Straume: Korupciju var apkarot, ja novēršanas, apkarošanas vienības strādā kā viens vesels

Kopš 15. jūnija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vada bijusī Militārās izlūkošanas un drošības dienesta vadošā amatpersona Jēkabs Straume. Līdz ar viņa ievēlēšanu amatā žurnāls IR atsāka publiskot oligarhu sarunas, kas savā veidā iesvētīja jauno KNAB priekšnieku. Par karsto kartupeli – oligarhu sarunām, KNAB darba uzlabošanu un iniciatīvām partiju finanšu kontrolē Neatkarīgās intervija ar J. Straumi.

Neatkarīgā: - Sākot strādāt KNAB, esat reālajā situācijā atklājis būtiskas atšķirības no situācijas, kādu iedomājāties esam šajā iestādē?

Jēkabs Straume: - Esmu iepazinies ar biroju, to, kā tas strādā, un sapratis, kur vajag veikt uzlabojumus. Bet nekādi grandiozi atklājumi nav bijuši.

- Un kur vajadzētu lielākos uzlabojums?

- KNAB ir veidots divu bloku līmenī - novēršana un

apkarošana -, starp kuriem nav bijusi īsti laba sadarbība. Iespējams, arī pastāvējušās darbinieku domstarpības to nav sekmējušas. Bet korupciju var apkarot, ja visas vienības strādā kā viens vesels. Tas man lika domāt par pārmaiņām attiecībā uz analītisko kapacitāti, lai korupcijas aina un riski birojam taptu skaidrāki kā vienam veselumam, nevis tikai novēršanai atsevišķi un apkarošanai atsevišķi.

- Stājoties amatā, kā vienu no prioritātēm minējāt kolektīva sašķeltības novēršanu, bet iepriekš tas īsti neizdevās nevienam no vadītājiem. Ko esat sācis darīt vai plānojat darīt savādāk?

- Man grūti komentēt to, kā bijis iepriekš, vai tur vadītājiem un viņu vietniekiem nav izdevies veicināt sastrādāšanos. Pašlaik redzu, ka birojs spēj un var strādāt kā vienota komanda, nekādu katastrofālu nesaskaņu nav, ir tikai argumentētas diskusijas par vienu vai otru jautājumu, kas ir normāli.

- Sanāk, ka KNAB vadītājs bija galvenais nesaskaņu avots?

- Nē, tā es neteiktu. Neņemšos analizēt, kas bija nesaskaņu galvenie iemesli. Lai arī man kaut kādas versijas ir, tās pagaidām paturēšu pie sevis, varbūt kļūdos. Divi mēneši amatā ir par maz, lai izdarītu stingrus, tikai un vienīgi uz faktiem balstītus secinājumus.

- Stājoties amatā, nonācāt kritikas un uzmanības krustugunīs līdz ar paziņojumu par oligarhu lietas izbeigšanas pamatotību. Galvenais iemesls, kāpēc lieta netika līdz tiesai, bija nozieguma sastāva trūkums vai izmeklētāju nespēja to pierādīt?

- Kriminālprocesuālā stadijā ar šo lietu mērķtiecīgi strādāja, lai ar esošajiem pierādījumiem to varētu nosūtīt kriminālvajāšanai, bet acīm redzami tie nebija pietiekami, ko norādīja arī prokuratūra, atsūtot lietu atpakaļ papildizmeklēšanai.

- Lietu uzraugošais prokurors Māris Leja izteicies, ka toreizējā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe izmeklēšanā pieļāvusi haosu, mēģinājusi īstenot izmeklēšanas virzienus, par kuriem process nebija uzsākts. Vajadzējis vairāk veikt slepenās darbības, jo glābt procesu vienīgi ar izmeklēšanas darbībām ir nepietiekami. Piekrītat Lejas redzējumam?

- Ne piekritīšu, ne nepiekritīšu. Nespēšu komentēt, kā tajā brīdī biroja iekšienē apkarošanas blokā notika mijiedarbība, procesuālās, operatīvās darbības un kāda bijusi mijiedarbība ar prokuratūru, jo nebiju tur blakus.

KNAB paliek pie tā, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir pamatots, un par kriminālprocesa norisi nekādas pārbaudes nenotiek, vienīgi Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija (PIK) caurskata to sava mandāta ietvaros. KNAB izmeklētāji pārvērtē to informācijas kopumu, kas bijis biroja rīcībā, bet netika iekļauts kriminālprocesā.

- Jums ir versija, kā KNAB rīcībā esošās sarunas, turklāt tās, kas nebija iekļautas krimināllietā, varēja nonākt žurnālistu rīcībā?

