Militāro mācību Guardian Response ietvaros Rīgas Austrumu slimnīcai bija jāuzņem 38 smagi cietušie ar dažādiem ievainojumiem, tai skaitā sprādzienā norautām ekstremitātēm, smagiem apdegumiem, galvas traumām un šautām brūcēm.
Mācību laikā tika izspēlēti trīs negaidījumi - sprādzieni Daugavpilī un Kuldīgā un apšaude Rēzeknē. Cietušie, atbilstoši sagrimēti, tika nogādāti Rīgas Austrumu slimnīcā ar trīs helikopteriem. «Informācija par cietušo skaitu un gūtajām traumām, ko saņēmām no negadījumu vietām, ik pēc brīža mainījās tāpat, kā tas notiek dzīvē,» stāsta Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs. Pēc reālistiski atveidotajiem ievainojumiem, cietušo stāstītā un citiem faktoriem mediķi izvērtēja, kuriem palīdzība būtu sniedzama vispirms, bet kuri pacienti var gaidīt. «Viss tika darīts tā, it kā negadījumi būtu notikuši īstenībā. Cietušos, protams, neoperēja, bet, ja brigāde kopā ar cietušo devās uz operāciju zāli, tad uz prognozējamo operācijas laiku atpakaļ neatgriezās,» skaidro A. Višņakovs.
Mācības rīkoja ASV armija sadarbībā ar Latvijas Zemessardzi, un mērķis bija trenēt militārā un civilā sektora sadarbību krīzes gadījumā. Mācību dalībnieki pilnveidoja iemaņas dzīvību glābjošo pasākumu veikšanā, kā arī smagi cietušu pacientu transportēšanā. Tā kā mācības norisinājās brīvdienā, Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā atradās tikai dežūrpersonāls, kuram bija jāgādā arī par citiem pacientiem, tādēļ ievērojams skaits mediķu tika izsaukts no mājām. Visi mobilizētie mediķi ieradās aptuveni stundas laikā. Reālas nelaimes gadījumā tas notiktu vēl ātrāk. Slimnīcas vadība uzskata, ka mediķi tika ar situāciju galā labi, taču A. Višņakovs piebilst, ka mācību laikā radās zināmas bažas par tehnisko nodrošinājumu. «Jā, šoreiz visa pietika, taču, ja cietušo skaits būtu vēl lielāks, varēja gadīties, ka pietrūkst monitoru, portatīvo mākslīgās plaušu ventilācijas aparātu un cita aprīkojuma,» saka ārsts.