Reemigrācijas plāns ir izgāzies; Latvija zaudē iedzīvotājus
Reemigrācijas plāns ir izgāzies. Var teikt tā, var sacīt citādi: tas bija vajadzīgs, lai noskaidrotu, ko (ne)vēlas no Latvijas aizbraukušie. Tagad tiks izstrādāts diasporas atbalsta likums. Bet jau sākušies kašķi arī ap to. Neapmierināti nav vis emigrējušie, bet gan vietējie tautieši Saeimā.
Emigrācija turpinās
Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka pēdējos gados vidēji dienā emigrācijā devās 55 Latvijas iedzīvotāji - 25 vīrieši, 22 sievietes un 8 bērni. Visvairāk emigrējuši darbspējas vecuma iedzīvotāji - gan vīrieši, gan sievietes, jo īpaši vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem (2014. gadā - 18,2%, 2015. gadā - 18% un 2016. gadā 17% no visiem emigrantiem).
Kaut arī krīze it kā bija pārvarēta, tomēr vēl 2014.-2016. gadā Latvijā samazinājās imigrantu, bet pieauga emigrantu skaits. Nav vērts sevi mānīt, strauja reemigrācija nenotiek. 2016. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 8300 cilvēku, bet izceļoja 20 600 cilvēku (par 500 cilvēkiem vairāk nekā 2015. gadā un par 1600 vairāk nekā 2014. gadā). Bet fakts, ka Latvijā ekonomiskā situācija mainās, uzņēmēji meklē darbiniekus, tiek radītas jaunas darba vietas un bruto alga šogad varētu sasniegt 1000 eiro. Statistika ir statistika, bet realitātē, kā Neatkarīgā izpētīja pērnā gada aprīlī, strādājošo vairākums pelna 1,3 reizes mazāk, nekā liecina statistiski vidējie rādītāji.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica sarunā ar Neatkarīgo vairākas reizes uzsver, ka diasporas atbalsta likumā, ko ĀM plāno izstrādāt šogad, uzsvars nebūs uz aizbraukušo cilvēku aicināšanu atpakaļ, bet gan - sadarbība ar diasporu un tās atbalstīšana.
«Nav «mēs» un «viņi». Diaspora ir kopums, daļa no Latvijas. Visi cilvēki ir piederīgi Latvijai,» saka Z. Kalniņa-Lukaševica.
Prasība pēc konkrētības
Likumā tikšot iestrādāti arī atbalsta pasākumi tiem, kuri atgriežas. Tiem jābūt konkrētiem, komentējot ĀM ieceri, jau norādīja Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Eiropas Latviešu apvienība. ĀM plāno sadarboties ar šīm organizācijām un arī ar pašvaldībām. Ir pašvaldības, kuras jau palīdz reemigrantiem un regulāri kontaktējas ar ārpus Latvijas dzīvojošiem novadniekiem.
Kalniņa-Lukaševica apstiprina, ka likumā būs definēti uzdevumi, kā arī institūciju atbildība un pienākumi. Piemēram, pašlaik pastāv birokrātiski šķēršļi - ja reemigranti nav deklarēti Latvijā, viņi nevar pieteikt bērnus skolā un bērnudārzā. Reemigranti norādījuši, ka būtiski ir saņemt informāciju par to, kā atrast dzīvesvietu Latvijā, par sociālās palīdzības sistēmu Latvijā.
Plānots, ka likums noteiks, kurām valsts vai pašvaldību iestādēm būs obligāti noteikts palīdzēt no ārzemēm atbraukušajiem tautiešiem (arī tagad tas ir, bet ne vienmēr strādā), kā arī likumā ierakstīs prasību pēc regulāra finansējuma, piemēram, latviešu skoliņām. No nākamā gada valsts finansējumu latviešu skoliņām iekļaus valsts budžeta bāzē. Un jaunajā diasporas atbalsta likumā to varētu nostiprināt, norāda Z. Kalniņa-Lukaševica.
Paredzēts, ka turpmāk, izstrādājot jaunus tiesību aktus, tiks iekļauts arī vērtējums ietekmei uz diasporu, kas ir signāls, ka valsts rēķinās ar aizbraukušajiem.
Vispirms likums, pēc tam nauda
Vispirms jāpieņem likums, kurā ir definēti mērķi, tikai pēc tam var spriest par finansējumu, saka ĀM parlamentārā sekretāre. Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajā reemigrācijas plānā 2013.-2016. gadam bija 33 pasākumi, bet nebija pietiekami daudz līdzekļu. Piešķīra apmēram uz pusi mazāk, nekā vajadzēja.