- Kas ir žurnālistu rīcībā, man zināms nav, jo žurnāls IR norādījis, ka šo sarunu audioierakstu kopijas autentiskuma pārbaudei birojam nesniegs. Līdz ar to es varu tikai izdarīt pieņēmumu, ka, ja IR rīcībā ir autentiski audioieraksti, tad vismaz daļa no tiem joprojām birojā ir klasificēti kā valsts noslēpuma objekti. Daļa no žurnāla rīcībā esošajiem datiem joprojām ir klasificēti kā valsts noslēpums. Pašlaik divi KNAB darbinieki un viens Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis veic izmeklēšanu, lai izvērtētu aizdomas par valsts noslēpuma objekta izpaušanu vai nozaudēšanu.

- Leja paudis, ka izlases kārtībā salīdzinātie audioieraksti atšķiras no rakstītā sarunu atšifrējuma. Vai KNAB var apstiprināt žurnālā publicēto sarunu autentiskumu, jo īpaši to, kas nebija krimināllietā?

- Kamēr vien KNAB rīcībā nebūs žurnāla IR rīcībā esošie dati, tikmēr autentiskumu apstiprināt nevarēsim. Protams, KNAB atbildīgie darbinieki, kuriem ir uzdots to vērtēt gan no valsts noslēpuma iespējamas izpaušanas vai nozaudēšanas fakta puses, gan arī no tā, kas ir kriminālprocesā neiekļautajā informācijā, ir iepazinušies ar publicēto informāciju. Bet tīri tiesiski man nav tiesības dot slēdzienu par autentiskumu, kamēr vien IR nav mums nodevis oriģinālus, lai mēs varētu veikt salīdzināšanas ekspertīzi un galu galā noteikt, vai tās ir vai nav autentiskas sarunas un kādā veidā tās noplūdušas.

- Viņi atsakās jums dot šos ierakstus?

- Respektējot žurnālistu tiesības neizpaust informācijas avotus un to neprasot, žurnāla redaktori publiski esmu aicinājis sniegt viņu rīcībā esošo informāciju, lai mēs varētu izvērtēt sarunu autentiskumu. Atbilde bija noraidoša.

- Pajautājāt, sarunājoties medijos, vai ir bijis oficiāls pieprasījums?

- Nē, oficiāli neprasījām, jo neuzskatījām, ka tas būs lietderīgi, ja jau publiski un arī savstarpējās sarunās vairākkārt tika paziņots, ka šādu informāciju žurnāls birojam nesniegs.

- KNAB nolēmis nesākt kriminālprocesu par zemkopības ministra Jāņa Dūklava, iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Varat argumentēt iemeslu?

- Ļoti vienkārši! Resoriskās pārbaudes ietvaros netika gūti pierādījumi, kas apstiprinātu šādu informāciju. To, kas, iespējams, bijis kādās sarunās, nekādi fakti neapstiprināja.

- Vai var teikt, ka viņam šis īpašums nepieder vai vienkārši nevar to pierādīt? Tā ir, kā viņš teica - blefojis?

- Visas īpašumtiesības var ļoti viegli noskaidrot. Pārliecinoties par ministra Dūklava īpašumtiesībām, bija acīm redzami, ka viņam tāda īpašuma nav. To, vai ir kādas slēptas īpašumtiesības, kur kāda amatpersona varbūt ir patiesā labuma guvējs, ar pārbaudes ietvaros veiktiem pasākumiem mums neizdevās noskaidrot.

- Izteiktas versijas, ka oligarhu sarunas tika publiskotas pēc vēlēšanām, jo mērķis bija ietekmēt nevis vēlēšanas, bet jūs. Jūtat kādu spiedienu uz sevi?

- To arī īpaši nevēlos komentēt, jo man nav pamata izvirzīt kādus pieļāvumus vai izdarīt secinājumus, kas nav faktoloģiski balstīti. Jā, protams, man radīja pārdomas tas, kāpēc IR šīs publikācijas sākās tieši tajā ceturtdienā, kad es tiku ievēlēts par KNAB vadītāju. Bet tiesiskā valstī jāvadās vienīgi no pierādījumiem, nevis tikai no pārliecības par savu taisnību. Tas nebūtu pareizi, it sevišķi tādas iestādes vadītājam kā KNAB.

- Mūsu tiesībsargājošas iestādes ar to kapacitāti un citām problēmām vispār ir spējīgas gūt šos pierādījumus komplicētās lietās?

- Izvērtējot, kā KNAB veicies ar lietām pagātnē, esmu secinājis, ka profesionalitātes nav trūcis. Varbūt trūcis veiksmes. Bet, protams, uzlabojumi ir nepieciešami, jāanalizē vājākie posmi, jāizmanto resursi lietderīgi, lai panāktu rezultātu un koruptīvi noziegumi netiktu izdarīti, lai iesaistītās personas tiek sauktas pie atbildības.

- Bet nav traģisks cilvēku vai finanšu resursu trūkums?

