Tiesa bloķē Latvijas naftas tranzīts darbību
Pēc akciju sabiedrības Latvijas naftas tranzīts (LNT) mazākumakcionāra sabiedrības Global Oil Services prasības tiesa bloķējusi arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni kontrolētās LNT darbību, uzliekot par pienākumu aizlieguma atzīmi ierakstīt Uzņēmumu reģistrā.
Kā liecina datu bāze Firmas.lv, aizlieguma atzīme Uzņēmumu reģistrā par «jebkādu darbību veikšanu akciju sabiedrībai LNT» ir reģistrēta pagājušo ceturtdien.
Kompānija Global Oil Services tiesā ir apstrīdējusi un lūgusi atzīt par spēkā neesošu LNT pirms četriem mēnešiem (pagājušā gada 12. decembrī) pieņemto akcionāru pilnsapulces lēmumu samazināt LNT padomes locekļu skaitu no pieciem uz trim, kas padara par neiespējamu mazākuma akcionāriem ņemt dalību šīs Latvijas mērogiem fantastiski bagātās komercsabiedrības pārvaldē.
Lai nodrošinātos, ka LNT jaunā vadība, kas ievēlēta apstrīdētajā akcionāru pilnsapulcē, neveic tālākas darbības, kuras varētu kaitēt komercsabiedrības kopējām interesēm, bet tiktu veiktas tikai viena dominējošā akcionāra interesēs, kompānija Global Oil Services lūgusi piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli. Tiesa, lēmumā uzsverot, ka mazākuma akcionāru interešu aizskārums šeit tiešām varētu būt saskatāms, piemērojusi iepriekšminēto aizliegumu, kas būs spēkā līdz «šajā lietā tiks pieņemts galīgais nolēmums».
Civilprocesa likuma 250.28 pantā Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība noteikts, ka akcionāru prasības par akcionāru sapulču lēmumiem izskata Jelgavas tiesa. Lēmums nav pārsūdzams.
Blēdība ar Ventspils naftu
Šim tiesas lēmumam ir būtiska nozīme visā krimināltiesisko un civiltiesisko attiecību jūklī, kas publiski tiek saukta par «Lemberga lietu», jo LNT līdz 2015. gada septembrim pārvaldīja visvērtīgāko aktīvu visā «Ventspils stāstā» (R. Meroni advokāta Daimāra Škutāna lietots termins) - 43,25% Ventspils naftas akciju. 2015. gada septembrī LNT šīs Ventspils naftas akcijas pārdeva par acīmredzami samazinātu cenu, neskatoties uz to, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra un Rīgas apgabaltiesa tika laikus brīdinātas, ka tā tas notiks.
Kā zināms, Ventspils naftas akcijas LNT pārdeva par nepilniem 80 miljoniem eiro, t. i., maksājot 1,77 eiro par katru akciju. Pircējs - Vitol grupas uzņēmums Euromin - atlikušās akcijas piedāvājas atpirkt par 3,12 eiro gabalā, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteica, ka obligātajā atpirkumā par katru akciju jāmaksā 4,56 eiro. Loģiski var secināt, ka LNT vadība no Ventspils naftas akciju pārdošanas varēja iegūt divas trīs reizes lielāku summu.
Jauns, gandrīz vai neticams pierādījums R. Meroni visatļautībai, ko acīmredzot nodrošina Latvijas Ģenerālprokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs, ir izlasāms Global Oil Services prasības pieteikumā. Proti, izrādās, ka LNT vadība Ventspils naftas akciju pārdošanu organizējusi bez LNT akcionāru pilnsapulces piekrišanas!
Prasības pieteikumā teikts: «Lai gan AS Ventspils nafta akcijas bija lielākais LNT aktīvs (citi aktīvi ir pavisam niecīgi, salīdzinot ar AS Ventspils nafta akciju paketi), šāds lēmums tika pieņemts bez LNT akcionāru sapulces lēmuma. Tātad, atsavinot LNT vērtīgāko aktīvu un principā aktīvu, kura dēļ LNT kā holdingkompānija tika dibināta un eksistē kopš 1995. gada, LNT valde nesasauca akcionāru sapulci un nedeva akcionāriem iespēju apspriest šāda aktīva pārdošanas jautājumu. Mazākumakcionāriem uz doto brīdi pat nav sniegta jebkāda informācija, atskaite vai ziņojums par šo darījumu.»
