T.s. oligarhu krimināllietu nemaz nav gribējuši izmeklēt, bet tikai ilgstoši politiski sildīt

Nav pilnīgi nekāda pamata apgalvot, ka t.s. oligarhu krimināllietas izmeklēšanai būtu atvēlēti nepietiekami resursi vai kāds būtu šo izmeklēšanu kavējis.

Tagad, kad pabeigts parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs (šodien komisijai jāiesniedz savs ziņojums Saeimas prezidijam), bijušie KNAB darbinieki, kuri tagad pārkvalificējušies par politiķiem - Juta Strīķe un Juris Jurašs -, kopā ar saviem atbalstītājiem dažos masu medijos ir izvērsuši īpašu propagandas kampaņu, lai iegalvotu, cik ļoti t.s. oligarhu lietas izmeklēšanai ir traucējusi ja ne visa Ģenerālprokuratūra, tad vismaz prokurors Māris Leja un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Tomēr pat tie fakti, kas par šo krimināllietu ir zināmi publiski (jāatgādina - izbeigtās krimināllietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija un ar lietu ir iepazinies ļoti šaurs personu loks, kas par to var runāt komepetenti), liecina par pilnīgi pretējo - krimināllietas izmeklēšanai ir dota pilnīga zaļā gaisma, pat bezprecedenta apmēros.

«Sapņu» komanda

Izrādās, ka krimināllietas izmeklēšanai tikuši piesaistīti labākiem no labākajiem izmeklētājiem un labākie no labākajiem Ģenerālprokuratūras prokuroriem.

No kriminālprocesu veicošo amatpersonu reģistra ir redzams, ka lietas izmeklēšanā oficiāli bija iesaistīti 15 (!) izmeklētāji, to skaitā procesuālo darbību veicēji: procesa virzītāja Ilze Kivleniece, procesuālo uzdevumu izpildītāji, izmeklētāji Ruslans Balakleiskis, Kārlis Ragže, Raivis Šadrovikovs, Ģirts Bērziņš, Jānis Baumanis, Anda Rumjanceva, Ilona Pelse, Agita Znotiņa, Ineta Cīrule, Iveta Čaunāne, Signe Bole, Rolands Stūris, Rita Purmale, Rimants Kuzma. Lietas izmeklēšanā oficiāli bija piesaitīti arī divi KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vecākie speciālisti - Jānis Miķelsons un Uģis Upenieks.

No krimināllietas dokumentiem arī redzams, ka atsevišķas darbības lietā ir veicis Jaroslavs Strelčenoks - tolaik vēl tikai izmeklētāja statusā. No t.s. Jaundžeikara lietas redzams, ka sarunas noklausījās un atšifrēja Operatīvo izstrāžu nodaļas vecākā speciāliste Zanda Liniņa (diezin, vai viņa viena - apjoms ir pārāk liels vienam cilvēkam). Visiem arī zināms, ka aktīvu lomu procesa virzīšanā vai arī nevirzīšanānā spēlēja faktiskie virzītāji vai nevirzītāji - KNAB priekšnieka vietniece un, kas ir būtiski, ilgu laiku arī priekšnieka vietas izpildītāja J. Strīķe un Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks J. Jurašs. Tātad kopumā KNAB komandā t.s. oligarhu lietas izmeklēšanā darbojās vismaz 20 speciālisti.

Uzraugošais prokurors lietā, kā zināms, bija Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja - valsts apsūdzības uzturētājs vairākās skaļās lietās (t.s. Grinbergu lietu gan viņš zaudēja, tomēr turējās pie apsūdzības «līdz pēdējai patronai» un arī vēl pēc tam, mezdamies «uz ambrazūras» jau pilnīgi atbruņots). Amatā augstāki prokurori (t.i., Kriminālprocesa likumā noteikta augstākā amatpersona, kurai var sūdzēties par kriminālprocesu veicošo amatpersonu rīcību) bija - ne vairāk, ne mazāk - Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un M. Adlera priekšnieks Krimināltiesiskā departamenta šefs virsprokurors Arvīds Kalniņš - tātad, Ģenerālprokurora vietnieks.

Kā jau Neatkarīgā rakstīja, prokurors M. Leja lietu ekspertīzei bija iedevis arī diviem saviem kolēģiem Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā - juridisko zinātņu doktoriem Jurim Jurisam un Aldim Punduram.

Kuras vēl lietas izmeklēšanā iesaistīta šāda «sapņu» komanda? Tikai labākie no labākajiem.

Bezprecedenta noklausīšanās

Publiski ir izskanējis, ka telefona sarunas un viesnīcas Rīdzene telpas ir slepeni noklausītas vairākus gadus. Ventspils mērs Aivars Lembergs parlamentārās izmeklēšanas komisijā atklāja - t.s. oligarhu krimināllietas materiālos ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja parakstīta uzziņa, ka no 2009. gada februāra līdz 2011. gada 6. martam slepeni ir noklausītas divu personu - Aināra Šlesera un Ralfa Kļaviņa - telefona sarunas un arī Aināra Šlesera nepubliskas sarunas. Tāpat A. Lembergs komisijā pastāstīja, ka no šīs uzziņas redzams, ka slepenās noklausīšanās sankcijas izsniegtas 35 reizes (!), bet nav redzams, kāds bijis pamatojums, lai tik ilgi veiktu slepenu noklausīšanos.

Savukārt Neatkarīgā, salīdzinot šo informāciju ar faktiem no t.s. Jaundžeikara lietas, pamanīja, ka A. Šlesers ir slepeni noklausīts vēl vairākus mēnešus pēc iepriekšminētā 2011. gada 6. marta - iespējams, līdz pat 2011.gada novembrim (t.i., līdz brīdim, kad viņš zaudēja Saeimas deputāta pilnvaras un imunitāti). Tāpēc varēja izteikt pieņēmumu, ka A. Šlesers vairākus mēnešus ir noklausīts nesankcionēti.

