Pilsētas no putekļiem atbrīvos elektrība
Lai gan elektriskā transporta veiktspēja tehnoloģiski joprojām būtiski atpaliek salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinēju darbinātām mašīnām, arī Latvija virzās satiksmes elektrifikācijas virzienā, jo tā ir vienīgā iespēja, kā atbrīvoties no dīzeļdzinēju radītajiem ogļskābās gāzes (CO2) un slāpekļa oksīda izmešiem (NOx).
Rīgai un Ventspilij jau tiek būvēts autonomi ar elektrību darbināms sabiedriskais transports. Galvaspilsētā elektrifikācija balstīsies uz ūdeņradi, bet Ventspilī, iespējams, - uz pašmāju konstruktora Andra Dambja radītām tehnoloģijām. Arī Valmiera šovasar testējusi elektriskā autobusa piemērotību pilsētas maršrutos. Kompānijas Solaris ražojumu. Uz Valmieru nav nekāda liela spiediena no vides viedokļa - gaiss pilsētā tīrs. Taču būtiska priekšrocība ir zemais trokšņu līmenis. Tas īpaši svarīgi vēlās vakara stundās un agros rītos. Tomēr šis ieguvums neatsverot elektroautobusa trūkumus. Uzlādei nepieciešamas četras stundas, optimistiskais nobraukums (uz papīra!) 200 kilometru. Un tie arī maksā krietni dārgāk par iekšdedzes līdziniekiem. Attiecīgi šādus autobusus Valmiera neiepirks. Ar ES līdzfinansējumu pirks deviņus hibrīdus, kas pamatā brauc ar dīzeli un bremzējot ražo elektrību, ko savukārt izmanto elektromotori. Tādējādi tiek taupīta degviela, un, piemēram, vakaros kādus gabalus var pabraukt tikai ar elektrību. Divus šādus autobusus Valmiera jau ir notestējusi - Iveco un Volvo ražojumus.
Made in Latvia
Vienīgā vieta Latvijā, kur tiek būvētas mašīnas, turklāt ar elektrisko piedziņu, ir konstruktora Andra Dambja darbnīca Ogrē. Līdz šim tās bijušas sporta mašīnas, bet nu ir mests jauns izaicinājums tehnoloģijām. Viņš pārbūvē klasisku Mercedess markas midibusu no dīzeļa par elektroauto. Oktobrī būšot gatavs. Iemesls, kādēļ tas top, lai arī slavenā, tomēr nelielā darbnīcā nelielā valstī, ir šāds. Lielie autobūvētāji piedāvā vai nu lielus pasažieru autobusus ar elektrisko piedziņu, vai arī mazus mikroautobusus, savukārt vidējā izmēra jeb midibusu vienkārši nav. Bet tādi nepieciešami vidēju izmēru pilsētām, tostarp arī Ventspilij. Tad nu, izmantojot savas unikālās sporta autobūvē iegūtās zināšanas, Andris Dambis grasās šo robu aizpildīt. Piepildīt piectonnīgu autobusu 20 cilvēkiem ar pasaulē labākajiem pieejamajiem akumulatoriem, dzinējiem un paša izgudroto invertoru. Uzlāde notiks trijās minūtēs caur pantogrāfu. Kamēr cilvēki galapunktā sakāps iekšā, buss jau būs gatavs nākamajam maršruta aplim. Andris Dambis stāsta, ka faktiski mašīna jau ir uzbūvēta, bet priekšā vēl sertificēšana. Ja viss izdosies, kā iecerēts, pa Ventspili šādi autobusi sāks kursēt pēc gadiem trim. Un varbūt arī citām Eiropas pilsētām. Jācer, ka tas kļūs par Latvijas veiksmes stāstu.
Ūdeņradis galvaspilsētai
Gaisa piesārņojuma dēļ lielākais spiediens mainīt braukšanas paradumus, protams, ir uz Rīgu. Kā nekā intensīvākā satiksmes plūsma valstī. Arī uzņēmuma Rīgas satiksme ieskatā pareizākais risinājums ir elektrība, taču ne gluži tāda, kā Ventspils izmantotā. Precīzāk, avots ir cits - nevis uzlādēti akumulatori, bet ūdeņradis. Pašlaik turpinās Latvijā pirmās ūdeņraža uzpildes stacijas būvniecība. Vispirms to lietos desmit trolejbusu, kam ūdeņradis būs alternatīva degviela situācijās, kad elektrotīkls ir bojāts vai jābrauc maršrutos, kur tas nav pieejams. Bet nākamais plānotais transporta iepirkums jau būs desmit autobusu, kam degviela ir tikai ūdeņradis. Šāds risinājums izvēlēts, uzskatot, ka elektriskajiem autobusiem attiecībā pret svaru ir pārāk mazs nobraukums un tie ilgi jālādē. Ūdeņradis šo problēmu atrisina - tas ražo elektrību un ūdeni.
Dīzeļi vēl pasmirdēs
Kaut gan dažādos plānošanas dokumentos Latvija deklarējusi idejisku atbalstu elektromobilitātei, praktiskas programmas tās veicināšanai nav. Elektroauto ir divreiz dārgāks par parastu mašīnu, tāpēc tos bez īpašas motivācijas nepērk. Latvijā reģistrēti tikai divi elektriskie autobusi, 280 vieglo mašīnu un 12 komercvāģu. Vienīgais valsts plānotais elektromobilitātes veicināšanas pasākums ir ātrās uzlādes punktu būvniecība.
Līdz 2020. gadam iecerēti 150 tādi pa visu Latviju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija prognozē, ka elektromobilitātes attīstība notiks nevienmērīgi: «Jebkuru jaunu tehnoloģiju ieviešana un aprobācija ir atkarīga no tehnoloģiju tirgus cenas un konkurētspējas ar citiem risinājumiem. Atteikšanās no pilnīgas fosilās degvielas izmantošanas esošajos ekonomiskajos apstākļos Latvijā ir ilgtermiņa mērķis.».