- Traģisks nav, bet, ja vēlamies sasniegt izvirzītos mērķus, nepieciešami uzlabojumi, visupirms jau atalgojumā - KNAB darbinieku, izmeklētāju atalgojums atpaliek no līdzīga profila darbiniekiem citās tiesībaizsardzības iestādēs, līdz ar to ir grūti būt konkurētspējīgiem, noturēt vai piesaistīt jaunus profesionālus darbiniekus. Otrs jautājums ir par analītisko kapacitāti, spēju pārredzēt korupcijas ainu un riskus visā valstī. Un trešais - vakanču aizpildīšana, kas saistīta ar atalgojumu. Esmu jau iesniedzis valdībā attiecīgu budžeta pieprasījumu.

- Piedalījāties pirmajā PIK sēdē. Kādi iespaidi, un kādu redzat tās iespējamo pienesumu?

- Man kā valsts pārvaldes iestādes vadītājam nevajadzētu komentēt, ko tautas priekšstāvji lēmuši, bet katrā ziņā KNAB ar PIK pilnā apmērā sadarbosies ar cerību, ka PIK darba rezultātā būs kādi uzlabojumi, piemēram, sabiedrības izpratnes ziņā par to, kas ir tiesiskums un kā notiek tiesībaizsardzības iestādes darbs izmeklēšanas un operatīvo darbību veikšanas stadijā. Sabiedrība tad saprastu, cik tas patiesībā ir sarežģīts, lai novestu kriminālprocesu līdz tiesai. Varbūt būtu nepieciešami arī kādi uzlabojumi likumdošanā.

- Domājat, komisijai varētu būt vairāk tāds informatīvi izglītojošs pienesums?

- To es skatos no sava skatpunkta kā KNAB vadītājs, bet, kāds ir mērķis un mandāts komisijai, ir viņu pašu ziņā.

- Lai iepazītos ar lietas materiāliem, kam ir valsts noslēpuma statuss, komisijas locekļiem būtu jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, bet PIK lēš, ka varētu to darīt bez šīs pielaides, parakstot vien saistību rakstu. Tas būtu pieņemami?

- Ar kriminālprocesa materiāliem iepazīties var visi šīs komisijas locekļi, arī tie, kuriem uz doto brīdi nav speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu. Bet, ja komisijai būs vēlme, un prezumēju, ka tāda būs, iepazīties arī ar operatīvās darbības laikā iegūto informāciju, tad saskaņā ar Operatīvās darbības likumu šīs atļaujas būs nepieciešamas, jo likums visu operatīvās darbības laikā iegūto informāciju klasificē kā konfidenciālu vai slepenu.

- Tad kādu informāciju varat dot deputātiem un kādu ne?

- Kamēr KNAB nebūs noslēdzis pārbaudi par materiāliem, kas nav bijuši pievienoti kriminālprocesam, kas ir iegūti operatīvo pasākumu laikā, kamēr nebūs pārbaudīts, vai tomēr 2011. gadā nav palaisti garām kādi plānoti vai notikuši noziedzīgi nodarījumi, kuri nebija pievienoti kriminālprocesam, tikmēr šos materiālus komisijai nedošu. Bet tuvākajā laikā mēs šo pārbaudi plānojam pabeigt. Sākotnēji ar to strādāja trīs izmeklētāji, lai paātrinātu procesu, piesaistījām vēl divus. Nu jau vairāk nekā mēnesi pieci izmeklētāji ir atrauti no saviem dienesta pienākumiem - gribētu ātrāk to pabeigt, lai viņi varētu pildīt savus pamatpienākumus. Ja, balstoties uz šiem materiāliem, netiks pieņemti lēmumi par resorisko pārbaužu vai varbūt kriminālprocesu uzsākšanu, šie operatīvie materiāli būs nonākuši tādā stadijā, ka mēs visu esam caurskatījuši un nekas netiks atrasts, varēšu ļaut ar tiem iepazīties tiem PIK locekļiem, kuriem ir speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu.

- Tikai tiem, kam ir speciālās atļaujas?

- Protams, šī informācija joprojām ir valsts noslēpums, lai kā arī sabiedriskajā telpā tiek kultivēts tas, ka koruptīvie nodarījumi nevar būt valsts noslēpums. Jā, te varbūt ir pretruna likumos, kas nevar būt valsts noslēpums ar to, ko par tādu nosaka Operatīvās darbības likums, saskaņā ar kuru visa operatīvo darbību laikā iegūtā informācija tomēr ir valsts noslēpums. Es nevaru pārkāpt likumu, par to mani var saukt pie kriminālatbildības. PIK varētu lemt, vai šī pretruna jānovērš un jāmaina kādi likumi, vai vismaz jāsniedz plašāki komentāri, ko katra no šīm normām nozīmē.

