"Neatkarīgās" lasītāju zvani.
Georgs, 90 gadu vecs lasītājs. Paldies Neatkarīgās lasītāja Jāņa atmiņu stāstam par 1937. gadā piedzīvotajām zvērībām, latviešu politiskajām represijām, Lielo teroru, kuru piedzīvoja arī mana ģimene, manu tēvu nošāva, un es desmit gadu vecumā paliku dzīvot viens pats. Lasītājs it kā skatījies uz šiem notikumiem manām acīm.
Jūlijs Augstkalns. Neatkarīgās lasītāju komentāros manu sašutumu raisa teiciens, ka šogad aprit apaļa jubileja Lielajam teroram. Nevajadzētu lietot populārus svešvārdus nevietā! Jubileja nozīmē gaviļu diena, bet ar teroru nekādas gaviles nesaistās. Līdzīgi smējos padomju gados, kad komunisti svinēja Staļina nāves jubileju.
Inga no Purvciema: «Pārsteidza sociālantropologu pētījuma dati, ka šķirtie tēvi pavada kopā ar bērniem tikai 13% laika. TV raidījumā, kas veltīts šai tēmai, bija runa par «brīvdienu tēti», kurš tiekas ar bērniem tikai nedēļas nogalēs, un izskanēja žēlošanās, ka bērni gribētu kopā aiziet uz makdonaldu vai apmeklēt kādu pasākumu, bet tētim, nabagam, nav naudiņas. Arī man bija tipisks «brīvdienu tētis», skarbajos deviņdesmitajos gados viņš daudz nepelnīja, bet, kā šodien saprotu, labāk pats kādu reizi palika neēdis un staigāja lietotos apģērbos, taču mani vienmēr iepriecināja ar kādu dāvanu vai interesantu pasākumu. Runa ir tikai par prioritātēm.»