Starptautiskās un valsts drošības vārdā Latvija grasās ierobežot vienu no brīvībām – brīvi pārvietoties no valsts uz valsti. Šādu ierobežojumu iecerēts piemērot personām, kas plāno, piemēram, iesaistīties bruņotā konfliktā ārvalstīs.
Saskaņā ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodotajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā, aizliegumu izceļot no Latvijas varēs piemērot, ja valsts drošības iestādes būs konstatējušas, ka minētā persona var apdraudēt valsts drošību, plāno iesaistīties teroristiskās darbībās vai bruņotā konfliktā ārvalstī. Izvērtējot saņemto informāciju, šo lēmumu varēs pieņemt iekšlietu ministrs, bet aizliegumu varēs piemērot ne ilgāk kā uz gadu.
Iecerēts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šai personai atņems ceļošanai derīgos dokumentus - pasi un tikai Eiropas Savienībā un tās ekonomiskajā zonā derīgo identifikācijas karti - un vietā izsniegs citu personu apliecinošu dokumentu, kas nedos tiesības izceļot no Latvijas.
Ja valsts drošības iestāžu par potenciālo teroristu atzītā persona uzskatīs, ka liegums pamest Latviju tai piemērots nepamatoti, mēneša laikā pēc tā piemērošanas liegumu varēs pārsūdzēt tiesā, kuras spriedums nebūs pārsūdzams.
Pašreiz Latvijā nav paredzētas pilnvaras ierobežot personas tiesības ceļot, ievērojot sabiedrības un nacionālās drošības intereses. Atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam, procesa virzītājam ir tiesības noteikt aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.
Taču minēto ierobežojumu var piemērot tikai tajos gadījumos, kad pret personu ir uzsākts kriminālprocess. Gadījumos, kad kriminālprocess nav uzsākts, bet valsts drošības iestādēm ir attiecīgās ziņas, ka persona var apdraudēt valsts drošību, plāno iesaistīties teroristiskās darbībās vai bruņotā konfliktā ārvalstī, valsts rīcībā nav preventīva mehānisma personas ceļošanas tiesību ierobežošanai.
Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā aktuālo situāciju valstu drošības jautājumos. Vairākas valstis, piemēram, Lielbritānija, Dānija, Vācija un Nīderlande, jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos ar mērķi novērst radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgām personām, kuras ir mazāk aizsargātas un tām nav pilnīga izpratne par iesaistīšanās mērķi prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis skaidro, ka drošības iestādes zina par personām, kas būtu ar mieru iesaistīties kādā bruņotā konfliktā ārvalstīs, taču līdz šim nebija pietiekamu instrumentu, lai preventīvi novērstu šādu rīcību.
Jau vēstīts, ka par dalību Sīrijas konfliktā apsūdzēts jaunietis Mārtiņš Grīnbergs, kurš, islāma kalifāta idejas iedvesmots, pats par saviem līdzekļiem caur Turciju aizceļoja līdz Sīrijai. Vīlies tā dēvētās Islāma valsts ideoloģijā, viņš aizbēdzis no Daesh, lai atgrieztos dzimtenē, kur viņu apcietināja. Pašlaik notiek tiesas process, un prokuratūra lūdz apsūdzēto sodīt ar 11 gadu brīvības atņemšanu.