Finansējums darbam ar diasporu jau ir piešķirts ĀM, Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai. Šogad pirmo reizi visām trim ministrijām kopā šīs finansējums pārsniedz vienu miljonu eiro. Bet tas tāpēc, ka Latvija svin simtgadi. Beigsies dižie svētki, saruks arī finansējums, kas tagad atvēlēts simtgades sakarā.
ĀM uzskata, ka diasporas atbalsta likums nav jāsāk no baltas lapas. Pagājušajā gadā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs izstrādāja pētījumu par diasporas politiku, un tajā ir formulēti precīzi mērķi, ar ko sākt.
Latvijā atgriežas aktīvākie emigranti - tie, kuri saglabā latviešu valodu un piedalās kultūras pasākumos. Tāpēc viens no topošā likuma mērķiem ir latviskās identitātes, saiknes ar Latviju saglabāšana. Pārējie mērķi attiecas uz sadarbību uzņēmējdarbībā, kultūrā, izglītībā un zinātnē, iekļaušanos pilsoniskās un politiskās aktivitātēs un atbalstu tiem, kuri vēlas atgriezties.
Darba grupas - viena pēc otras
ĀM ir informējusi, ka plāno izveidot ĀM vadītu plašu darba grupu, iesaistot ministrijas, Saeimas komisijas un diasporas organizācijas. Taču Saeimas Ārlietu komisija nolēmusi veidot kārtējo darba grupu, kas izstrādās diasporas likumprojektu, un neiekļauties ĀM darba grupā. Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš norādīja, ka komisijas lēmums nevirzīt pārstāvi uz ĀM darba grupu būs precedents tam, ka komisija atsakās piedalīties kādā no atbildīgās ministrijas iniciatīvām, informē LETA.
VIEDOKLIS
Zanda Kalniņa-Lukaševica, ĀM parlamentārā sekretāre:
- Diasporas atbalsta likumā uzsvars būs nevis uz to, lai un cik cilvēku atgriežas Latvijā, bet norādīts tas, ka ir svarīga saikne ar diasporu. Visi esam vienoti. Runājot par likumu, negribētu sākt ar summu nosaukšanu. Vispirms jāvienojas par darbiem. Likumā būtu kopumā četri virzieni, ne tikai reemigrācija. Taču jau tagad Ārlietu ministrijai, Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai ir projekti sadarbībai ar diasporu. Šogad šim mērķim kopā ar simtgades projektiem visas trīs ministrijas saņēmušas 1,4 miljonus eiro.
LATVIJA ZAUDĒ IEDZĪVOTĀJUS
No 2000. gada līdz 2016. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 410 000 jeb 17,2% iedzīvotāju. 2/3 samazinājuma ir uz iedzīvotāju migrācijas rēķina.
Ārpus Latvijas dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Lielākās latviešu kopienas dzīvo Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Norvēģijā, Spānijā.
16% plāno atgriezties Latvijā piecu gadu laikā, 30% varētu atgriezties noteiktos apstākos.
Avots: Latvijas Ārlietu ministrija
MŪSDIENU LATVIJAS EMIGRANTA PORTRETS
Tipiskākais emigrants ir 25-29 gadus vecs, neprecējies latviešu tautības vīrietis no Latgales, kurš ieguvis vismaz vidējo izglītību. Mūsdienu Latvijas emigranti lielākoties dodas uz Eiropas Savienības valstīm (visvairāk uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju), kā arī uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm (galvenokārt uz Norvēģiju).
Salīdzinot emigrantu un Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju iegūto izglītības līmeni 2016. gada sākumā, var secināt, ka emigrējušiem iedzīvotājiem tas bija nedaudz zemāks nekā pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Bet katram piektajam emigrantam bija augstākā izglītība un gandrīz pusei no viņiem - vidējā izglītība.
2016. gadā katram ceturtajam emigrējušajam vīrietim bija pamatizglītība vai zemāks izglītības līmenis. Tieši zemais izglītības līmenis ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē darba atrašanas iespējas Latvijā. Emigrējušo sieviešu vidū minētā tendence nav raksturīga, bet pārsteidz lielais ar augstāko izglītību emigrējušo sieviešu īpatsvars - 25,8%.
Vīriešiem sasniegtā izglītības līmeņa ietekme uz emigrāciju ir lielāka - jo zemāks izglītības līmenis, jo lielāka iespējamība emigrēt.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde