Bēgļiem ticēs uz vārda
Turpmāk oficiālu statusu ieguvušajiem patvēruma meklētājiem pabalstus izmaksās īsāku laiku nekā līdz šim. Savukārt vienreizēju finansiālu atbalstu, ticot patvēruma meklētājam uz vārda, izmaksās, ja tas atbildīgās amatpersonas informēs, ka viņam nav pietiekamu līdzekļu patstāvīgas dzīves uzsākšanai.
Šāda kārtība izriet no grozījumiem Patvēruma likumā, kurus otrdien pirms trešā lasījuma Saeimā apstiprināja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Likumprojekta gatavošanas gaitā Nacionālās apvienības vārdā Jānis Dombrava centās panākt, lai vienreizējo pabalstu nemaksātu tiem patvēruma meklētājiem, kuriem naudas uzkrājumi pārsniedz 128,06 eiro. Viņš arī piedāvāja likumprojektā iekļaut prasību katram patvēruma meklētājam atskaitīties par viņa īpašumiem un bankas kontu bilanci. Saskaņā ar deputāta ieceri pabalstu nedrīkstētu izmaksāt personai, ja tai vai tās ģimenes naudas uzkrājumi ir lielāki par 128,06 eiro.
Taču komisijas priekšsēdētājas biedrs, Saskaņu pārstāvošais Boriss Cilevičs norādīja, ka šādas kārtības ieviešana būtu pārāk sarežģīta. «Dombravas priekšlikums radītu papildu slogu ierēdņiem, un tas nozīmētu arī fiskālu ietekmi,» norādot uz jauniem pienākumiem, par kuriem ierēdņiem būtu jāsaņem atbilstoša atlīdzība, teica politiķis.
Tādēļ tika piedāvāts kompromiss, kuram piekrita arī J. Dombrava.
Vienreizējais pabalsts būs divu ikmēneša pabalstu apmērā jeb 278 eiro. Taču, ja laika gaitā atklāsies, ka patvēruma meklētājs par savu finansiālo stāvokli sniedzis nepatiesu informāciju, likumdevējs izstrādājis shēmu, kā atgūt izkrāpto naudu.
«Finansiālais atbalsts ir būtisks, atstājot patvērumu meklētāju centru un uzsākot patstāvīgu dzīvi. Cilvēkiem nepieciešama dzīvesvieta, līdz ar to jāslēdz, piemēram, īres līgums, un nereti dzīvokļu īpašnieki prasa arī drošības naudu. Bēgļiem savu dzīvi šeit nākas sākt gluži kā no baltas lapas - bez sadzīvei nepieciešamajām lietām -, tāpēc pārcelšanās prasa lielus ieguldījumus, lai sagādātu ikdienai vajadzīgās lietas,» saka komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Ikmēneša pabalsts, kas sedz uzturēšanās izmaksas, pilngadīgai personai ir 139 eiro. Katram nākamajam ģimenes loceklim paredzēti 97 eiro, tāpat 97 eiro pabalsts noteikts nepilngadīgai personai bez pavadības.
Pabalstiem paredzētais esošā finansējuma kopējais ietvars netiks mainīts. Tas panākts, saīsinot uzturēšanās izmaksu segšanai paredzētā pabalsta izmaksas ilgumu. Bēgļiem tas pienāksies desmit mēnešu līdzšinējo 12 mēnešu vietā, bet alternatīvo statusu ieguvušajām personām tas saīsināts no deviņiem uz septiņiem mēnešiem.
Likumprojekts arī sasaista bēgļiem un alternatīvo statusu saņēmušajām personām paredzēto pabalstu izmaksu ar ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību vai aktīvu darba meklēšanu.
Proti, oficiālo statusu saņēmušajam patvēruma meklētājam būs jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā un jāpilda bezdarbnieka pienākumi. Ja darbspējīgā vecumā esošās minētās personas nereģistrēsies Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nepildīs bezdarbnieka pienākumus, pabalsta izmaksu pārtrauks. Likuma radītāji ir pārliecināti - šāda kārtība palīdzēs nodrošināt to, ka pabalstu neizmaksās personām, kuras atstājušas Latviju.