Likme - 128 miljoni
Ņemot vērā šos un citus faktus, Global Oil Services «uzskata, ka šajā pieteikumā izklāstītie fakti pilnīgi un vispusīgi norāda uz reiderismu un centieniem izslēgt daļu akcionāru no uzņēmuma pārvaldes un tādējādi netraucēti, iespējams, veikt nelikumīgas darbības ar lielajiem uzņēmuma naudas līdzekļiem».
Prasības pieteikumā norādīts, ka LNT rīcībā atbilstīgi 2015. gada pārskatam ir gandrīz 128 miljoni eiro brīvu līdzekļu, bet, «ņemot vērā LNT darbības specifiku (tikai akciju turēšana citā uzņēmumā), - pasīvi ir ļoti minimāli».
Protams, jāņem vērā arī fakts, ka Ventspils naftas akcijas, kuru turēšanai tika dibināta LNT, ir jau pārdotas, tātad arī pašas LNT eksistencei ir zudusi jēga.
Kā norāda Global Oil Services, no LNT rīcībā esošajiem brīvajiem naudas līdzekļiem Jaunzēlandes kompānijai pienāktos 25 miljoni eiro.
«Nekrietns un nerūpīgs»
Prasības pieteikumā ir garum garais saraksts ar publiski iepriekš nezināmiem pārkāpumiem, ko pieļāvusi LNT vadība, ilga laika periodā ignorējot mazākumakcionāru tiesības, kas ir aizsargātas ar likumu.
Līdz ar to Global Oil Services secina, ka «LNT valdes rīcība neatbilst krietna un rūpīga saimnieka būtībai, tādējādi tiek konstanti pārkāpts Komerclikuma 169. pants»]; «LNT valde ilgstoši ignorē mazākuma akcionāru likumīgās prasības»; «LNT valde vada uzņēmumu viena akcionāra, ne pašas sabiedrības interesēs» utt.
Atbilstīgi pieteikumam LNT ir šādi akcionāri: a/s Ventbunkers pieder 66,9% akciju, bet Global Oil Services ir otrs lielākais akcionārs, kuram pieder 17,1% akciju. Vēl 11,5% akciju pieder SIA Ventrans Rīga, 3,8% pieder Escalada Holdings Ltd., bet Somers Business Limited pieder tikai 0,6% akciju.
Jānosauc iepriekšminēto lēmumu pieņēmēji. Atbilstīgi datu bāzei Firmas.lv 2015. gada septembrī LNT padomes priekšsēdētājs (attiecīgi - galvenais, kurš pieņēma lēmumu par Ventspils naftas akciju kliedzoši lētu pārdošanu) bija R. Meroni. Viņa vietnieki bija R. Meroni ilggadējā sekretāre Diāna Jukna un miljonāra Olafa Berķa dēls Nauris Berķis. Padomē darbojās arī otrs O. Berķa dēls Jānis Berķis un Ivars Bērziņš.
Šobrīd LNT padomes priekšsēdētājs joprojām ir R. Meroni, bet padomes locekļi ir viņa sekretāre D. Jukna, kā arī Ukrainas pilsone Lidija Hitričenko (Lidiia Khytrychenko, par kuras uzticamību R. Meroni nav nekādu šaubu). LNT valdes locekļi kopš šā gada 26. janvāra ir R. Meroni menedžeri - brāļi Alvis un Jānis Hāzes, kā arī Aivars Gobiņš.
Atbilstīgi Firmas.lv datiem pēc Global Oil Services apstrīdētās LNT akcionāru pilnsapulces LNT padomē amatu zaudējuši brāļi Nauris un Jānis Berķi.