Valdības apstiprinātajās valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs nav dota skaidra atbilde, kā finansēt veselības aprūpi situācijā, kad nozarei katastrofāli trūkst naudas. Ideja par veselības aprūpes līdzfinansēšanu no sociālā budžeta tiek mētāta kā karsts kartupelis, un no valdības neizlēmības ir noguruši gan pacienti, gan mediķi.
Lai gan valdību veidojošās partijas pēc diskusijām atteicās no priekšlikuma nodokļu reformas ietvaros novirzīt noteiktu daļu no sociālajām iemaksām veselības aprūpes finansēšanai, šonedēļ valdības izskatītajā dokumentā par nodokļu reformu 2018.-2021. gadam, ko izstrādājusi Finanšu ministrija, teikts, ka «nodokļu politikas pamatnostādņu kontekstā risināmie jautājumi ir sociālās apdrošināšanas maksājumu sasaiste ar veselības nozares finansējumu un sociālo iemaksu maksātāju identifikācija, saņemot veselības pakalpojumus». Tas apliecina, ka valdība, vismaz Finanšu ministrijas personā, no šīs idejas nav atteikusies. Šīs idejas dzīvīgumu apliecina arī dokumentā klāstītais par labo situāciju sociālajā budžetā, kurā šogad izveidojies uzkrājums vairāk nekā 500 miljonu eiro. Vienlaikus Finanšu ministrija pamatnostādnēs norāda, ka šie jautājumi jārisina ārpus nodokļu politikas ietvara, tas ir, pašas nozares politikas ietvaros. Finanšu ministrija arī atgādina, ka papildu finansējums veselības aprūpei tiek nodrošināts arī ar atkāpi no budžeta deficīta mērķa un saskaņā ar pašreizējām prognozēm atkāpes apmērs ir attiecīgi 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2017. gadā, 0,4 procenti no IKP 2018. gadā un 0,5 procenti no IKP 2019. gadā. Valdība pieņēmusi zināšanai, ka šīs atkāpes izmantošana 2018. gadā nodrošinās finansējumu veselības nozarei līdz 110 miljoniem eiro, kas tuvina nozares finansējuma apjomu četru procentu apmērā no IKP. Šogad veselības budžeta izdevumi ir nedaudz virs trīs procentiem no IKP.
Veselības nozares finansēšanas jautājumus risina darba grupa, kurai jau līdz 1. jūnijam jānāk klajā ar priekšlikumiem ilgtspējīgai veselības nozares finansēšanai, jo atkāpe, kas saskaņā ar Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas regulējumu tiek piešķirta uz noteiktu termiņu - trim gadiem, tātad ir īslaicīga. Lai gan līdz jūnijam ir palicis nepilns mēnesis, diskusijas Saeimā par veselības nozares finansējumu rāda, ka vienošanos par tik svarīgu jautājumu nebūs viegli panākt, īpaši, ja vienota viedokļa nav pat pašā valdībā. Veselības ministre Anda Čakša, kura vakar bija uzaicināta uz Saeimu stāstīt par iecerēto veselības reformu, atzina, ka nav iespējams nodrošināt pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu, ja mediķiem nav nodrošināta atbilstoša darba samaksa un veselības finansējums uz vienu pacientu ir trīs reizes zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tāpat ministre centās paskaidrot, ka «veselības aprūpe ir tautsaimniecības lielākais resurss» un, ja veselības aprūpe ir valdības prioritāte, tad fiskālā telpa ir jāizmanto veselības jomas finansēšanai. Saeimas deputātu viedokļi dalās: daļa atbalsta ieceri veselības jomai novirzīt vienu procentu no sociālā budžeta, daļa uzskata, ka ir jāatgriežas pie idejas par obligāto veselības apdrošināšanu.
Veselības nozares pārstāvji un pacienti aicina steidzami pieņemt konkrētus lēmumus, jo arī veselības reformu, kas būtiski skar ģimenes ārstus un slimnīcas, nevar īstenot bez papildu finansējuma.
***
viedoklis
Inese MAURIŅA, pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja:
- Pacienti ar lielu nepacietību gaidīja aprīli, kad saskaņā ar valdības pērn solīto bija jāpieņem lēmums par veselības aprūpes finansēšanas modeli un jāatrod iespējas palielināt veselības aprūpes budžetu. Diemžēl lēmuma nav, tādēļ ar lielu vilšanās sajūtu jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotāju veselība kā galvenā politiskā prioritāte ir palikusi tukšu solījumu līmenī. Pacientu organizācijas aicina nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu papildu līdzekļus veselības aprūpei. Uzskatām, ka apstākļos, kad nav skaidrs, kur rast papildu finansējumu veselības aprūpei, atbalstāma ir ideja par veselības aprūpes finansēšanu arī no sociālā budžeta.