās, tāpat tiek nodrošināts arī otrs ginekologs mājas dežūrā, kas sniedz palīdzību nepieciešamības gadījumā vakara un nakts laikā, kā arī brīvdienās un svētku dienās. Vidzemes slimnīcā pašlaik dežūras darbu palīdz nodrošināt divi dzemdību un ginekoloģijas rezidenti.
Mediķi arī uzsver, ka ārstu un vidējā personāla slimības gadījumā ir grūti nokomplektēt dežūrgrafiku un nodrošināt nodaļas nepārtrauktu darbību, jo vairākums personāla strādā vairākās darba vietās un nav iespējams neparedzētas situācijas gadījumā pēkšņi mainīt sava darba jau tā intensīvo grafiku. «Augstā atbildība un zemais atalgojums liek justies profesionāli nenovērtētiem. Paaugstinātas spriedzes apstākļos rodas pārdegšana, nervozitāte un nevajadzīgi saspīlējumi,» stāsta viens no vēstules autoriem - Kristaps Šneiders, ārsts ginekologs, dzemdību speciālists. Lai nopelnītu atalgojumu, ar kuru var uzturēt ģimeni, nepieciešams strādāt daudzas virsstundas, turklāt veidojas apburtais loks, jo, nestrādājot virsstundas, nodaļas darbu nemaz nevar nodrošināt nepārtrauktā režīmā. Tas varētu apdraudēt palīdzības sniegšanu Vidzemes reģiona grūtniecēm un dzemdētājām. «Taču tas ir arī laiks, ko mēs esam spiesti atraut savām ģimenēm un bērniem, lai nodrošinātu palīdzības sniegšanu sievietēm tad, kad tas ir kritiski svarīgi,» teikts vēstulē. Mediķi uzskata, ka jābūt novērtējumam valstiskā līmenī gan emocionāli, gan finansiāli, tādēļ pieprasa nodrošināt adekvātu, konkurētspējīgu atalgojumu stacionārajā medicīnā.
Situācija ar medicīnas darbinieku atalgojumu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs ir kritiska, un prasības, ko izvirzījuši ārsti, ir ļoti pamatotas, saka Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs. To varot mainīt tikai un vienīgi ar papildu finansējuma piešķiršanu, jo medicīnas iestāžu vadītāju rokās nav instrumentu, lai palielinātu nozarē strādājošo algas. «Premjerministra sacītais, ka katrai iestādei papildus piešķirtā apjoma ietvaros būtu jālemj par algu palielināšanu, neiztur kritiku,» uzsver J. Kalējs. «Nelielais finansējuma pieaugums, kas tika piešķirts šogad, ir paredzēts, lai nodrošinātu pacientiem katastrofāli nepietiekamo valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu.» Valsts par pakalpojumiem maksā krietni zemāku cenu, nekompensējot pat pakalpojumu faktiskās izmaksas, kas ietver arī darbinieku algas.