- Nav bažu, ka lieta netiks izmantota arī kā priekšvēlēšanu aģitācijas instruments?

- Tāpat kā citiem KNAB darbiniekiem, man jābūt apolitiskam un pirmām kārtām jādomā par tiesiskumu, sabiedrības un valsts interesēm. Varu, protams, pieļaut, ka kāda informācija varētu tikt izmantota politiskajās cīņās, un man jācenšas maksimāli nepieļaut biroja ieraušanu tajās.

- Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir neapmierināts, ka pārmetumi par KNAB neizdarībām jāsaņem viņam. Visa atbildība jāuzņemas KNAB? Kāda bija sadarbība ar Ģenerālprokuratūru, vai tā likusi kādus šķēršļus?

- Es tad tur nebiju, man grūti spriest, kāda bija šī sadarbība. Tikai pēc dokumentiem to nav viegli izsecināt. Bet atsevišķi secinājumi ir. Prokuratūra vēl pirms kriminālprocesa ierosināšanas norādīja, kas un kā jādara un kad būtu tomēr jāsāk process, kas vēl ir jāizdara, kādi vēl pierādījumi jāiegūst. Nedomāju, ka šā procesa nenonākšanā līdz tiesai mums vajadzētu meklēt vainīgos.

- Nav vainīgie, ir, kā minējāt, veiksmes trūkums?

- Arī veiksmes trūkums ir liels faktors, jā. Varbūt kādā brīdī, kad kaut kas jāizdara ļoti ātri, pietrūka arī profesionalitāte vai laiks.

- Bet nevar runāt par politisko spiedienu, kas izdarīts, lai kavētu izmeklēšanu?

- Neko tādu pēc materiāliem nevarēju konstatēt.

- No 51 partijas, kas piedalījās pašvaldību vēlēšanās, savlaicīgi atskaites neiesniedza septiņas. Saeimas vēlēšanās partijas disciplinē risks nesaņemt valsts finansējumu, pašvaldību vēlēšanās šāda stimula nav. Redzat nepieciešamību te kaut ko mainīt, lai disciplinētu partijas?

- Nākotnē ir plānoti atsevišķi jauninājumi, lai partijas savu finanšu deklarēšanu veiktu līdzīgi, kā to dara fiziskās vai juridiskās personas, deklarējot savus ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienestam. Ļoti bieži KNAB jāpieņem lēmumi post factum, kad vēlēšanas jau ir notikušas, jāizvērtē visas finansēšanas lietas sešu mēnešu laikā pēc vēlēšanām, un tikai tad tiek pieņemti lēmumi par partiju finansējuma vai par partijas darbības apturēšanu.

- Partijas jau vēl var trīs instancēs tiesāties!

- Tieši tā! Mērķis ir uz aiznākamajām Saeimas vēlēšanām ieviest elektroniskās deklarēšanās sistēmu, lai vienkāršāk, ātrāk, saprotamāk partijas varētu deklarēt savus ienākumus, finanses.

- Kas īsti atšķirsies? Jau tagad tās neilgi pirms un pēc Saeimas vēlēšanām sniedz plānoto un reālo izdevumu atskaites.

- Detaļas vēl nepateikšu, vēl notiek diskusijas, bet deklarācijas būs elektroniskas un ātrāk analizējamas.

- Redzat, ka uz vēlēšanām būtu vajadzīgi stingrāki ierobežojumi vai nosacījumu maiņa partiju finansēšanai, ziedojumu vai biedru naudas apmēram, priekšvēlēšanu aģitācijas limitam vai tajos iekļaujamajiem/neļiekaujamajiem izdevumiem?

- 2002., 2003. gadā partiju finansēšanas lietas bija patiešām smagā stāvoklī, ļoti maz regulētas, kontrolētas un turīgākajām un ne tik turīgām partijām nebija vienlīdzīgas iespējas. Pašlaik situācija ir daudz labāka, bet uzlabojami vēl var būt, un par tiem KNAB atbildīgie darbinieki domā. Mums jāseko līdzi laikam, tostarp par interneta platformām, kas gūst arvien lielāku īpatsvaru priekšvēlēšanu aģitācijā un kur finansēšanas kontrole ir daudz sarežģītāka. Par to arī KNAB domā un mēģina rast risinājumus kontroles nodrošināšanai.

- Būs arī kādas iniciatīvas, lai nebūtu tik daudz aizdomīgu gadījumu, kad partijām lielas summas ziedo cilvēki, kuriem ienākumu līmenis ir diezgan pieticīgs?

- Par to joprojām ir aktīvi daži kriminālprocesi, un par šīs problēmas novēršanu tiek domāts. Manuprāt, jānosaka griesti, cik katra fiziskā persona, balstoties uz viņu ienākumiem, var ziedot.