Neatkarīgā par to vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un saņēma atbildi - krimināllietas materiālos ir tikai tā informācija par slepeno noklausīšanos, kuru procesa virzītājs ir paredzējis izmantot pierādīšanas procesā.

Ko mēs no tā varam secināt? Pirmkārt, to, ka A. Šlesera noklausīšanās sankcijas ir pagarinātas arī pēc 2011. gada 6. marta, respektīvi, viņš ir noklausīts arī tad, kad procesa virzītāja Ilze Kivleniece uzskatīja, ka kriminālprocesā viss jau ir pierādīts un operatīvai darbībai pret A. Šleseru vairs nav kriminālprocesuālas jēgas!!

Otrkārt, mēs varam secināt, ka publiski nemaz nav zināms, cik ilgi tad patiesībā ir noklausīts A. Šlesers un R. Kļaviņš, un vai šīs ir bijušas vienīgās personas, kas šajā lietā ir noklausītas; un vai Rīdzenes numuriņi ir bijušas vienīgās telpas, kas šajā sakarā ir noklausītas. Cita starpā kuluāros klīst runas, ka ticis noklausīts arī Ineses Šleseres dzīvoklis un operatīvajā lietā ir kaudzēm ierakstu, kā I. Šlesere gatavojas bērna nākšanai pasaulē. Bet pagājušajā nedēļā kāds no parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem presei pastāstīja, ka KNAB ir noklausījies arī Lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāju Krišjāni Peteru, kurš tolaik bijis arī pretizlūkošanas pasākumu objekts.

Neatkarīgā ir runājusi ar vairākiem bijušajiem SAB un Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbiniekiem, kuri ir vairāk nekā pārsteigti, ka šajā gadījumā tik vienkārši panākta operatīvās darbības uzsākšana pret vairākām personām un tik ilga pagarināšana. Viņu darba pieredzē ir bijis jāiet un ar nopietniem argumentiem vienmēr jāpamato, kāpēc būtu jānoklausās īstākie bandīti vai krievu spiegi, un arī tad ne vienmēr noklausīšanās sankcija ir dota.

Izmeklēšanu bremzējis tieši Jurašs

Visbeidzot arī jāatgādina fakti no krimināllietas materiāliem, kā t.s oligarhu krimināllietas izmeklēšanu bremzējis ne viens cits kā pašreizējais politiķis, bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs J. Jurašs, kurš kopā ar savu bijušo priekšnieci J.Strīķi tagad kliedz, ka visi citi viņiem traucējuši.

Proti, krimināllietā (48. sējuma 9. lappuse) atrodams procesa virzītājas I. Kivlenieces 2012. gada 13. decembra pieprasījums KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļai (droši vien - uz kādu no blakus kabinetiem KNAB ēkā) sniegt atbildes uz... 2011. gada 22. un 24. augustā nosūtītajiem pieprasījumiem. Šāds dokuments nepārprotami liecina, ka Operatīvo izstrāžu nodaļa ir gadu un četrus mēnešus pilnībā ignorējusi procesa virzītājas pieprasījumus.

Uz šo pieprasījumu J. Jurašs ir atbildējis 2013. gada 11. janvārī (tātad - vēl pēc mēneša), ka ir izpildījis 2011. gada 22. un 24. augusta pieprasījumus, kā arī 2012. gada 24. augusta un 14. septembra pieprasījumus. Respektīvi - KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks ir pat četras reizes ignorējis procesa virzītājas pieprasījumus.

Ko no tā var secināt? Acīmredzot KNAB «sapņu» komandas dalībniekiem ir bijušas atšķirīgas intereses, atšķirīgi procesuālie mērķi.

Politiski mērķi

Jāatgādina, ka Saeimas izmeklēšanas komisijā uz šo faktu uzmanību pērnā gada 18. decembrī vērsa A. Lembergs: «Jurašs un Strīķe bremzē izmeklēšanu. Kivleniece dod uzdevumu Jurašam veikt darbības, lai varētu izmeklēt «oligarhu» krimināllietu. Uz viņas rakstītām vēstulēm Jurašs atbild pēc pieciem ar pusi mēnešiem, pēc 12 mēnešiem, pēc 27 mēnešiem, tad atbilde vispār nav sniegta, un uz vienu - pēc diviem mēnešiem. Kā jūs domājat - tas kavē vai nekavē izmeklēšanu? Un kāpēc kavē izmeklēšanu? Tāpēc, ka vajag, lai «oligarhu lieta» pēc iespējas ilgāk ir politikas dienaskārtībā.»

Uz šiem faktiem reaģēja tikai komisijas pieaicinātā eksperte, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Latvijas Universitātes profesore, policijas ģenerāle Ārija Meikališa: «Katrā ziņā šodien dzirdētais bija ļoti interesants un daudzpusīgs, un Lemberga kunga teikto nevar neņemt vērā. Man kā procesuālistam - skatoties tos slaidus, ko viņš rādīja, - tās ir šausmas! Tādā veidā izmeklēšana notikt nevar! Bet, tā kā pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes noskaidrošana ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevums, tad par kvalitāti jāteic - ja tas ir tā, kā tika parādīts [A. Lemberga sagatavotajos un demonstrētajos] slaidos, tad - trīsdesmit četru gadu laikā, kurus esmu par izmeklētāju strādājusi, es nespēju iedomāties, kā var tā izmeklēt! [Izmeklēšanas] kvalitāte ir zem nulles! Tur pat nav runa par kvalitāti - vārdu «kvalitāte» vispār nevar lietot!»