Pašvaldības apgalvo, ka nav plānots slēgt bibliotēkas, lai gan nenoliedz, ka par darba laika vai cita veida «optimizēšanu» gan domā.
Iedzīvotāji bažījas, ka tas var novest pie tā, ka laukos pazudīs pēdējās publiskās iestādes, kas kalpo ne tikai kā grāmatu apmaiņas punkts, bet sniedz plašākus pakalpojumus, un iesaka pirms izmaiņām veikt nopietnus pētījumus.
Latvijā ir vairāk nekā 1600 bibliotēku (785 publiskās un 785 - skolu), kuru dibinātājas un uzturētājas ir pašvaldības. Līdz šim šo iestāžu skaits palicis nemainīgs, lai gan iedzīvotāju ir arvien mazāk un arī viņu paradumi mainījušies. To apliecina arī Limbažu novada pašvaldība, kuras mēģinājums mainīt darba laikus un bibliotekāru slodzes izsauca asu sabiedrības pretrekaciju. Apmeklētāju monitorings rāda, ka dažā labā lauku bibliotēkā nedēļā neiegriežas vairāk par desmit cilvēkiem. Tas nozīmē, ka jāmeklē risinājumi optimālākai pašvaldības resursu izmantošanai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē klāstīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Viņa piebilda, ka šis jautājums sasaucas ar mazo skolu likteni - par to lemjot, nereti uzsvaru liek uz ekonomiju.
Rakstnieku savienības pārstāve Sandra Ratniece norādīja, ka jārūpējas arī par tiem cilvēkiem, kuri laukos vēl palikuši - viņiem jāno-drošina pakalpojumu pieejamība. Un bibliobuss, kas ir apsveicama lieta, tomēr nespēs pildīt tās funkcijas, kas ir pieejamas bibliotēkā. Ļoti kritiskus vārdus Limbažu novada domei veltīja rakstnieks Aivars Kļavis, kurš dzīvo Skultes pagastā un bija viens no pirmajiem, kas pacēla balsi pret notiekošo: gan attiecībā uz iepriekšminēto monitoringu, kas esot tik slepens, ka neviens to nav redzējis, un tātad liekot apšaubīt, vai tāds vispār pastāv, gan arī uz apgalvojumu, ka bibliotēkā nedēļas laikā iegriežas desmit cilvēki. Tās nu reiz esot pilnīgas muļķības. Diemžēl vietvaras komunikācija šajā gadījumā esot bijusi pavisam greiza - sākot ar to, ka vēl gada beigās nekas nebija zināms par iespējamām izmaiņām bibliotēku darba laikos un slodzēs. Turklāt viens pagasta pārvaldnieks satrauktajiem iedzīvotājiem ciniski paziņojis, ka šīs iestādes ir pagātnes palieka, kas jālikvidē. Lai priecājoties, ka bibliotekāram pusslodze tiks saglabāta, jo pēc pāris gadiem ir tās nebūs. Gan S. Ratniece, gan A. Kļavis pauda pārliecību, ka bez nopietniem pētījumiem nebūtu pieļaujamas izmaiņas šo iestāžu darbībā. Limbažu domes pārstāve Ineta Zariņa gan atgādināja, ka novadā ir pat vēl vairāk bibliotēku, nekā to nosaka Ministru kabineta noteikumi: uz 2000 iedzīvotājiem - viena (tam gan iebilda Bibliotekāru biedrība - nav liegts atvērt vairākas uz minēto skaitu). Turklāt paši bibliotekāri ierosinājuši mainīt darba laikus.
Klātesošie atzina, ka Limbažu pusē notikušais iezīmē problēmu, kas, visticamāk, ir aktuāla arī citur, kur varbūt situācija ir pat vēl sliktāka. Deputāte Inguna Rībena to nosauca par skriešanu pakaļ Latvijas iztukšošanai. Kultūras ministrija gan uzskata, ka bibliotēkām apdraudējuma nav. Kā pozitīvs «ekonomijas» piemērs tika minēts Rūjienas novads, kur pagasta pārvaldniece pilda arī kasieres un bibliotekāres pienākumus. Kultūras darbinieku arodbiedrība gan vērsa uzmanību uz mazajām bibliotekāru algām - slodžu apcirpšana tās vēl vairāk samazinās.